Pēdējos mēnešos laikrakstā «Zemgales Ziņas» parādījušās vairākas publikācijas, kurās dažādos aspektos aprakstīta manis vadītā uzņēmuma SIA «Jelgavas Autobusu parks» darbība.
Pēdējos mēnešos laikrakstā “Zemgales Ziņas” parādījušās vairākas publikācijas, kurās dažādos aspektos aprakstīta manis vadītā uzņēmuma SIA “Jelgavas Autobusu parks” (JAP) darbība. Tā kā JAP ir pašvaldības uzņēmums, tā vadība vienmēr ir apzinājusies atbildību jelgavnieku priekšā, informējot par darbības mērķiem un skaidrojot uzņēmuma darba organizāciju. JAP darba organizācijas efektivitāti apliecina fakts, ka JAP ir viens no finansiāli veiksmīgākajiem pasažieru pārvadājumu uzņēmumiem Latvijā. To atzinuši mūsu konkurenti, kā arī citu rajonu un pilsētu pašvaldības. Ar rūpīgu darbu esam panākuši, ka Jelgavā nedzird par tādiem gadījumiem, ka šoferi nelegāli tirgotu “kreiso” degvielu vai kabatā iebāztu lieku santīmu, cenšoties apšmaukt pasažiera maciņu vai darba devēju.
Situācijā ar augstajām degvielas cenām, kad vairāki nozares uzņēmumi Latvijā balansē uz maksātnespējas robežas, Jelgavā, mērķtiecīgi organizējot uzņēmuma darbu un rūpīgi kontrolējot izlietoto līdzekļu efektivitāti, izdevies izveidot finansiāli spēcīgu uzņēmumu, kas regulāri ievērojamus līdzekļus iegulda autobusu parka uzlabošanā. Pašlaik uzņēmums izsludinājis konkursu par 12 jaunu vidējas ietilpības pilsētas autobusu ar pazeminātu grīdu iegādi, kas nomainīs morāli novecojušos “Otoyol” autobusus. Pēc ritošā sastāva atjaunošanas JAP rīcībā būs viens no modernākajiem ja ne pats mūsdienīgākais, autobusu, vidējas ietilpības un mikroautobusu parks Latvijas pilsētās. Galvenie ieguvēji pirmām kārtām būs pasažieri, kas ikdienā izmanto JAP pakalpojumus, kā arī šo jauno transportlīdzekļu šoferi, kuriem būs iespēja doties ikdienas reisos ar Latvijā modernākajiem autobusiem.
Acīmredzot šāda situācija kādam ir neizdevīga. Tāpēc tiek darīts viss, lai uzņēmuma darbību nomelnotu, meklējot vai piefantazējot dažādas kļūmes tā darbībā. JAP vadība līdz šim neiesaistījās šajās publiskajās diskusijās, jo uzskatīja, ka vislabāk runā nevis tukši vārdi, bet gan darbi. Esmu pārliecināts, ka racionāli iespējams atspēkot tikai loģiski formulētus un pamatotus argumentus, nevis no dažādiem avotiem sagrābstītus apgalvojumus un pārspriedumus, kuriem grūti atrast pamatojumu. Vienmēr esmu paļāvies uz jelgavnieku spēju izšķirt graudus no pelavām un ticu senai atziņai, ka iespējams īsu laiku visus muļķot vai dažus neilgu laiku, tomēr nevar turpināt muļķot visus mūžīgi. Tomēr, kā vēsta cita atziņa, arī 100 reižu atkārtoti meli vienā mirklī var kļūt par patiesību, tāpēc arī izlēmu paust uzņēmuma vadības viedokli par JAP veltītajiem pārmetumiem.
Visvairāk JAP tiek pārmesta neizdarība attiecībā uz 2006. gada 8. februāra Augstākās tiesas Senāta spriedumu Valērijs Pavlovs pret JAP lietā. Varu apgalvot, ka JAP līdzšinējā darbībā un arī šajā lietā vienmēr darbojies likuma ietvaros, cenšoties meklēt risinājumu, kas apmierinātu visas puses. Pildot tiesas lēmumu, JAP jau pērn 26. septembrī saskaņā ar lietvedības noteikumiem izdeva rīkojumu par V.Pavlova atjaunošanu darbā ar 2003. gada 25. novembri un darba līguma noslēgšanu uz nenoteiktu laiku. JAP sagatavoja darba līgumu noslēgšanai ar V.Pavlovu par šofera – autobusa vadītāja darbu izpildi, un tas tika nodots V.Pavlovam, kurš rakstiski apliecināja, ka to saņēmis. Kaut gan V.Pavlovs tika atjaunots darbā, kopš šīs reizes viņš JAP nav ieradies, nav arī paziņojis par neierašanās objektīvajiem iemesliem. Tā vietā, lai meklētu risinājumu šajā situācijā, ik pa laikam publiski plašsaziņas līdzekļos parādās V.Pavlova un Latvijas Autopārvadātāju arodbiedrības pārmetumi uzņēmumam par “cietsirdību”, nevēloties iesaistīties dialogā ar V.Pavlovu par darbā atjaunošanas nosacījumiem.
Ne ar vārdu netiek pieminēts tas, ka, lai arī JAP netrūkst šoferu, kas apkalpo uzņēmuma transportlīdzekļus, Autobusu parks jau vairākas reizes aicinājis V.Pavlovu atgriezties uzņēmumā, bet nav saņēmis nekādu konkrētu atbildi. Joprojām atliek tikai minēt, kad V.Pavlovam labpatiksies ierasties uzņēmumā, lai izpildītu tiesas spriedumu un stātos darba attiecībās ar Autobusu parku.
Tā vietā, lai dialoga ceļā meklētu kompromisu, V.Pavlovs un Latvijas Autopārvadājumu nozares arodbiedrība, kas nekad nav lepojusies ar īpašu darbības un mērķu skaidrību (“Lursoft” datu bāzē jau vairākus gadus organizācija nav iesniegusi darbības pārskatus, kas apliecinātu tās likumīgu pamatu), “mētājas” ar nepamatotiem izdomājumiem par JAP un tās vadības darbību, kas jau balansē uz goda un cieņas aizskaršanas robežas.
