Jaunais gads sācies ar lielākām atsevišķu pakalpojumu cenām, ar palielinātu minimālo algu, kas līdzinās iztikas minimuma grozam, un atsevišķām nodokļu izmaiņām.
Jaunais gads sācies ar lielākām atsevišķu pakalpojumu cenām, ar palielinātu minimālo algu, kas līdzinās iztikas minimuma grozam, un atsevišķām nodokļu izmaiņām.
Palielināta minimālā alga un…
No šā gada minimālā darba alga valstī palielināta no 90 līdz 120 latiem mēnesī, bet minimālā stundas tarifa likme – līdz 0,713 latiem pieaugušajiem un 0,815 latiem pusaudžiem. Darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam un kuru normālais darba laiks ir septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā, minimālā stundas tarifa likme būs 0,815 latu.
Minimālā alga bija jāpalielina, lai galvenokārt mazinātu nabadzību un paaugstinātu iedzīvotāju ienākumus, jo kāpj dažādas izmaksas, paudusi Labklājības ministrija. Pēc Eiropas Darba devēju federācijas datiem, Latvijā minimālā darba samaksa ir viena no zemākajām salīdzinājumā ar citām ES valstīm. Tas negatīvi ietekmē tautsaimniecības attīstību un izaugsmi, tādēļ Latvijai sava politika būtu jāveido tā, lai pēc iespējas atturētu darbaspēka aizplūšanu, jāpalielina arī minimālā mēneša darba alga.
Izvirzot mērķi – noteikt minimālo darba algu 50 procentu apmērā no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas (pēc valdības 2003. gadā atbalstītās koncepcijas šādu līmeni paredzēts sasniegt 2010. gadā) –, minimālā darba alga tuvināsies Eiropas Sociālajā hartā noteiktajai normai. Tā paredz, ka strādājošo ienākuma minimuma līmenim jābūt 66 procentiem no nacionālā ienākuma uz iedzīvotāju vai 68 procentiem no nacionālās vidējās algas.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) aprēķiniem, lai paaugstinātu minimālo algu līdz 120 latiem, budžetā nepieciešami vēl 14,5 miljoni latu, bet papildu ieņēmumi budžetā sasniegšot 45,3 miljonus latu. Pēc Labklājības ministrijas statistikas, pērn minimālo darba samaksu vai mazāk saņēma 82 900 cilvēku jeb 12 procentu strādājošo. Visvairāk tās saņēmēju – 75 300 cilvēku jeb 91 procents – bija nodarbināti privātajā, pārējie – sabiedriskajā sektorā.
…neapliekamais minimums
Savukārt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais ienākumu minimums no 1. janvāra palielināts līdz 50 latiem mēnesī, bet nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām – līdz 35 latiem mēnesī. Pirms tam neapliekamais minimums bija 32 lati mēnesī, bet atvieglojums par apgādībā esošajiem – 22 lati mēnesī.
FM prognozē, ka ar IIN neapliekamā minimuma palielināšana radīs pozitīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību, jo tiks garantēta iedzīvotāju ienākumu celšanās, līdz ar to arī pirktspējas un maksātspējas palielināšanās. Vienlaikus paredzēts, ka tas mazinās aplokšņu algās izmaksātos ienākumus, attīstot godīgu uzņēmumu konkurenci.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Elīna Egle uzsver, ka šāds paaugstinājums ir solis uz iedzīvotāju konkurētspējīgāka atalgojuma veidošanu. Ar nodokli neapliekamo ienākumu minimuma palielināšana arī izskaudīšot nelegālo nodarbinātību. LDDK uzskata, ka ar IIN neapliekamajiem ienākumiem jābūt 60 procentu apmērā no minimālās algas, tāpēc šis minimums būs jāpalielina arī turpmāk.
Jauns elektrības tarifs
Cūkas gada pirmajā dienā stājies spēkā jaunais “Latvenergo” elektroenerģijas tarifs. Vidējais elektrības cenas palielinājums ir 18 procentu. Iedzīvotājiem tarifs celsies par sešiem procentiem, līdzšinējo 4,8 santīmu vietā turpmāk par kilovatu būs jāmaksā 5,1 santīms. Galvenais tarifu paaugstināšanas iemesls ir gāzes un importējamās elektroenerģijas cenu ievērojamais kāpums un nepieciešamība gūt līdzekļus investīciju programmai, skaidroja uzņēmums.
“Latvenergo” peļņa no pamatdarbības pagājušā gada pirmajā pusgadā bija 11 miljoni latu, par 80 procentiem mazāk nekā 2005. gada pirmajā pusgadā, kad energokompānija nopelnīja 19,6 miljonus latu. Neto apgrozījums bija 153 miljoni latu, kas ir par 27 miljoniem latu jeb 22 procentiem vairāk nekā attiecīgajā laika posmā 2005. gadā.
Elektrības un citi nodokļi
Stājies spēkā likums “Par elektroenerģijas nodokli”, kas paredz, ka rūpnieciskajiem patērētājiem būs jāmaksā elektroenerģijas nodoklis. No tā atbrīvotas mājsaimniecības, siltumenerģijas ražotāji un preču pārvadātāji. Nodokļa likme no šā gada 1. janvāra ir 35 santīmi par megavatstundu. No 2008. gada 1. janvāra – 45 santīmi, bet no 2009. gada 1. janvāra – 55 santīmi par megavatstundu.
Stājušās spēkā arī izmaiņas likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”, kas paredz, ka malkas un kurināmā koksnes piegādēm iedzīvotājiem būs jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis piecu procentu apmērā līdzšinējo 18 vietā.
Stājušās spēkā arī izmaiņas likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas paredz turpmāk piemērot 25 procentu ienākuma nodokli “Sorosa fonda – Latvija” stipendiju saņēmējiem. Tas nebūs jāmaksā tiem, kas stipendijas saņēmuši līdz pagājušā gada 31. decembrim.
Vairāk jāmaksā par ūdeni
Stājies spēkā jaunais SIA “Jelgavas ūdens” tarifs. Maksa par ūdeni un kanalizāciju pilsētniekiem palielināsies par 15 procentiem. No aizvadītā gada maija līdz 31. decembrim tarifs bija 78 santīmi par kubikmetru. No šā gada tas paaugstināts līdz 90 santīmiem par kubikmetru, no tiem 36 santīmi ir maksa par kubikmetru ūdens, bet 54 santīmi – par kanalizāciju. Uzņēmums tarifa paaugstināšanas nepieciešamību pamato ar aizņēmuma kredītprocentu atmaksu, ar pakalpojumu sniegšanu saistīto pamatlīdzekļu uzturēšanu un dabas resursu nodokļa likmes palielinājumu.
Nedaudz lētāka gāze
Uzņēmuma “Latvijas gāze” (LG) klientiem nedaudz sarukuši dabasgāzes tarifi. Ja dabasgāzes patēriņš nepārsniedz 25 000 kubikmetru gadā, tie samazināsies par 3,5 procentiem. Naudas izteiksmē iedzīvotājiem, kas izmanto gāzes pavardus, līdzšinējo 17 santīmu vietā par kubikmetru jāmaksā par pussantīmu mazāk. Bet klientiem ar gada patēriņu virs 25 000 kubikmetriem – par 1,4 – 1,8 procentiem atkarībā no patēriņa grupas. Komerciālajām un rūpnieciskajām patēriņa grupām tarifu kritums bijis jau trīs mēnešus, un kopumā, salīdzinot ar oktobri, tie būs par 4 – 5,1 procentu mazāki. Tarifu pazemināšana saistīta ar naftas cenu kritumu pasaulē, kas izraisa arī mazuta cenu samazināšanos.
Gāzes tarifu samazinājums gan nesolās būt ilgs, jo LG padome akceptējusi Krievijas gāzes koncerna “Gazprom” piedāvāto līgumu, kas paredz no šā gada par 50 procentiem palielināt gāzes piegādes cenas Latvijai, informē LG preses sekretārs Vincents Makaris. Uzņēmums regulatoram sniegs jaunu tarifu projektu, un no maija dabasgāzes cena varētu paaugstināties par 40 procentiem.
Cēlušās biļešu cenas
Vidēji par piekto daļu dārgākas kļuvušas vilciena biļešu cenas. No Jelgavas uz Rīgu varēs tikt par 74 santīmiem līdzšinējo 59 vietā. Visos maršrutos braucienam līdz desmit kilometriem biļetes cena no 20 santīmiem palielinājusies līdz 25. Maksa, dodoties tālāk par 30 kilometriem, paaugstināta par 25 procentiem. Arī pēc jaunā tarifa brauciens vilcienā ir lētāks nekā citos transporta veidos.
Viens no uzņēmuma “Pasažieru vilciens” jaunumiem ir speciālas atlaides biļetēm atsevišķiem vilcieniem. Proti, darba dienas vidū visos maršrutos būs pieejami 60 vilcienu, kur varēs iegādāties biļetes ar 25 procentu atlaidi. Tā būs derīga tikai vienvirziena vienreizējām biļetēm, bet speciālie vilcieni tiks norādīti sarakstos un tiem būs atsevišķs numurs.
Arī “Pasažieru vilciena” mātes uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” vidēji par 10 procentiem palielinājis tarifus kravu pārvadājumiem.
Paaugstinās degvielas cenas
Atbilstoši grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” no 1. janvāra par 1,7 santīmiem litrā palielināta akcīzes nodokļa likme benzīnam un par 1,4 santīmiem dīzeļdegvielai. Akcīzes nodoklim tiek pieskaitīts arī PVN, tāpēc nodokļa palielinājuma ietekme ir 2 santīmi uz litru benzīna, bet 1,7 santīmi – uz litru dīzeļdegvielas.
Likumā noteiktā akcīzes nodokļa likme tiek piemērota arī degvielai, kas atrodas degvielas uzpildes staciju tvertnēs, un tirgotājiem jāveic akcīzes nodokļa pārrēķins atbilstoši jaunajai likmei. Latvijā akcīzes nodokļa likme degvielai līdz šim bijusi nedaudz zemāka kā citās Baltijas valstīs un viena no zemākajām ES. Nodoklis palielināts atbilstoši Ministru kabineta ierosinājumam un pildot saistības, lai līdz 2013. gadam sasniegtu ES noteikto minimālo akcīzes likmi degvielai. Salīdzinot ar 2006. gadu, nodokļu paaugstinājuma ietekme uz degvielas cenu 2013. gadā sasniegs 7,1 santīmu litram benzīna un 8 santīmus – litram dīzeļdegvielas.
Uzpildes stacijās jau jaunā gada pirmajā dienā degviela maksāja dārgāk.
Lielāka akcīze cigaretēm
Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” šogad trīs reizes paaugstinās akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem un līdz 2008. gada 1. janvārim tas tiks vairāk nekā dubultots. Līdz šim nodoklis par 1000 cigaretēm bija 7,6 lati plus 14,8 procenti no maksimālās mazumtirdzniecības cenas. No janvāra tas ir 8,4 lati plus vēl 19,2 procenti no maksimālās mazumtirdzniecības cenas. No 1. jūlija nodoklis būs 10 latu plus 25 procenti no maksimālās mazumtirdzniecības cenas, bet no 2008. gada 1. janvāra – 17,8 lati, kam jāpieskaita 32 procenti no maksimālās mazumtirdzniecības cenas.
Mazāka PVN likme
Stājušies spēkā likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” (PVN) grozījumi, kas paredz piemērot pazemināto 5 procentu likmi elektroenerģijas, dabasgāzes, malkas un koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem, kā arī frizieru pakalpojumiem un mājokļu remonta pakalpojumiem. Līdz pagājušā gada beigām tiem bija piemērota 18 procentu PVN likme. No 1. janvāra uzņēmējiem, kas veic darījumus ar kokmateriāliem, vairs nebūs jālieto vienotā parauga stingrās uzskaites dokuments – kokmateriālu transporta pavadzīme rēķins.
