Eiropas Komisija akceptējusi atbalstu vēja un ūdens erozijas ierobežošanai lauksaimniecības zemēs.
Eiropas Komisija akceptējusi atbalstu vēja un ūdens erozijas ierobežošanai lauksaimniecības zemēs.Šis būs jauns Lauku attīstības plāna (LAP) “Agrovide” apakšpasākums, kuram pieteikumus varētu sākt pieņemt augusta beigās vai septembra sākumā.
Kā informē Zemkopības ministrijas (ZM) ES atbalsta nodaļas vecākā referente Aiva Zvirbule, lauksaimnieki pieteikumus atbalstam Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs varēs iesniegt līdz 2. oktobrim.
Latvijā pastāv divi erozijas veidi – ūdens un vēja. Pēdējos desmit gados lauksaimniecības intensitāte Latvijā krietni samazinājusies, taču, sākoties ES strukturālajai palīdzībai, tā pakāpeniski palielinās. Nepareiza agrotehnika, reljefa īpatnības, augu maiņas neievērošana un zaļo platību trūkums lauksaimniecības zemēs veicina eroziju. Lielu vienlaidus lauku izveidošana it īpaši Zemgales līdzenumā, piejūras zemienē un Vidzemes augstienē veicinājusi vēja un ūdens eroziju augsnēs, kā arī augu barības vielu samazināšanos.
Atbalsts – 23 eiro (16,16 latu) par zaļo platību hektāru – plānots nitrātu vides jutīgajās teritorijās. 40 eiro (28 latu) liels atbalsts par zaļo platību hektāru paredzēts pārējās lauksaimniecībā izmantojamajās zemēs. To nepiešķirs par pastāvīgo pļavu un ganību platībām.
Piesakoties atbalstam, lauksaimnieks uzņemsies piecu gadu saistības. Proti, tā saņēmējiem šajā laikā būs jānodrošina, lai ziemas periodā ik gadu no 15. novembra līdz nākamā gada 1. martam vismaz 70 procentu saimniecības lauksaimniecībā izmantojamās zemes būtu aizņemtas ar zaļajām platībām. Tās ir aramzemē sētie ilggadīgie zālāji, zālāji sēklu iegūšanai, ziemāju graudaugi, ziemas rapsis, neiestrādātas kultūraugu pēcpļaujas atliekas – rugāji, zaļmēslojuma augu zelmenis.
LAP atbalsts erozijas ierobežošanai lauksaimniecības zemēs paredzēts šogad. ZM plānojusi, ka uz to varētu pretendēt 5000 saimniecību, tam piesakot kopumā110 000 hektāru zemes.
