Lietpratīgi izplānota un ierīkota virtuve ir pirmais solis uz panākumiem ēdiena gatavošanā. Taču saimniecei ne mazāk nozīmīgi ir arī piederumi – trauki, katli, pannas, naži un, protams, virtuves dēlīši.
Lietpratīgi izplānota un ierīkota virtuve ir pirmais solis uz panākumiem ēdiena gatavošanā. Taču saimniecei ne mazāk nozīmīgi ir arī piederumi – trauki, katli, pannas, naži un, protams, virtuves dēlīši. Veikalos iegādājamas dažāda materiāla, formas un izmēra griežamās virsmas. Esat apmulsusi?
Daudzas saimnieces iztiek ar vienu virtuves dēli, taču ieteicams, lai to būtu vismaz trīs – maizei, augļiem un dārzeņiem, kā arī gaļai. Ja ģimenē bieži gatavo zivju ēdienus, vēlams arī ceturtais dēlītis – zivīm. Latvijas Lauksaimniecības universitātes Uztura katedras lektore Valda Kozule uzsver – katrs jālieto noteiktam mērķim, jo no higiēnas viedokļa nedrīkst uz vienas virsmas griezt gatavus, jēlus izstrādājumus un dārzeņus, jo katram produktam ir specifiska smarža, daudziem dārzeņiem – spilgta krāsa, tāpēc nav labi uz viena dēļa griezt maizi, zivi, bietes, sieru un klapēt gaļu.
Kādu izvēlēties?
Plašajā piedāvājumu klāstā nereti var apjukt, jo līdztekus ierastajiem koka dēlīšiem tirgotāji piedāvā arī plastmasas, keramikas un stikla. Protams, kvalitatīvākie maksā krietni dārgāk, taču tos lietojam katru dienu, tādēļ ir vērts apsvērt iespēju šim virtuves piederumam naudu nežēlot un iegādāties dārgāku, taču izturīgāku dēlīti. Tas noteikti atmaksāsies.
V.Kozule teic, ka, izvēloties virtuves dēlīti, būtu jāņem vērā izmantošanas mērķis, jo katram tā veidam ir savas priekšrocības un trūkumi. Būtisks ir griežamās virsmas izmērs – ja virtuve ir pietiekami plaša, vislabāk iegādāties vidēji (30 x 40 centimetru) lielu, tāds būs īpaši piemērots salātu un dārzeņu smalcināšanai, jo neradīs liekas neērtības saimniecei – sagrieztie produkti nebirs uz galda. Uzskata, ka virtuves dēlim jābūt tik lielam, lai uz tā varētu novietot abas rokas, produktu, nazi un vēl paliktu brīva vieta, kur nolikt sagrieztās šķēles un garšvielas, kas nepieciešamas produkta pārkaisīšanai. “Virtuvē noderīgas ir arī mazākas griežamās virsmas, lai gan to izmantošanas veidi ir niecīgi. Piemēram, ļoti mazus dēlīšus iespējams izmantot šķīvja vietā – uz tā maizītes var ne tikai smērēt, bet arī glīti pasniegt,” teic speciāliste.
Saimnieces ikdienu atvieglos dēlīši ar īpašu gropīti, kurā uzkrājas smalcināmā produkta sula. Uz tādiem sevišķi ērti sagriezt marinētus gurķus, kā arī citus dārzeņus un augļus. Savukārt, lai sasmalcinātos produktus ērtāk varētu iebērt katlā, veikalos iespējams iegādāties salokāmus dēlīšus. Tie gan pārsvarā ir plastmasas.
Koka, plastmasas vai stikla?
Plašais piedāvājuma klāsts liek aizdomāties, kāds dēlītis būtu vispiemērotākais, jo katram ir savas priekšrocības un trūkumi.
Koka dēlīši, ja vien tie darināti no lapu koka, der visu produktu smalcināšanai, taču labāk tos izmantot maizes, siera griešanai, lielākus – mīklas izveltnēšanai, jo koksnes šķiedras (ja nav speciāli apstrādātas) uzsūc mitrumu un produktu aromātus, tādēļ uz šiem dēļiem nevajadzētu smalcināt sulīgus augļus un dārzeņus, kā arī svaigu gaļu un zivis. Koka dēlīšus svarīgi regulāri mainīt, jo tos pilnībā nav iespējams notīrīt un ar nazi tā virsma tiek bojāta, tādējādi plaisās krājas mikrobi. Koka dēlīšu priekšrocība – tie izmantojami arī gaļas klapēšanai.
Virtuvē ne mazāk piemērots ir plastikāta un plastmasas dēlītis, taču jāraugās, lai tas būtu darināts no pārtikas, nevis saimnieciskās plastmasas. Šāda smalcināmā virsma ilgāk nekā koka izskatās jauna, taču, kā piebilst V.Kozule, ar laiku tā kļūst grubuļaina, spuraina un grūtāk kopjama. Plastmasas virtuves dēlīši īpaši piemēroti augļu un dārzeņu smalcināšanai, kā arī gaļai un zivīm. Taču arī tajos paliek naža griezuma vietas, turklāt tie ir diezgan plāni, tādēļ neparocīgi lietošanai.
Stikla dēlīšus gatavo no rūdīta, neplīstoša stikla. Tie ir neelastīgi un cieti, taču diezgan smagi, tādēļ stabili turas uz galda. Galvenā šādu dēlīšu priekšrocība ir vieglā tīrīšana, jo tos nav iespējams būtiski sagraizīt ar nazi – parādās vien sīkas švīkas –, to virsmā nekas neiesūcas, tie neuzņem arī aromātus, taču notrulina naža asmeni. Piemēroti visu veidu produktiem, taču no stikla gatavotus nedrīkst lietot gaļas klapēšanai.
Kā uzglabāt un kopt?
“Citu uz cita dēlīšus labāk nelikt. Tie jānovieto tā, lai varētu vēdināties, jo bezgaisa telpā attīstās mikrobi. Turklāt, ja dēlītis nav pietiekami nosusināts, var veidoties pelējums,” V.Kozule šos virtuves piederumus iesaka novietot īpašos statīvos, redelītēs, kas nodrošina gaisa piekļuvi, vai arī glabāt pakarinātus. Kamēr jauni, tie var kalpot arī par lielisku dekoratīvo elementu telpā, kurā tiek gatavots ēdiens.
Dēlītis ar karstu ūdeni un trauku tīrīšanas līdzekli jāmazgā uzreiz pēc produktu sasmalcināšanas, lai to virsmu pasargātu no mikrobu savairošanās. Tūdaļ dēlis rūpīgi jānoslauka (mitra un silta vide patīk dažādiem mikrobiem, turpretim uz sausas virsmas tie ātri aiziet bojā). Turklāt nepietiek, ja lieko ūdeni notrauc ar trauku lupatiņu. Pieredzējušas saimnieces atklāj, ka pēc stipri smaržojošu produktu, piemēram, zivju vai sīpolu, griešanas virtuves dēlīti viegli var nomazgāt ar citrona pusīti. Turklāt ar citrona sulu vai etiķi iespējams notīrīt arī košo dārzeņu – biešu, paprikas, tomātu – atstātos traipus, kas ne vienmēr padodas ūdenim.
Dēlīši periodiski jādezinficē – V.Kozule iesaka tos izkarsēt cepeškrāsnī. Var arī mikroviļņu krāsnī vai applaucēt ar verdošu ūdeni, šim nolūkam iespējams izmantot īpašus dezinfekcijas līdzekļus vai dzeramo sodu un etiķi.
Koka dēlīši ar laiku tiek sagraizīti, tādēļ, lai tie kalpotu ilgāk, virsmu periodiski var noēvelēt vai noslīpēt. Taču, ja uz dēlīša virsmas izveidojušās plaisas, pienācis laiks iegādāties citu.
