«Daba zemniekus nav žēlojusi, taču, pateicoties vēlēšanu gadam, esam saņēmuši arī pienācīgu atbalstu,» vērtējot aizvadīto gadu, uzsver Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Valdis Dzenis.
“Daba zemniekus nav žēlojusi, taču, pateicoties vēlēšanu gadam, esam saņēmuši arī pienācīgu atbalstu,” vērtējot aizvadīto gadu, uzsver Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Valdis Dzenis. 2006. gadā lauksaimniecība attīstījusies, Latvijas laukos investēti vairāk nekā 215 miljoni latu. Tomēr lauksaimnieku sekmes tieši ietekmējis fakts, ka Latvijā lauksaimniecības atbalsta maksājumi ir zemākie ES – trīs reizes mazāki nekā vidēji ES valstīs.
– Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Valters Bruss akcentē, ka gan ražotājiem, gan pārstrādātājiem bijušas grūtības konkurēt ar saražoto produkciju starptautiskajā tirgū. Saimniecības smagi skāris ražošanas resursu cenu kāpums, taču produkcijas realizācijas cenas pārstrādes uzņēmumiem palikušas nemainīgas. Uzskatāms bijis arī kvalificētu cilvēkresursu trūkums. Šīs problēmas nozarē gaidāmas arī nākamajā gadā.
– Jau rudens nogalē vairums lauksaimnieku pēc grūtā darba cēliena varēja atviegloti uzelpot – no bankrota šogad izdevies izbēgt. Taču vēl vasarā māca neziņa, vai gada beigās izdosies savilkt galus, jo ilgstošais sausums ražu bija samazinājis teju uz pusi. Iespējams tādēļ, ka šis bija vēlēšanu gads, valdība rada iespēju lauksaimniekiem vismaz daļēji kompensēt sausuma nodarīto postu un septembrī atbalstīja Zemkopības ministrijas ieceri un budžeta grozījumos šim mērķim paredzēja gandrīz 26 miljonus latu. Lauksaimnieku iesniegtās anketas liecināja, ka zaudējumi augkopības un lopkopības kultūraugu sējplatībās vien ir apmēram 123 130 863 lati, taču arī par piešķirtajiem 19 737 830 latiem zemnieki bija gandarīti. 5 774 929 lati no summas tika atvēlēti lopkopības ciltsdarba pasākumiem (piensaimniecībā un truškopībā), savukārt mežaudžu atjaunošanai – 300 000 latu. Kompensācijas izmaksāt sāka šā mēneša vidū, un gada nogalē atbalstu jau saņēmuši visi lauksaimnieki. Jāpiebilst, ka summa, ko viņi saņēma par vasaras sausuma nodarītājiem zaudējumiem, bija no 10 latiem par ziemāju sējumiem līdz pat 250 latiem par dārzeņu platībām. Lauku atbalsta dienesta Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē “Ziņām” apliecināja, ka atbalsts izmaksāts pilnībā.
– LOSP Piena grupas vadītāja un Latvijas Piena ražotāju asociācijas pārstāve Ilze Aizsilniece atzīst, ka sausuma radīto zaudējumu kompensācijas paglāba dažas saimniecības no lopu skaita samazināšanas nepietiekamo lopbarības resursu dēļ. “Prieks, ka Zemkopības ministrija sākusi darbu lauksaimnieku risku vadības sistēmas izstrādes virzienā un solās to turpināt, līdz būs sasniegts pozitīvs rezultāts,” saka V.Dzenis. Jāuzsver, ka šajā jomā aktīvi strādā arī LOSP Piena grupa, plānojot dzīvnieku veselības kases izveidi. Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Ligita Silaraupa teic: “Šī ir jau otrā reize, kad lauksaimnieki grib veidot sistēmu, tāpēc ļoti vēlētos, lai sāktais darbs vainagotos ar rezultātu, kas pieņemams laucinieku sabiedrībai.”
– Šajā gadā atbalstīts lauku saimniekiem pieņemamākais zemnieku saimniecību turpmākā statusa variants. Kā “Ziņas” rakstīja, lauksaimnieki vairākkārt aicināja izstrādāt atsevišķu likumprojektu, nosakot zemnieku un zvejnieku saimniecību juridisko statusu. Šis jautājums jau tiek skatīts vairāku gadu garumā, un tam netika rasts risinājums. Joprojām turpinās darbs, lai atbrīvotu saimniecības no iespējamām nodevām un nodokļiem, kas var rasties pārreģistrējoties.
– Dārzkopji turpināja risināt jautājumu par iespējām panākt vieglākus nosacījumus alkohola ražošanai privātajās saimniecībās un mājas apstākļos. Notiek diskusijas par kritērijiem un noteikumiem, kādi būtu piemērojami privātajās saimniecībās vai mājas apstākļos raudzēto dzērienu un vīnu ražošanai un realizācijai. Pašlaik nodevas un citi maksājumi, lai sāktu šo dzērienu ražošanu, ir neadekvāti lieli, taču plānotie produkta ražošanas apjomi – nelieli. Pašlaik alkohola ražošanas un realizācijas sākšanai ir vienādi kritēriji jebkura mēroga ražotājam, izņemot mazos alus darītājus. Piemēram, licence maksā 500 latu, kā arī jāiemaksā augsts nodrošinājuma garants par akcīzes nodokļa nomaksu. Izstrādāti un Zemkopības un Finanšu ministrijām iesniegti konkrēti priekšlikumi nepieciešamajām izmaiņām.
– Lauksaimniecības attīstību līdz šim kavējusi un arī nākamgad apdraudēs skaidri iezīmējusies politiskā izvēle lauksaimniecības politikā, strādājot pēc principa “visiem pa bišķim, visu visiem uz deguniem”. Taču 2006. gadā tika publiskoti pētījumi, ka divas trešdaļas lauksaimniecības atbalsta saņēmēju tirgum neražo neko. Šie dati liek secināt, ka vajadzētu krasi uzlabot ieguldītās atbalsta naudas efektivitāti.
– Ar gandarījumu jāsecina, ka 2006. gadā Latvijas zemnieku kooperatīvi pierādījuši savu briedumu. Piena ražotāju kooperatīvi spējuši izturēt pārstrādes uzņēmumu spiedienu pazemināt iepirkuma cenas. Taču mūsu gotiņu devums arvien lielākos apjomos tiek realizēts kaimiņos Lietuvā, no kurienes to lielveikalu tīkli pārdod Latvijā. Kooperācijas attīstību ražotāji gaida arī 2007. gadā, jo tā ļauj nelielām saimniecībām gūt taisnīgu samaksu par savu darbu.
***
Zemnieki gaida, ka 2007. gadā arī laukos, ne tikai Rīgā, būs jūtama pārticība. Līdz 2013. gadam reģionos atbalsta veidā nonāks vairāk nekā miljards eiro. 2006. gadā izstrādātais Lauku attīstības plāns 2007. – 2013. gadam varētu nodrošināt mehānismus, kā šo miljardu ieguldīt ar vislabāko atdevi, lai celtu labklājību. Viens no valdības deklarācijā paredzētajiem plāniem ir aktivizēt līdzdalību ES kopējās lauksaimniecības politikas attīstībā, veicinot pakāpenisku atbalsta maksājumu izlīdzināšanu starp vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm.
Taču nozarē trūkst ilgtspējīgas, uz ražošanas attīstību orientētas politikas. Pieejamie līdzekļi tiks visiem pa mazumam. Tādēļ Latvijas laukiem ir maz cerību panākt ES vidējo lauku labklājību.
