Daudzi klienti vēlas paaugstināt savu pensiju un iesniedz pārrēķinam dokumentus par mācībām, taču dažkārt saņem noraidījumu.
Daudzi klienti vēlas paaugstināt savu pensiju un iesniedz pārrēķinam dokumentus par mācībām, taču dažkārt saņem noraidījumu.
Pensiju likumdošanas izmaiņu dēļ mācību laika ieskaitīšana apdrošināšanas (darba) stāžā dažādos periodos ir atšķirīga.
Likums «Par valsts pensijām» (spēkā no 1996. gada 1. janvāra) nosaka, ka apdrošināšanas stāžā, neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas līdz 1991. gada 1. janvārim, tiek ieskaitīts mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, kā arī citās mācību iestādēs pēc vidējās izglītības iegūšanas.
Tātad, ja persona pēc vidusskolas beigšanas ir mācījusies tehnikumā, arodskolā vai augstskolā, tad šis mācību laiks tiks ieskaitīts apdrošināšanas stāžā, bet, ja persona ir mācījusies tehnikumā vai arodskolā pēc pamatskolas pabeigšanas, tad šis mācību laiks stāžā netiks ieskaitīts.
Ja persona ir mācījusies laikposmā no 1991. gada 1. janvāra līdz 1996. gada 1. janvārim, apdrošināšanas stāžā tiek ieskaitīts mācību laiks augstāko mācību iestāžu dienas nodaļā, bet ne vairāk kā 7 gadi un ne ilgāk kā līdz 35 gadu vecumam.
Sākot ar 1996. gada 1. janvāri, sociālā nodokļa maksājumi studentiem pašiem vairs nebija jākārto. Par viņiem šos maksājumus veica valsts no pamatbudžeta.
Taču 1996. gada 27. decembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā «Par valsts pensijām» un no 1997. gada 1. janvāra mācību laiks pašreizējiem studentiem vairs apdrošināšanas stāžā netiek ieskaitīts.
Lai mācību laiku ieskaitītu stāžā, pensijas vai bezdarbnieka pabalsta saņēmējam mācību laiks ir jāpierāda ar dokumentiem diploma norakstu vai arhīva izziņu.
Darba jeb apdrošināšanas štāžam joprojām ir liela nozīme. Tāpēc nevajag izsviest darba grāmatiņas, karaklausības apliecības, diplomus, darba līgumus un citus dokumentus. Kādreiz tie noderēs, un dokumentu atjaunošanai būs nevajadzīgi jātērē gan laiks, gan nauda.
