Pircēju ikdienas situācijas un veikalu darbinieku stāstītais liecina, ka iepērkoties iedzīvotājiem jābārbauda informācija pirkumu čekos. Citādi ne reizi vien varat nokļūt apkrāptā lomā.
Pircēju ikdienas situācijas un veikalu darbinieku stāstītais liecina, ka iepērkoties iedzīvotājiem jābārbauda informācija pirkumu čekos. Citādi ne reizi vien varat nokļūt apkrāptā lomā.
“Ziņu” lasītāja pensionēta tirdzniecības darbiniece, kas nevēlējās izpaust savu vārdu, “Ziņām” pastāstīja par lielveikalos konstatēto.
Pieskaita neesošas preces
Todien sieviete kopā ar citām pārtikas precēm iegādājusies kivi iesaiņojumu. Pārbaudot čeku, viņa konstatējusi, ka tajā uzrādīti divi augļu iepakojumi. Vērsusies pie kasieres, un tā, nepārbaudot, vai tiešām somā ir tikai viens iesaiņojums, bez vārda runas atdevusi pircējai naudu.
Acīmredzot tāda ir kasieru taktika,– spriež jelgavniece, jo līdzīgas situācijas ar dažādām precēm gadījušās ne vienā vien lielveikalā. Viņa allaž pie kases pārbaudot čekus. Vienas vienības vietā tajos bijušas “izsistas” gan divas (dažkārt arī trīs) piena pakas, olu iesaiņojumi, šokolādes tāfelītes u.tml. Protams, gadoties, ka citi pircēji, sevišķi jaunie, paužot neapmierinātību par šādu rīcību, rindas kavēšanu, nosaucot par “veceni”. Tomēr viņai negriboties tikt apkrāptai.
Cenšas mazināt atvilkumus
Krāpšana laikam ir tikpat sena, cik tirgošanās. Tomēr sarunās ar pārdevējām un paziņām centāmies noskaidrot, kā īsti ir un ko pircēji var darīt savu interešu aizstāvībai. Izrādījās, veikalos, sevišķi lielajos, ir zināma taktika. Tā lielākoties domāta, lai izvairītos no zaudējumiem par saplēstajām, sabojātajām vai pircēju nozagtajām precēm. Proti, zaudējumi vai to daļa parasti jāsedz veikala darbiniekiem, tālab viņi cenšas, lai atvilkumi no algas, kas nav nekāda lielā, būtu mazāki.
Tā kā lielai daļai veikalu preces cenu nolasa svītrkodu skeners, krāpšanas gadījumu esot mazāk. Tas vairāk attiecināms uz reizēm, kad preču skaits nav liels. Pārbaudīt garu preču sarakstu nav viegli, ja nu vienīgi izmantojot kalkulatoru. Arī maksājot ar bankas karti, reti kurš pēc tam pārbauda čeku. Raksturīgi, ka nopirktajām preču vienībām kasē kāda tiek pierēķināta klāt. Sevišķi reizēs, kad skeners nolasa nevis katru identisko preci, bet kasiere sareizina vienas cenu ar nopirkto vienību skaitu. Krāpšana iespējama arī reizēs, kad skeners nenolasa svītru kodu, bet kasieris to ievada ar roku. Dažkārt kods tiekot apzināti sabojāts.
Turīgi pircēji un akcijas
Raksturīgi, ka kasieri ievērojot turīgos pircējus un cenšoties, lai patērētājs būtu aizņemts, piemēram, izliekot pirkumu uz slīdošās lentes, un nesekotu kases aparāta monitora datiem. Savukārt Rīgas lielveikalos gadoties pieredzēt pircējus, kas nolūko citus turīgus pircējus, nostājas aiz tā rindā un savas preču vienības pievieno pie turīgākā pirkuma. Krāpnieks cenšas radīt iespaidu, ka abi ir kopā, un pēc tam savas preces neuzkrītoši cenšas paņemt. Turīgais samaksājot arī par šo pirkumu.
Izplatīta ir krāpšanās ar tā sauktajām akcijas precēm. Pircējs plauktā redz cenu zīmi ar pašreizējo un iepriekšējo cenu. Kases aparātā bieži uzrādīta vecā – lielākā – cena bez atlaides. Ja pircējs to pamana, kasiere atvainojas, ja ne – pats vainīgs. Tiesa, nereti domstarpības ir nepamatotas – akcija beigusies, bet pie plauktiem izvietotās cenu zīmes palikušas. Protams, nevērība pret pircēju, maldinošā informācija par atlaidēm tirgotājam godu nedara, tomēr aizrādījumi situāciju daudz neuzlabojot, jo veikalos trūkst darbinieku. Domstarpības gadās arī neprecīzi izvietotu cenu zīmju, samainītu to uzlīmju dēļ.
Manipulē ar svaru
Vēl viena krāpšanas iespēja saistīta ar svēršanu. Pircējs izvēlas ābolus, sīpolus vai kādu citu sveramu preci. Kasiere nosver un kases aparātā ievada datus par cenu. Pārbaudot var izrādīties, ka svars ir lielāks nekā faktiskais. Iespējams arī, ka ievadīts līdzīgas, bet dārgākas preces kods, un līdz ar to samaksātā summa – lielāka (veikalā parasti vienlaikus tirgo, piemēram, līdzīgus vairāku šķirņu ābolus).
Raksturīgi, ka, piemēram, paša svērtajos pelmeņos sajauktas vairākas markas par dažādu cenu. Pie veikalniekiem izdevīgiem darījumiem pieder arī dažādu preču “studentu brokastu” tipa maisījumi. Kurš gan pārbaudīs, cik maisījumā ir zemesriekstu, cik lazdu vai Indijas riekstu, kas ir dārgāki!
Pircējam jārēķinās ar produktu īpatnību izžūt un zaudēt svaru. Lai veikals neciestu zaudējumus, nereti preces uzreiz sasaiņo. Nopērkot var izrādīties, ka produkts jau zaudējis procentus desmit no svara. Dažkārt krāpšana ar produktu saiņošanu novērota arī tāpat vien. Mazāks svars, nekā norādīts uz cenas uzlīmes, gadās gan konfektēm, gan virknei citu jau iesaiņotu preču. Daži pircēji izvēlējušies savu taktiku un pirms pirkšanas lūdz pārdevējam iesaiņojumu nosvērt. Ne visos veikalos šādam gājienam labprāt piekrīt, jo zina par neatbilstībām. Pircējiem arī jāapzinās, ka fasētajiem produktiem cena rēķināta, pieskaitot iesaiņojuma gramus. Tāpat ir ar centralizēti fasētajām precēm.
Protams, minētie gadījumi nav aprakstīti, lai uz visiem veikalniekiem un tirdzniecības darbiniekiem pircējiem būtu jāraugās ar aizdomām kā uz iespējamiem krāpniekiem, tomēr piesardzība nekad nenāk par ļaunu.
