Skolās jauniešos neapzināti, bet aktīvi tiek nostiprināti dzimumu stereotipi.
Skolās jauniešos neapzināti, bet aktīvi tiek nostiprināti dzimumu stereotipi. To veidošanās faktiski jau beigusies līdz 8. klasei, bet vēlākajos gados turpina iesakņoties. Šādi uzskati iespaido arī nākamās profesijas izvēli. Turklāt stereotipi bieži balstīti nevis mūsdienu dzīves realitātē, bet pagātnes pieredzē, secina pētījumu autori par profesiju dalījumu “sieviešu” un “vīriešu”.
Eiropas kopienas EQUAL programmas projekta “Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana” laikā veikti vairāki pētījumi par profesiju dalījumu atkarībā no dzimuma. Tā nolūks – raisīt sabiedrībā pārdomas un diskusijas par pētījumu dažkārt negaidītajiem rezultātiem.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks atzīst, ka pašlaik visas pazīmes liecina, ka izglītības iestādes, sākot no bērnudārza līdz vidusskolai, varbūt negribot, bet aktīvi piedalās dzimumstereotipu veidošanā un nostiprināšanā. Sākot no pedagogiem paredzētiem metodiskajiem norādījumiem un beidzot ar mācību grāmatu noformējumu un skolotāju izpratni par dzimumu līdztiesību, mācību darbs skolās veicina stereotipu iesakņošanos. Līdz ar to arī jauniešos nostiprinās pārliecība, ka pastāv nodarbošanās veidi, kas vairāk piemēroti vīriešiem vai sievietēm. Izglītības sistēma, protams, nav vienīgais stereotipu veidošanās avots.
Nepieciešama palīdzība profesijas izvēlē
Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra (PKIVA), analizējot Latvijas 8. un 11. klašu skolēnu aptaujas datus, secinājusi, ka stereotipi par profesionālo darbību nostiprinājušies jau 8. klasē un ir tādi paši kā sabiedrībā kopumā. Pēc speciālistu domām, ir pamats uzskatīt, ka aizspriedumi skolēnos izveidojas jau daudz agrāk. Šādu situāciju veicina un nostiprina pedagogu zemais izpratnes līmenis par dzimumu līdztiesības pamatprincipiem. Tas nav pārsteigums, jo arī skolotāji ir sabiedrības locekļi.
Pētījumā noskaidroti skolēnu profesionālie nodomi un priekšstati par profesijām. Pārsteidzošs šķiet fakts, ka tikai 14 procentu jauniešu izraudzījušies nākotnes profesiju, savukārt 70 procentiem nepieciešama palīdzība tās izvēlē. To galvenokārt veicina informācijas trūkums par profesiju saturu, pieprasījumu darba tirgū un atalgojumu. Būtiski faktori ir arī jauniešu nespēja orientēties savās interesēs, kompetences un pārliecības trūkums par piemērotību profesijai, kā arī augstā studiju maksa, ko ne visi var atļauties. Savukārt faktori, kas palīdzētu izvēlēties noteiktu profesiju, iespējams, arī kādā no tehniskajām jomām, ir labs atalgojums, patīkama vide, karjeras iespējas, veselībai nekaitīgs darbs, profesijas prestižs un pieprasījums darba tirgū, kā arī iespēja veicamo savienot ar ģimenes dzīvi.
Eksaktie priekšmeti – sarežģītākie
Pētījumā redzams, ka ar nelielām variācijām par vīriešiem piemērotām profesijām atzītas tās, kuru pamatā ir mehāniska darbošanās ar dažādiem objektiem. Par sievietēm piemērotām tiek uzskatītas profesijas, kas saistītas ar komunikāciju jeb darbu ar cilvēkiem. Kā perspektīvākās nozares skolēni nosaukuši tūrismu, ekonomiku un finanses, zinātnisko darbību, inženierzinātnes, celtniecību un jurisprudenci. Par vismazāk perspektīvām tiek uzskatītas mežsaimniecība, metālapstrāde un lauksaimniecība.
PKIVA pētījuma veicēji vēlējās noskaidrot arī skolēnu attieksmi pret mācību priekšmetiem. Kā vissarežģītākie nosaukti eksaktie – fizika, ķīmija, algebra un ģeometrija –, arī svešvalodas. Par situāciju skolās, par mācību procesu un līdzekļiem liek aizdomāties fakts, ka apmēram 50 procentu skolēnu atzīst, ka mācību grāmatas ir sarežģītas un bieži viela tajās izklāstīta nesaprotami, ka skolotāji neprot izskaidrot mācību materiālu un ka programmas ir neinteresantas, tātad nerosinošas. To apstiprina arī rezultāti, ka 31 procents skolēnu regulāri nemācās eksaktos priekšmetus, bet 26 procenti neredz to lietderību.
Mācību grāmatu saturs vedina nodalīt
Daugavpils Universitātes pētījumā analizētas eksakto priekšmetu – fizikas, ķīmijas un informācijas tehnoloģiju – mācību grāmatas dzimumu līdztiesības pamatprincipu ievērošanas aspektā. Pārsteidzošs ir fakts, ka to saturs ļauj tikai zēniem sevi saskatīt nākotnē darbojamies zinātnē un tehnoloģiju jomā. Analizētajās grāmatās ilustrācijās 90 procentos gadījumu attēloti vīrieši, tikai desmit procentos – sievietes. Savukārt vadītāju vai augsti kvalificētu darbinieku amatos redzami 97 procenti vīriešu un vien trīs procenti sieviešu. Līdzīga situācija novērota, analizējot tekstus. Mācību grāmatās nav pieejama informācija par atklājumiem un citām nozīmīgām aktivitātēm, ko veikušas sievietes.
Interesanti ir arī eksakto priekšmetu skolotāju interviju rezultāti, kas atklāj, ka pedagogu vēlme redzēt striktu (stereotipisku) sieviešu un vīriešu lomu sadalījumu sabiedrībā ievērojami ierobežo iespēju mācību grāmatu satura interpretācijā un mācību procesā iekļaut dzimumu līdztiesības idejas un pamatprincipus. Skolotāji atzīst, ka nereti eksakto priekšmetu mācību procesā vairāk uzmanības pievērš zēniem, biežāk viņus iedrošina, kā arī uzdod papildu pētnieciskus uzdevumus. Tas veicina meiteņu pārliecības trūkumu par savām spējām un iespējām tehniskajās jomās.
Pieaugušo pētījumos līdzīgas tendences
Skolēnu atbilžu stereotipi nepastāv izolēti no pārējās sabiedrības. Arī skolotāji vai mācību grāmatu autori dzimumu (ne)līdztiesības jautājumos īpaši neatšķiras no kopējās populācijas, tāpēc nav pārsteidzoši, ka pārējo projekta pētījumu dati uzrāda tās pašas tendences.
Latvijas Organizāciju psihologu biedrības pētījumā par profesiju iedalījumu kategorijās sabiedrībā un tehnisko nozaru speciālistu vidū secināts, ka iedzīvotāji joprojām, kaut arī dzīvojam 21. gadsimtā, atalgotu darbu jeb profesionālo darbību uzskata par vairāk atbilstošu tieši vīriešiem. Arī tehniskajās nozarēs strādājošie augstāku darbinieka statusu piešķir vīriešiem, kaut gan uzņēmēji tieši sievietes nereti novērtējuši kā labākus vai kā līdzvērtīgus darbiniekus.
Interesanti arī, ka sabiedrības stereotipiskie uzskati par sieviešu un vīriešu profesijām iezīmē to, ka vīrieši var būt profesionāli elastīgāki un daudzveidīgāki. Par sievietēm atbilstošām atzītas krietni mazāk profesiju. Par tipiskām vīriešu tiek uzskatītas celtnieka, šofera, mehāniķa, elektriķa, mašīnbūves darbinieka, militārista un policista, bet sieviešu – friziera, skolotāja, medmāsas, šuvēja un sekretāra profesijas. Rezultāti sakrīt ar skolēnu uzskatiem. Jāpiebilst, ka lielāki profesionālie aizspriedumi par tehniskajām nozarēm un tajās strādājošajiem ir iedzīvotājiem ar augstākiem ienākumiem, tātad, visticamāk, izglītotākiem, kā arī latviešiem. Cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, kā arī cittautiešiem ir brīvāka attieksme pret profesionālo izvēli.
* * *
Sadarbības koordinatore Ilze Krieviņa atgādina, ka EQUAL projekts tiek īstenots, lai mazinātu profesiju segregāciju. Tajā ir 20 sadarbības partneru – augstskolas, nevalstiskās organizācijas, valsts institūcijas, pašvaldības, pieaugušo izglītības centri un privātuzņēmēji, tostarp Jelgavas pašvaldība, Reģionālais pieaugušo izglītības centrs un tā metālapstrādes filiāle. Līdztekus pētījumiem veikti profesionālās karjeras un izglītības izvēles veicinoši pasākumi un nodrošinātas darba prakses iespējas uzņēmumos skolēniem, kā arī analizētas eksakto studiju programmas augstskolās. Pašvaldībās analizēti attīstības stratēģijas dokumenti un politika no līdztiesības aspekta. Lai atbalstītu sievietes, kas vēlas darboties tehniskajās nozarēs, tām nodrošināta pārkvalifikācijas, apmācību un darba iespēja.
***
Pētījumi, kas apskatīti:
• Latvijas Organizāciju psihologu biedrības kvantitatīvais un kvalitatīvais pētījums par profesiju segregācijas cēloņiem un stereotipiem visā sabiedrībā un tehnisko nozaru speciālistu vidū;
• Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras pētījums par Latvijas skolēnu profesionālajiem nodomiem un priekšstatiem par profesijām;
• Daugavpils Universitātes pētījums par dzimšu līdztiesības pamatprincipu ievērošanu eksakto priekšmetu mācību grāmatās.
• Projekta laikā veikti septiņi pētījumi, tostarp par dzimumu lomu mašīnbūves un metālapstrādes, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarēs, kā arī elektrotehnikas un elektronikas nozares ražošanas uzņēmumos.
***
Ceļi, kas varētu mazināt dzimumu segregāciju:
• skolu programmu pārskatīšana, novēršot priekšmetu segregāciju mājturībā un sportā;
• skolotāju intensīva izglītošana par dzimumu līdztiesības jautājumiem un viņu apmācība pedagoģiskā procesa kritiskā izvērtēšanā attiecībā uz dzimšu līdztiesības jautājumiem, īpašu uzmanību pievēršot jaunāko klašu pedagogiem;
• mācību grāmatu satura izvērtēšana, izskaužot dzimumu stereotipu iestrādi to saturā;
• zēnu piesaistīšana augstākajai izglītībai, tādējādi samazinot to skaitu, kas orientējas uz zemi atalgotām rūpnīcas tipa strādnieku profesijām;
• profesionālās orientācijas programmu izstrāde, kurās tiktu demonstrēta “vīrišķīgo” un “sievišķīgo” profesiju dzimumneitrālā daba.
