Finansējums Jelgavas ielām šogad palielinās, tomēr katastrofālā ielu stāvokļa uzlabošanos tas jūtami neietekmēs.
Finansējums Jelgavas ielām šogad palielinās, tomēr katastrofālā ielu stāvokļa uzlabošanos tas jūtami neietekmēs.
Uz jautājumu par ielu sakārtošanai šogad atvēlētajiem līdzekļiem pašvaldības preses sekretārs Jānis Kovaļevskis atbild, ka lielākais projekts būs Kalpaka un Svētes ielas posmu rekonstrukcija. Darbi izmaksās 1 292 000 latu. To veido ES līdzfinansējums projektam “Drošais ceļš uz skolu” 387 910 latu un pašvaldības ieguldījums 904 090 latu apmērā. Par ES finansējumu rekonstruēs Pulkveža O.Kalpaka ielu posmā no Raiņa ielas līdz Rūpniecības ielai un Svētes ielu posmā no Pulkveža O.Kalpaka līdz Sakņudārza ielai – izbūvēs gājēju ietves, apgaismojumu un citas ielu infrastruktūras sastāvdaļas. Savukārt par pašvaldības finansējumu plānots pārbūvēt minēto ielu posmu braucamo daļu.
Otrs lielākais projekts – Peldu ielas otrās kārtas rekonstrukcijas darbi. Kopā ar inženierkomunikāciju izbūvi tā realizācijā tiks ieguldīti 833 000 latu. Pagājušajā gadā šīs ielas izbūvei Zemgales Tehnoloģiskā parka teritorijā pašvaldība atvēlēja 330 079 latus.
Darbu pabeigšanai Rīgas ielas posmā no Institūta ielas līdz Loka maģistrālei budžetā paredzēti 246 000 latu. Šogad atbilstoši projektam jāveic teritorijas labiekārtošanas, grāvju stiprināšanas, apstādījumu ierīkošanas un citi nepieciešamie darbi, kas pagājušajā gadā laika apstākļu dēļ nebija iespējami.
350 000 latu budžetā paredzēti stāvlaukuma rekonstrukcijai pie pašvaldības ēkas. Vēl neesot pieņemts lēmums, kam tiks novirzīts Autoceļa fonda finansējumā plānotais līdzekļu palielinājums aptuveni 290 000 latu apmērā. Kopējais plānotais finansējums no šā fonda šogad ir 796 000 latu.
Bedrīšu remontam pilsētas budžetā paredzēti 127 000 latu, ceļu nomaļu uzturēšanai –13 000 latu, bet greiderēšanai un grants seguma ielu atjaunošanai – 52 000 latu.
J.Kovaļevskis uzsver, šogad plānotais finansējums ceļu nozarei pilsētā būtiski palielinājies. Proti, pērn izlietoti 1,7 miljoni latu, neskaitot Rūpniecības ielu, kas saņēma valsts atbalstu un ES līdzfinansējumu 1,8 miljonu latu apmērā. Šogad no budžeta līdzekļiem ielām plānots atvēlēt 3,271 miljonu latu.
Tā kā “Ziņas” bija ievērojušas aģentūras “Pilsētsaimniecība” izsludināto konkursu projekta izstrādei Dobeles šosejas rekonstrukcijai posmā no Dambja līdz Atmodas ielai, jautājām, vai arī šiem mērķiem paredzēti līdzekļi. J.Kovaļevskis atbildēja, ka projektēšanu finansēs no Autoceļu fonda līdzekļiem. Projektēšanas darbi šogad plānoti Kļavu ceļam un Rīgas ielai posmā no Loka maģistrāles līdz Ozolniekiem.
No pašvaldības saņemtā informācija par ielu uzturēšanai un sakārtošanai paredzēto līdzekļu sadalījumu liecina, ka būtiski uzlabojumi nav gaidāmi. Prioritāte ir pilsētas galvenā iebrauktuve – Rīgas un Lielā iela, un Dobeles šoseja. Pašvaldībai ir svarīgāk arī turpināt Peldu ielas izbūvi Zemgales Tehnoloģiskajā parkā, nevis sakārtot kādu sabrukušu ielas posmu, kas būtu svarīgāks plašam iedzīvotāju lokam, nevis izredzētajiem. Izņemot lielos projektus, pārējām ielām paliek vien bezgalīgā bedrīšu lāpīšana bez jebkādām garantijām un tehnoloģijām. Turpinot šādu taktiku, Jelgavas ielās turpināsies sabrukums. Šogad netiks turpināta valsts un ES līdzfinansētā Dobeles šosejas posma no Atmodas ielas līdz Svētes tiltam rekonstrukcija. Pagaidām nav zināms, kura gada plānos to varētu iekļaut.
Aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktors Andrejs Baļčūns teic, ka tā gan īsti neesot, tikšot sakārtota Pulkveža O.Kalpaka iela, kas iedzīvotājiem, sevišķi skolēniem, ir ļoti svarīga. Tomēr uz vispārējā fona tas ir piliens jūrā. Viņš atzīst, ka šogad “savākt” pilsētas ielas būs problēma ne vien ziemas īpatnību, bet arī ūdensapgādes projekta rakšanas darbu dēļ. Jāatgādina, ka pērn, kad Domes deputāti iepazinās ar “Pilsētsaimniecību”, tika pausts, ka aģentūrai ir daudz priekšlikumu un šogad atjaunojamo ielu vidū varētu būt tās, kur notikusi ūdensvada nomaiņa. Diemžēl neviena no rakšanas darbos sabojātajām ielām nav iekļauta rekonstruējamo grupā. Pastāv cerības, ka sarunas ar ģenerāluzņēmēju “YIT” būs rezultatīvas un pilsētas pārstāvjiem izdosies panākt, ka par ūdensapgādes projekta finansējumu uzlabos vēl kādu ielu. A.Baļčūns arī norāda uz īpatnējo ziemu, kuras iespaidā ielās atkārtojoties 2002. gada situācija. Diemžēl nav garantijas, ka tikpat nelabvēlīgas tām nebūs arī turpmākās ziemas. Tālab situācija risināma, kardināli mainot taktiku, nevis aizbildinoties.
Jāpiekrīt 53 gadus veca lasītāja viedoklim. Vīrs visu darba mūžu pieklājīgi maksājis nodokļus pilsētas budžetā, bet nu normāli, nelaužot mašīnu, nevar nokļūt savās mājās pilsētas nomalē. Robežu, Vidus, Viskaļu un virkne citu ielu vairs nav saucamas par ielām. Šāda attieksme pret pilsētas iedzīvotājiem un nodokļu maksātājiem, pēc vīra domām, līdzinās spļāvienam viņu sejās.
“Ziņu” rīcībā nonākusi informācija, ka Latvijas Lielo pilsētu asociācija veikusi pētījumu par ielu stāvokli septiņās lielākajās Latvijas pilsētās, kā arī Jēkabpilī un Valmierā. Pēc neoficiālām ziņām, Jelgavā tas ir viskatastrofālākais. Plašāk pastāstīt par vērtējumu asociācijā atturas. Arī J.Kovaļevskis uz aicinājumu sniegt informāciju par asociācijas pētījumu, šo jautājumu daļu atstājis neatbildētu.
Bedrainākās Jelgavas ielas, pēc preses sekretāra domām, nav iespējams noteikt, jo to veidošanās atkarīga no satiksmes intensitātes un plūsmas organizācijas. Precīzāka informācija tikšot apkopota pēc ziemas sezonas beigām, kad tapšot remontdarbu plāns. Jādomā, ka nekas vairāk, izņemot jaunas avārijas bedres, gan klāt nenāks.
