«Ziņas» jau rakstīja par problēmām Lielās ielas 32. mājā. Februāra beigās Jelgavas Pašvaldības policija sastādīja aktu par plaisu parādīšanos viena dzīvokļa gaiteņa, virtuves un istabas sienās un griestos pēc pārbūves darbiem SIA «Rūķītis» veikalā.
“Ziņas” jau rakstīja par problēmām Lielās ielas 32. mājā. Februāra beigās Jelgavas Pašvaldības policija sastādīja aktu par plaisu parādīšanos viena dzīvokļa gaiteņa, virtuves un istabas sienās un griestos pēc pārbūves darbiem SIA “Rūķītis” veikalā. Darbu veicēji SIA “Slokas celtnieks” piekrita izremontēt cietušā dzīvokļa gaiteni.
Pēc astoņām dienām mājas vecākā Tatjana Panfilova atkārtoti cēla trauksmi un sauca Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) un Būvvaldes speciālistus.
Parādījušās jaunas plaisas
Viņa un citi iemītnieki konstatējuši, ka plaisas turpina parādīties citos dzīvokļos, kāpņu telpās un ārsienās. Visvairāk to ir kāpņu telpās un dzīvokļos virs pārbūvētajām telpām, tās redzamas arī pirmajā ieejā. Vislielākās plaisas ir virs ieejas durvīm kāpņu telpās, zem kāpnēm, pie dažu dzīvokļu ārdurvīm. Savukārt veco plaisu vietas veroties vaļā un izbirstot. Plaisas redzamas gar kāpņu telpās ieliktajiem pakešlogiem un vietās, kur pērn nomainīti stāvvadi. Tās parādījušās ārsienas ķieģeļos zem vairākiem pirmā stāva logiem sētas pusē. Ielas pusē plaisas var saskatīt virzienā no otrā uz trešo stāvu virs veikala telpām. “Ziņas” apskatīja otrās ieejas ceturtā stāva dzīvokli, kur plaisas redzamas pie paneļu savienojuma gar nesošo ārsienu.
NĪP pārstāve N.Vasiļjeva uzsvērusi, ka māja ir veca. Būvvaldes Būvinspekcijas vadītājs Guntars Stuburs mājas vecākajai atzinis, ka daudzo plaisu rašanās iemesli varētu būt vairāki – veikala pārbūves darbi, izmaiņas nesošajās sienās, smagā transporta izraisītā vibrācija, lielās diennakts temperatūras svārstības. Veikala pārbūvi viņš minējis kā galveno, vēlāk televīzijas sižetā bijis izvairīgs.
Jāpasūta speciālista slēdziens
Būvvaldes pārbaudes aktā secināts, ka iespējamie ēkas fasāžu, starpsienu, kāpņu telpu sienu un paneļu šuvju plaisāšanas iemesli varētu būt saistīti gan ar ēkas tehnisko stāvokli, gan ar dažādu ārējo faktoru (vibrācijas no autotransporta, siltuma un aukstuma izraisītā konstrukciju deformācija) ietekmi. Patvaļīgas būvniecības pazīmes Būvvaldes speciālists, NĪP Ēku ekspluatācijas daļas vadītāja N.Vasiļjeva un inženieris V.Apetjonoks nav konstatējuši. Nav konstatēti arī nama nesošo konstrukciju bīstami bojājumi, tas nozīmē, ka ēkas noturība nav bojāta.
Akta konstatējošā daļā pausts, ka pirmā stāva veikala telpās saskaņā ar pērn Būvvaldē akceptēto projektu un izsniegto būvatļauju veikti pārplānošanas un telpu paplašināšanas darbi. Līdz 2,5 metriem paplašināta durvju aila, kas atrodas nesošajā sienā, un pārplānotas nesošās starpsienas. Interesanti, ka televīzijā G.Stuburs minēja 1,5 metrus. Faktiski ir divas ailas – viena ap diviem, otra ap trim metriem plata. G.Stuburs televīzijā minējis, ka “esošās durvju ailas nesošajā sienā paplašināta par 1,5 metriem”, – informē Domes sabiedrisko attiecību pārstāvis.
Aktā fiksēts, ka otrā stāva dzīvoklī, kas atrodas virs veikala, plaisas, kas norādītu uz ēkas nesošo konstrukciju bojājumiem, nav konstatētas – pēc satraukuma februāra beigās SIA “Rūķītis” veicis kosmētisko remontu. Pārējā mājas daļā (kāpņu telpas, fasādes, divi dzīvokļi) konstatētas vairākas plaisas gan ārsienās, gan nenesošajās starpsienās un kāpņu telpu sienās, to rašanās iemeslus un laiku nevarot konkrēti noteikt. Plaisas esot samērā tālu no vietas, kur veikti ailas paplašināšanas darbi nesošajā sienā, un maz ticams, ka tie būtu ietekmējuši plaisu veidošanos. Viens no dzīvokļiem un kāpņu telpas neesot sen remontētas. Jāpiebilst, ka kāpņu telpu logi nomainīti pērn. Stāvvadi – 2004. gada novembrī, tad arī aiztaisītas un ar apdares materiālu nolīdzinātas caurumu vietas kāpņu telpās, kur tagad redzamas vertikālas plaisas.
Noslēgumā aktā secināts, ka pasūtāms sertificēta speciālista slēdziens, lai precīzi noteiktu ēkas plaisāšanas cēloņus. Mājas vecākā pārbaudes aktu vēl nav saņēmusi.
Saskaņojums neesot nepieciešams
“Ziņas” jautāja, kāpēc Būvvaldes pārstāvis ēkā veikto pārbūvi sauc par niecīgu, kas tādējādi ļauj iztikt bez ieceres saskaņošanas ar dzīvokļu īpašniekiem. Izmaiņas nesošo sienu struktūrā uzskatāmas par būtiskām. Domes preses sekretāra Jāņa Kovaļevska sagatavotajā atbildē norādīts, ka dzīvokļa īpašnieks bez citu dzīvokļu īpašnieku piekrišanas ir tiesīgs būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtība (saskaņā ar plānošanas un arhitektūras uzdevumu un atbilstoši akceptētajam projektam un izsniegtajai būvatļaujai) pārplānot un pārbūvēt savu dzīvokli un tajā izvietotās komunikāciju daļas, ciktāl tas neskar citu dzīvokļu īpašnieku intereses. Ja tiek pārplānotas un pārbūvētas dzīvokļa vai komunikāciju daļas, kas funkcionāli nedalāmi saistītas ar visas mājas ekspluatāciju, kā nosaka likuma par dzīvokļa īpašumu 3. pants, nepieciešama pārējo dzīvokļu īpašnieku vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrības piekrišana, kas noformēta sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā noteiktajā kārtībā, un to dzīvokļu īpašnieku piekrišana, kuri nav dzīvokļu īpašnieku sabiedrības dalībnieki.
Šajā gadījumā netika skartas likumā norādītās kopīpašuma daļas, tādēļ saskaņojums ar visiem dzīvokļu īpašniekiem nav nepieciešams. Pie veikala pievienots dzīvoklis, kura īpašnieks ir SIA “Rūķītis”. Būvvaldei nebija pamata apšaubīt sertificēta projektētāja piedāvāto veikala paplašināšanas tehnisko risinājumu.
Nav skaidrības ar statusa maiņu
Jautājām, kad pārbūvētais dzīvoklis nonācis SIA “Rūķītis” īpašumā, kad saņemta dzīvokļu īpašnieku un Domes piekrišana dzīvokļa statusa maiņai no dzīvojamās apbūves uz komercapbūvi vai publiskās telpas ierīkošanai dzīvokļa īpašumā. Atbildē norādīts, ka 4. dzīvoklis SIA “Rūķītis” īpašumā ir kopš 1999. gada 5. jūlija. Savukārt par SIA īpašumā esošo 3. dzīvokli 1997. gada 25. septembrī Dome pieņēmusi lēmumu par dzīvojamo telpu statusa noņemšanu un atļāvusi 3. un 21. dzīvokli pievienot veikala telpām. Sākotnēji veikala telpu ierīkošana tika veikta saskaņā ar 1996. gada 11. martā Būvvaldē akceptēto projektu. Tā kā dzīvojamā ēka privatizācijai nodota 1997. gada 8. maijā, tobrīd, kad tika ierīkotas veikala telpas, mājā nebija privatizētu dzīvokļu un līdz ar to piekrišana ierīkot veikalu nebija vajadzīga. Šajā (acīmredzot 4. dzīvokļa) gadījumā tika paplašinātas veikala telpas, līdz ar to privatizēto dzīvokļu īpašnieku piekrišana netika prasīta.
“Ziņas” atkārtoti jautāja, kad Dome atļāvusi mainīt 4. dzīvokļa statusu un kad tas saskaņots ar pārējiem dzīvokļu īpašniekiem (divus gadus pēc privatizācijas sākuma mājā droši vien tādi jau bija). J.Zemenes sagatavotajā atbildē atkal norādīts uz minēto likumu, kad dzīvokļa īpašnieks bez citu īpašnieku piekrišanas ir tiesīgs pārplānot un pārbūvēt dzīvokli. Skaidras atbildes par dzīvokļa statusa maiņu un saskaņojumu nav.
Papildus jautājām, vai Būvvalde noskaidrojusi visu par nesošo sienu. Proti, 27.februārī “Ziņām” tika pausts, ka iepriekšējā nedēļā telpās, kur notiek rekonstrukcija, bija nojauktas visas sienas. Bet 27. februārī jau parādījusies norobežojoša siena, acīmredzot tā tapusi brīvdienās, – pieļāva iedzīvotāji. J.Zemene atbild, ka atbilstoši projektam nesošajā sienā paplašināta durvju aila, nevis demontēta visa siena.
Uz jautājumu par mājas vecākās norādīto G.Stubura izvairīgumu pašvaldības preses sekretāri atkal norāda uz pārbaudi, apgalvojot, ka “no SIA “Rūķītis” veiktajiem darbiem plaisas varētu būt dzīvoklī, kas atrodas virs veikala telpām. Pārējām plaisām ēkā nav nekāda sakara ar būvdarbiem. Tā kā SIA “Rūķītis” pēc iedzīvotāju lūguma plaisas dzīvoklī virs veikala jau bija novērsis, nebija iespējams konstatēt to patieso rašanās iemeslu”.
* * *
Uz mājas iedzīvotāju satraukuma fona nav saprotama apsaimniekotāja rīcība. Kā apsaimniekotājs, kuru iedzīvotāji uztur, darbojas pret viņu interesēm, apgalvojot, ka plaisas bijušas jau agrāk, nevis līdz galam noskaidrojot visus iemeslus. Vai tiešām Jelgavā esam nonākuši tiktāl, ka cilvēkiem jārīkojas tāpat kā būvuzraugiem ar negodīgiem celtniekiem, fotogrāfijās regulāri dokumentējot faktisko stāvokli un izmaiņas? Preses sekretāri pauž, ka NĪP nav darbojusies pret iedzīvotāju interesēm. NĪP vadītājs pašvaldībai apliecinājis, ka iepriekš izskanējusī informācija neatbilst patiesībai. Nekādi šķēršļi būvnieka iniciatīvai novērst bojājumus dzīvoklī virs veikala netika likti. Bet ne jau par šķēršļiem bija runa. NĪP pārstāve arī pārbaudē 8. martā turpinājusi norādīt uz mājas vecumu. Iespējams, ēkas dzīvokļu īpašniekiem būtu jāvienojas un vienreiz kolektīvi jācenšas piespiest pēc būtības pildīt apsaimniekotāja funkcijas, tostarp veikt visu veidu kontroli un noskaidrot ēkas plaisāšanas iemeslus. Arī Būvinspekcijas vadītājs G.Stuburs kā diplomēts būvinženieris, kas saņēmis būvniecības, vides pieejamības un kontroles tiesību apliecību, jautājumā varēja iedziļināties vairāk, lai iedzīvotājiem pamatīgāk izskaidrotu apstākļus.
Neskaidrību un pretrunu dēļ “Ziņas” turpinās sekot situācijas risinājumam.
