Gada notikums ir viss, kas apliecina Jelgavas kultūras dzīves tradīciju pārmantojamību un nezūdamību.
Gada notikums ir viss, kas apliecina Jelgavas kultūras dzīves tradīciju pārmantojamību un nezūdamību.
Daudz līdzvērtīgu piedāvājumu dēļ šogad šķiet neiespējami izcelt kādu gada notikumu numur viens.
Tradīcijas
Pirmais atmiņā paliekošākais iespaids, ar ko zīmīgs 2006. gads, ir domubiedru kopu, radošu kolektīvu un kultūras darbinieku jubileju birums, protams, ne tik daudz svinību sarīkojumu dēļ, cik tāpēc, ka apaļas gadskārtas ir labs iemesls atgādināt par tradīciju pārmantojamību un ieguldījuma pamatīgumu – aktualizēt pamatu, uz kā veidojas (vai var veidoties) kas tieši mūsu pilsētai raksturīgs, specifiski jelgavniecisks, kas vairo pilsētnieku pašapziņu un mīlestību pret mākslām, un bez kā šī pilsēta nav iedomājama.
No jubilāriem – cilvēkiem, iestādēm, kolektīviem –, kam aiz muguras pusgadsimts vai vairāk, vispirms minami Jelgavas Mūzikas vidusskola (85), Jelgavas Studentu teātris (60), Alunāna teātra direktors, ilggadējs aktieris un pēdējā laikā arī režisors Arvīds Matisons (60), kultūras nama gleznošanas studija (50), dzejnieks Eduards Aivars (50), LLU žurnāls “Plēsums” (50). Ar studentisku bezbēdību atzīstot, ka arī skaitlis 66 izskatās pietiekami apaļš, to kā jubileju svinēja LLU vīru koris “Ozols”.
Mūzika
Ja meklē spožāko koncertnotikumu – vilties neļāva pianists Vestards Šimkus, “Kremerata Baltica” “stīdzinieku” kvartets “Euphonia” un klarnetists Mārcis Kūlis, kas sniedza profesionāli smalku saspēļu bagātu mākslinieciski atraisītu priekšnesumu. Jelgavas pilsētas pašvaldības aģentūra “Kultūra” turpināja sadarbību ar LNSO, aicinot simfoniķus viesoties mūsu pilsētā arī šogad. Jaundibinātais Valsts kamerorķestris rudenī nodeva jelgavnieku vērtējumam savu pirmo koncertprogrammu un aizvakar Jelgavā koncertēja otrreiz – nu jau ar nosaukumu “Sinfonietta Rīga” Vīnes valšus viņi skandēja vīnieša pasaulslavenā vijolnieka un diriģenta Ernsta Kovačiča vadībā.
Kopš pagājušās sezonas arī Jelgavai ir savs kamerorķestris, un šis gads tā dzīvē bijis izšķirošs ar to, ka uz Jelgavas Mūzikas vidusskolas bāzes veidotais kolektīvs sācis saņemt pilsētas Domes finansiālu atbalstu, kas vairāku instrumentu grupu stiprināšanas nolūkā ļauj piesaistīt papildus štata mūziķus.
Prieks atzīt, ka Jelgavas mūzikas vidē atskaņotājmākslinieku sadarbība ar komponistiem var būt arī tik cieša un auglīga, ka veicina jaundarbu rašanos. Šāda iecere, kas tapa pēc diriģenta Aigara Meri iniciatīvas ar aģentūras “Kultūra” un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu, aprīlī piedzīvoja pirmatskaņojumu kultūras namā. Tas bija īpaši Jelgavas festivālkorim rakstītais Andra Dzenīša skaņdarbs “Pavasara rits”.
Eksotisku un ekskluzīvu uzstāšanos sniedza Gjuto tibetiešu mūku tantriskais koris.
Bet, runājot par “neakadēmiskās” mūzikas – tautas, roka un popmūzikas – kolektīviem, kas saistīti ar mūsu pilsētu, katrs minētais virziens šogad bijis pārstāvēts ar labu jaunizdotu ierakstu. Pie pirmā “pilnmetrāžas” albuma beidzot tikai folkloras kopa “Dimzēns”, atgriešanos pie saknēm minialbumā “Sadistika” demonstrēja “thrash metal” veterāni “Huskvarn”, ar maksisinglu “Korozija” pretenzijas uz vadošu vietu uz Latvijas “synthpop” skatuves pieteica grupa “STandART”. Bet starptautiski slavenākie jelgavnieki “Prāta vētra”, kas gada sākumā klajā laida albuma “Četri krasti” starptautisko versiju “Four Shores”, aizvadīja pirmo vērienīgo Eiropas koncertturneju, kurā viņi bija nevis megazvaigžņu “iesildītāji”, bet “galvenie varoņi”.
Infrastruktūra
Kultūras infrastruktūras uzlabošanas gada projekta lauri neapšaubāmi pieder Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēkas sakopšanas darbu īstenotājiem. Šovasar Ministru kabinets atbalstīja Jelgavas Domes iesniegto projektu “Energoefektivitātes paaugstināšana Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam”, rudenī pilsētas vēstures liecību krātuvē ierīkoja jaunu apkures sistēmu, bet nākamā gada pirmajā ceturksnī plāno nomainīt logus visā ēkā, kā arī veikt kosmētisko remontu, kas nepieciešams pēc šiem darbiem.
Nauda
Kopš rudens aģentūras “Kultūra” tautas mākslas kolektīvu vadītāji no pašvaldības saņem minimālo darba algu, bet koncertmeistari – pusi šīs summas. Atšķirībā no citiem vadītājiem, kam algu jau maksāja iestāde, kuras paspārnē kolektīvs darbojās, aģentūras kolektīvu vadītājiem šāda reglamentēta samaksa (ja neskaita tos, kas saņem Kultūras ministrijas nelielo mērķdotāciju) līdz tam nav bijusi. Vajadzēja iztikt ar atvēlēto daļu no pašvaldības ikgadējās dotācijas, ko (līdz 75 procentu apmērā, salīdzinot ar maksimālo, kas pieejama labākajiem aģentūras kolektīviem) var saņemt arī pārējie gana aktīvie un panākumiem bagātie tautas mākslas kolektīvi, kas darbojas pilsētā, un par kuras izlietojumu lemj kolektīvs. Tas, ka šī dotācija ir pārāk maza (šogad – 37 tūkstoši latu 30 kolektīviem), lika izšķirties par reglamentētu papildinājumu – lai vēlme finansiāli atalgot vadītāju nebūtu cēlonis, kura dēļ ekonomē uz citu kolektīva vajadzību rēķina.
Zaudējums
Diemžēl iepriekšējā rindkopā pieminētais jauninājums nebūtu spējis novērst gada sāpīgāko zaudējumu Jelgavas kultūras dzīvē – Aigara Reiņa atkāpšanos no Jelgavas Sv.Annas baznīcas kora diriģenta un baznīcas muzikālās dzīves vadītāja amatiem. A.Reiņa vadībā Sv.Annas baznīcas koris vairākus gadus pēc kārtas pilsētas skatēs ieguva visaugstāko vērtējumu, viņš gādāja par daudzveidīgām augstvērtīgām muzikālām norisēm vienā no diviem galvenajiem pilsētas koncertdzīves centriem – Sv.Annas baznīcā –, darbodamies ne vien kā ērģelnieks, kordiriģents, dziedātājs un pianists, bet arī kā koncertprogrammu veidotājs, pieaicinot mūziķus, ko pienākas ierindot starp Latvijā vadošajiem savā jomā. Kā motīvus, kas likuši izšķirties par aiziešanu, mūziķis minēja ļoti zemo atalgojumu, pašvaldības un draudzes atbalsta, ieinteresētības trūkumu. Skumjais notikums, kas aizvadītajos gados piecos nav vienīgais tāds, liecina: par spīti uzlabojumiem un progresīviem jauninājumiem (ko par apgūstamu pieredzi atzinušas pašvaldības arī citur Latvijā), kultūras finansēšanas sistēmu Jelgavā nevar saukt par tādu, ar kuru viss kārtībā. Lai jaunais gads ir vismaz dažus soļus tuvāk pretējam!
