Ņemot vērā Eiropas Padomes regulas nosacījumus, dalībvalsts ir tiesīga samazināt cukura kvotu, kas piešķirta tās teritorijā reģistrētam uzņēmumam līdz pat 25 procentiem, ja tas pārtraucis cukura ražošanu.
Ņemot vērā Eiropas Padomes regulas nosacījumus, dalībvalsts ir tiesīga samazināt cukura kvotu, kas piešķirta tās teritorijā reģistrētam uzņēmumam līdz pat 25 procentiem, ja tas pārtraucis cukura ražošanu. Ja Liepājas Cukurfabrika nolems turpināt cukura ražošanu un pieprasīs, tai tiks palielināta cukura ražošanas kvota, savukārt Jelgavas Cukurfabrikai, kuras akcionāri paziņojuši par darbības pārtraukšanu, kvota tiks samazināta. Šāda rīcība iespējama, ja Liepājas fabrika atteiksies no cukura ražošanas, bet Jelgavas fabrika galu galā nolems darbu turpināt. Latvijai ir tiesības pārdalīt kvotas starp uzņēmumiem, ja tā uzskata, ka šie pasākumi uzlabos cukurbiešu un cukura ražošanas nozares struktūru un ņemtas vērā visu iesaistīto pušu, īpaši cukurbiešu audzētāju, intereses.
Proti, ja viens cukura uzņēmums nolēmis pārtraukt ražošanu, bet otrs nolems turpināt, tad fabrikai, kas turpinās cukura ražošanu, netiks piemērots cukura kvotas samazinājums 8,6 procentu apmērā, par ko marta sākumā nolemts Eiropas Komisijā. Līdz ar to Liepājas fabrika varētu turpināt cukura ražošanu 2006./2007. tirdzniecības gadā līdzšinējā apjomā un tai būtu nepieciešama mazāka papildu kvota, salīdzinot ar iepriekš pausto. Iepriekš Liepājas Cukurfabrika papildu kvotā vēlējās saņemt aptuveni 4000 tonnu cukura, bet, nepiemērojot kvotas samazinājumu 8,6 procentu apmērā, uzņēmumam iespējamās darbības turpināšanai papildu kvotā būtu nepieciešami aptuveni 2000 tonnu cukura. Iespējams, Liepājas fabrikai pastāv iespēja veiksmīgi turpināt darbu arī bez papildkvotas piešķiršanas.
Nav izprotama Jelgavas Cukurfabrikas vadības un akcionāru neizlēmība. Ir bezatbildīgi paziņot par ražošanas pārtraukšanu un pēc tam sākt svārstīties – ražot cukuru vai tomēr ne –, tas negatīvi ietekmē situāciju nozarē. Turklāt šodien ir termiņš, par kuru cukurfabrikas vienojās ar audzētājiem par sadarbības līguma noslēgšanu. Ja Jelgavas un Liepājas rūpnīca nenoslēgs līgumus, Zemkopības ministrija (ZM) ierosinās risināt šo jautājumu Ministru kabinetā noteiktā kārtībā.
Gan valdība, gan biešu audzētāji un ražotāji visu laiku bijuši informēti gan par ES realizēto cukura sektora reformu, gan par Latvijas pozīciju šajā jautājumā – par ES cukura sektora reformu aktīvi diskutēts tiek jau kopš 2003. gada. ZM sagatavotā Latvijas valsts pozīcija ES cukura reformas jautājumā, kas aktīvi pārstāvēta Eiropas Komisijā, MK kopumā izskatīta un pieņemta 11 reižu, kā arī saskaņota Saeimas Eiropas lietu komisijā. Gatavojot Latvijas pozīciju cukura reformas jautājumā, Latvijas viedoklis regulāri apspriests un saskaņots arī ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi, biešu audzētājiem un abām cukurfabrikām. ZM pārstāvji nemitīgi aktīvi pauduši Latvijas viedokli Eiropas Komisijā cukura sektora reformas jautājumā, taču ES cukura ražošanas lielvalstis panākušas sev izdevīgāku risinājumu, nekā tas būtu mazajām dalībvalstīm.
Esmu sarūgtināts, ka, cīnoties par iespējami lielāku peļņu uz ES līdzekļiem, kas Latvijai pienākas cukura sektora restrukturizācijas gadījumā, Jelgavas Cukurfabrikas vadība visiem spēkiem cenšas radīt nozarē un sabiedrībā ažiotāžu ap šo jautājumu, tajā pašā laikā pati saglabājot neizlēmīgu un svārstīgu pozīciju aktuālajā jautājumā. Ja akcionāru pieņemtais lēmums par ražošanas pārtraukšanu paliks spēkā, ZM iespēju robežās nodrošinās cukura nozares restrukturizāciju tā, lai neciestu nozarē strādājošie iedzīvotāji, saimniecības un uzņēmumi. Ceru, ka Liepājas Cukurfabrika drīzākajā laikā paziņos savu lēmumu, lai mēs varam sākt īstenot vienu no vairākiem iespējamajiem nozares jautājumu risinājumiem.
Pat darbību pārtraucot, ne cukurfabrikas, ne cukurbiešu audzētāji neko nezaudēs, jo ES cukura reformas rezultātā nozares restrukturizācijai atvēlējusi ievērojamus atbalsta līdzekļus. Abu rūpnīcu darbības pārtraukšanas gadījumā restrukturizācijas atbalsts cukura ražotājiem un cukurbiešu audzētājiem būs 48,54 miljoni latu. Sakņu audzētājiem nav jāuztraucas. Vēlos uzsvērt, ka vismaz 10 procentu no šo līdzekļu apjoma tiks novirzīti kā kompensācijas cukurbiešu audzētājiem par ieguldītajām investīcijām, papildus audzētājiem tiks arī izmaksāti tiešie maksājumi par negūto peļņu. Ja cukura ražošana tiks pārtraukta pilnīgi, zemnieki, pēc valsts izstrādātas un EK apstiprinātas programmas saņems papildu finansējumu tieši ražošanas pārorientācijas pasākumiem. ZM stingri sekos līdzi, kā fabrika vai fabrikas, kas pārtraukušas cukura ražošanu, risina tajos nodarbināto iedzīvotāju sociālo garantiju jautājumus.
