Kad «Ziņas» apciemoja dzīvnieku izolatoru Helmaņa ielā 8, turp bija devies arī viens kungs, kas skumstot pēc maza Rekša.
Kad “Ziņas” apciemoja dzīvnieku izolatoru Helmaņa ielā 8, turp bija devies arī viens kungs, kas skumstot pēc maza Rekša. Viņš nolēmis sagādāt prieku kādam bez mājas palikušam un kļūt par gādīgu saimnieku. Tāpat kā citkārt, arī šoreiz cilvēku mīlestības alkst vairāki četrkāji.
Decembra sākumā izolatorā nogādāta melna kaķene, kas, kustinot garās ūsas, ziņkārīgi noraugās uz ikvienu atnācēju. Viņa ir pieklīdusi un tagad taujā pēc siltām mājām.
Smilšu krāsas runčuks vismaz pagaidām ir pikts uz pasauli un to vēro ar neuzticību, lai gan acīs pavīd mīļums. Un kā nu ne, ja Ziemassvētki bija jāpavada būrī izolatorā. Pūkainās astes īpašniekam ir trīs četri mēneši.
Septiņus astoņus mēnešus vecais runcītis ir ļoti draudzīgs. Garās ūsas liecina par labu “ožu” uz pelēm. Viņš izolatorā nogādāts 12. decembrī un tagad vēlas kļūt par īstu mājas kaķi – mīlētu un aprūpētu.
Abi bēdubrāļi – viens melns, otrs pelēkstrīpains ar baltu – ir apmēram trīs līdz piecus mēnešus veci. Līdz šim kaķi mitinājušies laukā. Pagaidām viņi izskatās bēdīgi un viens no otra neatiet ne soli, bet, saritinājušies līkumā, piesardzīgi gaida kādu, kam, mīļi murrājot, glausties gar kājām.
Par vienu no tiem, kas palicis bez mājām, nesen kļuva arī divus mēnešus vecs suņupuika. Viņu, cerot uz kāda cilvēka labvēlību, izolatorā nogādāja mammas – takša jauktenes – saimnieks. Izrādās, kad mazais piedzimis, viņu nolūkojis kāds cilvēks, taču, kad kucēns paaudzies, atteicās viņu ņemt. Viņš, tāpat kā mamma, augumā nebūs liels.
Jaunu saimnieku gaida arī pieaugusi sterilizēta kaķene, melna, baltu purniņu un ķepiņām. Viņai ir mīlīgas acis, garas ūsas un ziņkārīga daba. Noteikti būs labs draugs ģimenei, bet ienaidniece nelūgtajiem grauzējiem.
Pirms kāda laika notverts melnbalts runčuks. Pagaidām par savu dzīvesvietu viņš uzskata izolatoru, taču tic, ka pavisam drīz kļūs par īstu mājas kaķi, kas iepriecinās saimniekus ar savu laisko skatienu, resno vēderu un ķepām, ieautām baltos “zābaciņos”.
Gadu vecais runcis Vasilijs līdz šim baudījis īstu mājas gaisotni un bijis lutināts peļu junkurs. Izolatorā pirms apmēram mēneša nogādāts, jo izrādījies, ka saimniekbērnam no četrkājainā drauga ir alerģija. Viņš ir visnotaļ “runīgs” un draudzēties gribošs.
Rudā persiešu kundzīte teju divos dzīves gados tā arī nav pratusi atrast kopīgu valodu ar citiem kaķiem. Tieši tādēļ īpašnieki nolēmuši viņu nogādāt izolatorā, un tagad kaķene gaida jaunus saimniekus. Persiete ir atblusota un attārpota.
Skumju asariņa acī iezagusies rudajam ar baltu runčukam. Vēl nesen viņš bija gatavais mežonēns, taču tas droši vien tādēļ, ka kopā ar viņu mita nebēdnīgs brālītis. Tagad, palicis viens, kļuvis savaldīgāks un mīļāks un gaida laipnu saimnieku.
Saimnieka dzīvesvietas maiņas dēļ bez mājām palicis gadu vecais runcis Brencis. Viņš izolatorā nogādāts īsi pirms Ziemassvētkiem un pašlaik, palicis bez savas ērtās guļvietas, jūtas samulsis.
Trīs melni nebēdnīgi bezšķirnes suņuki palikuši bez mājām un tagad, uztraukumā trīcot, taujā pēc mājām. Daži viņu brāļi saimniekus jau atraduši, un arī šie labprāt kļūs par labiem sargiem.
Smilšu krāsas kucīte ir apmēram astoņus mēnešus veca. Uzticīgām acīm viņa sagaida atnācējus, jo vēlas būt kādam vajadzīga.
Divi suņupuikas, melni, brūnu vēderu un kājām, meklē laipnus cilvēkus, lai kopā jauki pavadītu laiku. Viņi ir īsti lauku puikas. Bezšķirnes suņiem ir nocirstas astes, kas varētu liecināt, ka iepriekšējie saimnieki vīlušies viņu augstdzimtībā, apmēram septiņus astoņus mēnešus veci. Jaunie draugi neizaugs par milzeņiem – par to liecina zemās kājas.
Rotaļīga bezšķirnes kucīte ir tikai kādus trīs līdz piecus mēnešus veca, taču pieredzējusi cilvēku bezatbildību. Viņa izolatorā atrodas jau otro reizi – vispirms jaunie saimnieki suni atzinuši par labu esam, taču pēc kāda laika – decembra vidū – atveduši atpakaļ, sakot, ka četrkājis “šmucējot” istabā. Tiesa gan, nevainīgās acis stāsta, ka citādi nevarējis, jo cilvēki par viņu pavisam piemirsuši un par aicinājumu iziet laukā pastaigāties nelikušies ne zinis. Varbūt jau šogad viņa atradīs gādīgāku saimnieku?
Gaiši brūnajam sunim viens no vecākiem, visticamāk, ir kollijs. Lai gan augumā pieaudzis, puika vēl ir nebēdnīgs, taču noteikti būs labs sargsuns.
Draudzēties vēlas arī divas kucītes – viena smilšu krāsā, otra – ruda. Viņas ir trīsarpus mēnešus vecas, taču jau tagad apliecina, ka nākamajiem saimniekiem būs labas draudzenes un sardzes. Par to liecina fakts, ka jau tagad, atrodoties vienā būrī, viena otru uzmana. Draiskuļu vecāki ir liela auguma, un tādas, visticamāk, būs arī viņas.
Pusotru gadu vecs izkastrēts ruds Lācis ļoti vēlas atrast jaunus saimniekus. Viņam gan prātā nejaucības, jo no vecā īpašnieka šad tad mēdzis aizlaisties lapās. Nu suns domā, ka beidzot pienācis laiks kļūt nopietnākam, tādēļ aicina atsaukties cilvēkus, kas dāvinātu savu uzmanību un mīlestību.
