Nenoliedzami, viens no svarīgākajiem Jelgavas dzīves notikumiem pagājušajā nedēļā bija sen lolotās «Pilsētas pasāžas» atvēršana, kas, pēc pilsētas tēvu teiktā, ir smagās dzemdībās dzimis bērns.
Nenoliedzami, viens no svarīgākajiem Jelgavas dzīves notikumiem pagājušajā nedēļā bija sen lolotās “Pilsētas pasāžas” atvēršana, kas, pēc pilsētas tēvu teiktā, ir smagās dzemdībās dzimis bērns. Tiesa, pagaidām tirdzniecības centra apkārtne vēl diezgan nesakārtota un atgādina pusratā pamestu darbu, taču no pašvaldības puses izskan solījums nepiekāpties ne par soli un likt darbu veicējiem visu pabeigt, kā paredzēts projektā.
Laikam visai maz būs cilvēku, kas “Pilsētas pasāžu” vēl nav apmeklējuši, – ziņkārība urda pat tos, kas ir diezgan lieli veikalu “ķemmēšanas” pretinieki. Tāpēc bija interesanti paklausīties, ko cilvēki domā par jaunatklāto veikalu.
Bēdīgi klājies kādai ģimenei, kas svētdien nolēma izpētīt jauno tirdzniecības centru. Piedzīvojumi sākās ar piebraukšanu – atklājās, ka no Katoļu ielas pazemes autostāvvietā tikt nevar, tāpēc nācās pariņķot pa pilsētu, lai piekļūtu no Pasta ielas puses. Veiksmīgi novietojuši auto, viņi nolēma doties uz veikalu, taču pirms tam sievai kļuva slikti ap dūšu, taču ne jau iespējamās grūtniecības, bet gan izplūdes gāzu dēļ, kas bija sakrājušās stāvvietā – ventilācijas sistēma bija “paņēmusi brīvdienu” un darboties atsāka tikai pirmdien. Ieraugot uzrakstu “Ieeja Pilsētas pasāžā”, apmeklētāju trijotne devās turp, taču atkal kārtējā vilšanās – durvis slēgtas. Izrādās, jāiet citur – pa eskalatoru, kas nedarbojās. Lai apvienotu patīkamo ar lietderīgo, sieva gribēja samaksāt rēķinus, jo pasta kastītē atrastajā bukletā bija norādīts, ka pirmajā stāvā atrodas arī “NĪP norēķinu punkts”. Saprotams, ka jaunā vietā kaut ko atrast nav viegli, tāpēc ģimene vairākkārt izstaigāja pirmo stāvu, tomēr norēķinu punkts tā arī neatradās. Informācijas stendā strādājošā jauniete diezgan strupi atmeta, ka tas vēl nedarbojas. Esam jau pieraduši, ka reklāmas melo, tāpēc šāds pārsteigums omu nespēj sabojāt. Nepatīkamāks ir kāds cits fakts – solītās dāvanu kartes arī nav iespējams iegādāties. Vismaz pagaidām.
Pārtikas veikalā izbraukt ar bērnu ratiņiem ģimenei šķita diezgan sarežģīti – ejas pārāk šauras, taču, tā kā bija vajadzīgas tikai dažas lietas, tās ātri izdevās savākt, īpaši neriņķojot par visu veikalu.
Nākamais mērķis – bērnu preču veikali, kas atrodas otrajā stāvā, taču pie eskalatora ģimene palika stāvot – kā lai ratiņus uzstumj augšā? Nu kaut vai krauj uz pleciem. Par laimi, kāds izpalīdzīgs jelgavnieks pastāstīja – aiz stūra atrodas lifts, kas uzved otrajā stāvā. Atviegloti uzelpojusi, trijotne devās turp (par liftu gan trūka norādes). Tomēr ilgi staigāt pa veikaliem neizdevās, jo mazulis sāka niķoties – telpās bija pārāk smacīgs, turklāt radās arī nepieciešamība pēc tualetes, bet neviens nemācēja paskaidrot, kā to atrast. Tādi, lūk, bija ģimenes piedzīvojumi jaunajā tirdzniecības centrā, kas krietni sabojāja pirmo iespaidu.
Vakar šādi tādi sīkumi jau bija novērsti, tomēr durvis no autostāvvietas – slēgtas, eskalators nedarbojās, bet norādes, piemēram, uz liftu un tualeti tā arī nebija parādījušās. Arī “NĪP norēķinu punkts joprojām nedomāja sākt strādāt. To visu gan aizstāja prieks par dzīvnieciņiem zooveikalā un daudzie kosmētikas un apakšveļas veikali. Turklāt cenas – diezgan demokrātiskas, domājams, tā nebūs tikai īsu brīdi pēc atvēršanas.
Lai gan ir jauki, ka pilsētā parādījušies jauni veikali, kas kaut nedaudz uzlabo piedāvājuma klāstu, tomēr it kā nebūtiskie sīkumi sabojā labo iespaidu par šo jauninājumu. Atliek cerēt, ka drīzumā tie tiks novērsti un tad iepirkšanās prieku nekas vairs nesabojās. Cerams, ka tā nav nojaukto “kurjatņiku” atriebība, kas pasāžai uzlikusi neizdošanās lāstu.
