Politikā jelgavnieku dzīvi 2006. gadā pārsvarā ietekmēja valstī notiekošais.
Politikā jelgavnieku dzīvi 2006. gadā pārsvarā ietekmēja valstī notiekošais. Pirmkārt, tas saistāms ar valdības sastāva maiņu aprīlī, kad “buntoties” sāka “Jaunais laiks”. Otrkārt, oktobra sākumā notika 9. Saeimas vēlēšanas. Par Latvijas parlamenta deputātiem un jaunās valdības ministriem kļuva arī vairāki pilsētas pašvaldības deputāti.
LLU profesore – ministre
Pēc tam, kad aprīļa sākumā Aigara Kalvīša vadīto valdību pameta partijas “Jaunais laiks” ministri, tostarp arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete. Viņas amatu ieņēma Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja, LLU profesore akadēmiķe jelgavniece Baiba Rivža. Viņa pārstāv Zaļo partijas un Zemnieku savienības koalīciju. Pārsvarā ar šo nozari saistītie speciālisti B.Rivžas apstiprināšanu tolaik uztvēra pozitīvi. Piemēram, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis viņu raksturoja kā ļoti kompetentu. Līdzīgi par B.Rivžu izteicās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Ivars Knēts un vairāki citi.
Jelgavnieki – parlamenta deputātu kandidāti
7. oktobrī paredzētajām Latvijas parlamenta vēlēšanām deputātu kandidātu sarakstus iesniedza 19 partiju un vēlēšanu apvienību. Kandidātu vidū bija vairāki Jelgavā un rajonā dzīvesvietu uzrādījušie. Tostarp par Saeimas deputātiem cerēja kļūt visi trīs Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieki – Jurijs Strods (TB/LNNK), Aigars Rublis (“Jaunais laiks”) un Irēna Škutāne (“Jaunie demokrāti”). Partijas “Saskaņas centrs” sarakstā bija jelgavnieki Ainārs Galviņš un bijusī pašvaldības deputāte Līga Lapinska. Tautas partijas sarakstā jau ierasti startēja pašreizējā Saeimas deputāte Ērika Zommere. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas listē bija pieteikti bijušais sociāldemokrātu Jelgavas nodaļas vadītājs Jānis Čevers, bijušais pašvaldības deputāts Valentīns Grigorjevs, Viktors Liepiņš, Ivars Jakovels un Aigars Balams. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” sarakstā bija iekļauti Jelgavas pašvaldības deputāti Valērijs Buhvalovs un Maksims Galkins. Arī karatē treneris Sergejs Stoļarovs, Vitālijs Krugļešovs, Antoņina Demorī un Vadims Ļetko. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības sarakstā – tagadējais Saeimas deputāts Vilnis Edvīns Bresis un izglītības un zinātnes ministre B. Rivža. Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” vēlēšanu apvienības deputātu kandidātu sarakstā bija LLU Tehniskās fakultātes dekāns Kaspars Vārtukapteinis, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aina Verze un 8. Saeimas deputāte Jevgenija Stalidzāne. Partijas “Jaunie demokrāti” sarakstā līdztekus I.Škutānei startēja arī SIA “Jelgavas Autobusu parks” valdes loceklis Pēteris Salkazanovs. Politiski patriotiskās apvienības “Dzimtene” sarakstā Jelgavu par savu mājvietu bija uzrādījusi Larisa Brokāne. Arī kādu laiku parlamentārieša godā pabijušais Madars Lasmanis tika izvirzīts kā “Jaunā laika” kandidāts. Partijas “Tēvzemes savienība” sarakstā atradās Ilgonis Erdmanis, “Visu Latvijai!” – Jānis Ratkevičs. Politiskās organizācijas (partijas) “Eiroskeptiķi” rindās par deputāti cerēja tikt Glūdas pagastā dzīvojošā Daina Skadiņa. “Mūsu zeme” sastāvā – Platones pagasta iedzīvotājs Gustavs Kalniņš, valgundnieks Kārlis Ķuze, Roberts Kalējs no Ozolniekiem un jelgavnieks Ildefons Jasens. Pensionāru un senioru partijas listē bija jelgavnieks Vilnis Edgars Našenieks un Jānis Labrencis no Zaļeniekiem.
Rezultāts – bez pārsteigumiem
Pēc 9. Saeimas vēlēšanu rezultātiem Jelgavā ar nelielu pārsvaru priekšgalā tika Tautas partija (TP) – 18,03 procenti. No viņiem nedaudz atpalika Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – 17,81 procents. Savukārt partiju “Jaunais laiks” (JL) atbalstīja 15,9 procenti vēlētāju. Tām sekoja “Saskaņas centrs” (SC) – 9,48, PCTVL – 9,32, LPP/LC – 8,41 procents un TB/LNNK ar 7,14 procentiem. Savukārt Jelgavas rajonā iedzīvotājiem simpātiskāka šķita ZZS – 25,35 procenti, TP – 21,4 procenti, JL – 17,95 procenti, LPP/LC – 8,18 procenti un TB/LNNK ar 5,76 procentiem. “Saskaņieši” un “bites” pat netika pāri liktenīgajai piecu procentu barjerai.
Ja palūkojamies, kādas bijušas balsotāju simpātijas partijām dažādos vēlēšanu iecirkņos, tad apstiprinājās vispārējā tendence Latvijā – vēlētāji par partijām balsoja pēc nacionālā principa. Tas ir, vēlēšanu iecirkņos, kas atrodas kompaktas cittautiešu dzīvošanas centrā – RAF dzīvojamā masīvā un bijušajā “Žukovkā” –, vairums vēlētāju balsoja par “Saskaņas centru” un PCTVL. Saistībā ar notikumiem Loka maģistrālē, kad iedzīvotāju neapmierinātību ar paredzēto iekšpagalmu apbūvi aktīvi atbalstīja tā dēvēto kreiso partiju pārstāvji, bija prognozējams, ka tās tur gūs atbalstu. Netālajā vēlēšanu iecirknī 6. vidusskolā priekšgalā pārliecinoši bija gan SC – 20,41 procents balsu, gan PCTVL – 16,37 procenti. Trešā palika TP – 15,38 procenti, bet ZZS ieguva 11,9 procentus balsu. Jaunlaicēni” – 9,64 procentus. “Mācītāji” kopā ar LC saņēma 7,91, Jurija Žuravļova “Dzimtene” – 7,01 procentu. Kā jau tas bija gaidāms, TB/LNNK – tikai 3,76 procenti.
Līdzīga aina pēc vēlētāju simpātijām bija iecirknī, kas atrodas netālu no “Žukovkas”, – Aspazijas ielā. SC ieguva 24,72 procentus balsu, PCTVL – 21,16 procentu, TP – 10,01 procentu, JL – 8,88 procentus, ZZS – 8,59 procentus.
Jelgavas rajonā diezgan pārliecinošus panākumus guva tieši par labējām dēvētās partijas – ZZS, TP un JL. Izņēmums, kas apstiprina jau iepriekš teikto, bija Kalnciems. Arī tur, kur lielākā iedzīvotāju daļa ir cittautieši, pārliecinoši līderos izvirzījās SC – 23,69 – un PCTVL – 16,49 procenti. Savukārt TP – 11,61 procents, JL – 9,87, ZZS – 8,83 procenti. Rajonā visai pārliecinoši lielākās vēlētāju simpātijas ieguva “zaļie zemnieki”. Par to gan īpaši nebūtu jābrīnās, jo ZZS pozīcijas vislielākās vienmēr bijušas lauku cilvēku vidū. Atgriežoties pie tā saucamajām kreisajām partijām, – Jelgavā un rajonā vēlētāji balsojuši tāpat kā citviet Latvijā. Simpātijas bija SC pusē, bet “bites” ievērojami atpalika. Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) kandidāti nedz pilsētā, nedz rajonā netika pāri 5 procentu barjerai – attiecīgi 3,37 un 2,8 procenti vēlētāju simpātiju.
Kas uz Saeimu, kas uz valdību
Lūkojoties uz Saeimas vēlēšanu rezultātiem, jāsecina, ka no prāvā mūspuses kandidātu pulciņa par deputātiem tika vien divi. Vēlēšanu biļetenos saņemot 8736 plusus un 6732 mīnusus, ievēlēta tika izglītības un zinātnes ministre B.Rivža (ZZS), bet ar 895 plusiem un 82 mīnusiem – PCTVL pārstāvis Jelgavas Domes deputāts V.Buhvalovs. Lai arī apvienības TB/LNNK sarakstā Zemgalē ar pirmo numuru startēja Jelgavas pašvaldības domnieks Jurijs Strods, par deputātu no mūsu novada tika ievēlēts Pēteris Tabūns. Viņam no vēlētājiem tika vairāk plusiņu. Tas gan neliedza J.Strodam posties uz Rīgu. Līdz ar “tēvzemiešu” iekļaušanos A.Kalvīša vadītajā valdības koalīcijā, viņš tika pie nozīmīgā ekonomikas ministra amata. Savukārt B.Rivža priekšroku deva izglītības un zinātnes ministres, nevis parlamenta deputātes darbam.
Saeimas vēlēšanu rezultāti nedaudz pamainīja arī Jelgavas pašvaldības deputātu sastāvu. V.Buhvalova vietā tagad viņa vietu ieņem gados jaunais Sergejs Ņevoļskis. Savukārt J.Stroda vietā – LLU pasniedzējs Ēvalds Dreimanis.
Skandāliņi un tiesas darbi
Vairāk tas gan bija saistīts ar priekšvēlēšanu aģitācijas likuma iespējamiem pārkāpumiem. Vispirms nezināmi labvēļi Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes (EF) vestibilā un uz ziņojumu dēļa pie profesores B.Rivžas kabineta durvīm bija pielikuši ZZS politiskās aģitācijas materiālus. Pašvaldības policija to novērtēja kā likumdošanas pārkāpumu un piesprieda desmit latu sodu fakultātes dekānes vietniekam. Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāka pārbaudi, vai uz Rīgas ielas redzamā ZZS pirmsvēlēšanu aģitācija, kuru apmaksā kāda privātfirma, nav nelikumīgs ziedojums. Pārbaude vēl turpinās, un tās rezultāti būs zināmi nākamajā gadā.
Ar B.Rivžas vārdu saistās arī pagaidām vēl Jelgavas tiesā neizskatītā bijušās Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres Kristīnes Jarinovskas prasība iegūt no ministres vienu latu par nepatiesu ziņu sniegšanu. Kāds būs tiesas lēmums, uzzināsim nākamā gada sākumā.
Zināmu ažiotāžu izraisījusi tā saucamās “jūrmalgeitas” lietas izskatīšana Zemgales apgabaltiesā. Lai arī bija paredzētas vairākas slēgtās tiesas sēdes, tās nav notikušas, jo nevarējis ierasties te viens, te otrs apsūdzētais. Savukārt galvenais liecinieks Ilmārs Ančāns lūdzis šo tiesas procesu atzīt par atklātu. Viņš uzskata, ka sabiedrībai jābūt lietas kursā par tiesas procesā notiekošo.
