Čakstes bulvāra iedzīvotāji turpina paust neapmierinātību ar transporta kustības ierobežošanu mājai piegulošajā celiņā. Nav īsti skaidrs, kā pašvaldības pilsētas infrastruktūras objektu varēja iznomāt privātfirmai.
Čakstes bulvāra iedzīvotāji turpina paust neapmierinātību ar transporta kustības ierobežošanu mājai piegulošajā celiņā. Nav īsti skaidrs, kā pašvaldības pilsētas infrastruktūras objektu varēja iznomāt privātfirmai.
Par Čakstes bulvāra 9. mājas iedzīvotāju neapmierinātību “Ziņas” rakstīja jau vasarā. Novembra beigās kāds nama iedzīvotājs, uzdevies par mājas vecāko, visu simts dzīvokļu īpašnieku vārdā ar laikraksta starpniecību vēlējās noskaidrot personas, kas atļāva veikt būvdarbus starp viesnīcu “Jelgava” un minēto ēku.
Grūti piekļūt mājai
Zvanītājs paudis, ka trotuārs pretī namam ierīkots šīs mājas iedzīvotāju vajadzībām, bet tagad tas ir nožogots. Cilvēkiem liegtas viņu likumīgās tiesības piekļūt savam mājoklim. Visu iedzīvotāju vārdā lasītājs lūdzis aizvākt žogu un atjaunot sabojāto trotuāru.
Noskaidrojot apstākļus, “Ziņas” konstatēja, ka sūdzību automātiskajā atbildētājā atstājis nevis mājas vecākais Māris Dzelme, bet kāds cits neapmierināts iedzīvotājs. Tomēr mājas vecākais apliecināja, ka viņš un daudzi citi iemītnieki piekrīt kaimiņa nostājai. Proti, līdz ar būvdarbiem iedzīvotājiem apgrūtināta piekļūšana mājai “pa taisno” no Uzvaras ielas puses, jāizmanto neērtā iekšējā pagalma celiņi. Apgrūtināta automašīnu novietošana. Arī, izmantojot taksometru, mājai esot ērtāk piebraukt no ielas, nevis sētas puses.
Darbu laikā viesnīcas īpašnieki no SIA “Kulk” pauduši, ka automašīnas uz nakti drīkst atstāt Čakstes bulvāra gājēju ceļa daļā. No rīta visus, kas tā izdarījuši, gaidījis “pārsteigums” – Pašvaldības policijas desmit latu sods. Iedzīvotāji atzinuši, ka tas izskatās pēc organizēta gājiena.
Būvniecība notiek likumīgi
Pilsētas Būvvaldes būvinspektore Natālija Ļubina, atzina, ka ietve pretī Čakstes bulvāra 9. mājai nepieder šīs ēkas domājamai daļai. Tā ietilpst platībā, kas iznomāta SIA “Kulk”. Viesnīcas iekšējā stāvlaukuma izbūve ir likumīga, arī žoga uzlikšana un gājēju ietves sašaurināšana no 3,1 līdz 1,6 metriem. Inspektore uzsver, ka kopš padomju laikiem šī asfaltētā ietve, kas savieno Uzvaras ielu un Čakstes bulvāri, tiek uzskatīta tikai par gājēju ietvi un to nav domāts izmantot braukšanai ar automašīnām. Mājas vecākais norāda, ka vēl rudenī Pašvaldības policijas darbinieks to saucis par braucamo daļu…
Automašīnu novietošanas problēmas, šķiet, iedzīvotājus nomoka visvairāk. Tā kā iekšpagalma plānojums nav racionāls, bet labirinta veidā izvietotie celiņi – šauri, autotransporta īpašniekiem nav kur novietot savus spēkratus. Tie, kam nav mašīnu, nav arī problēmu.
Apstākļos, kad auto sen vairs nav greznumlieta, bet dzīves nepieciešamība, nav skaidrs, kāpēc būtu jāsamazina ietves platums pretī mājai un jāliedz to izmantot kā automašīnu stāvvietu naktīs, jo pilsētā netiek risināti transporta novietošanas jautājumi. Nav arī skaidrs, kā ietvi vai celiņu, kas pieder pie pilsētas infrastruktūras jeb tā saucamās sarkanās līnijas objektiem, varēja nodot nomā privātfirmai. SIA “Kulk” pārstāvis Jānis Melnbārdis jau vasarā pauda, ka uzņēmums nav vainīgs, ja iznomātajai zemei nav norādīti nekādi apgrūtinājumi.
Skaidrību nevieš arī izpilddirektora vietnieks
Kā pilsētas infrastruktūras objekts iznomāts ar visām no tā izrietošajām sekām, ļaujot ietvi sašaurināt, norobežot un citādi izmantot pēc saviem ieskatiem, par to nepārprotamu skaidrību neievieš arī pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks. Viņš uzsver, ka gājēju ietve pretī mājai jānorobežo ar zīmēm, kas aizliegtu transporta kustību pa to.
Runājot par auto stāvlaukuma problēmu, viņš norāda, ka šogad pašvaldība ierīkos stāvvietu pie sociālās mājas Pulkveža O.Kalpaka ielā. Tas ir sabiedrisks objekts, nevis iekšpagalms, izpilddirektora vietnieks pauž, ka iedzīvotāji paši šajās vietās pašvaldībai neļauj būvēt stāvlaukumus. Piemēram, vietvara nākusi klajā ar ierosinājumu stāvlaukumu izveidot Sudrabu Edžus ielas dzīvojamā rajonā, bet iemītnieki tam nav piekrituši.
“Ziņas” norādīja, ka preses sekretārei nosūtītajā informācijā un iepriekšējā publikācijā minētās mājas iedzīvotāji, tostarp cilvēki cienījamos gados, pauda gatavību līdzēt, atvēlot papildu līdzekļus iekšējā pagalma brauktuvju paplašināšanai, citi pauda gatavību paši iesaistīties darbos. Apsaimniekotājam un pašvaldībai par šādu aktivitāti būtu jāpriecājas, bet pagaidām jautājuma risinājums no vietas nav izkustējies. Iedzīvotāju vēlme nojaukt žogu un atjaunot sabojāto celiņu nav vērtējama kā reāla, jo mūsu valstī nav precedenta, ka nojauktu nelikumīgas būves. Kur nu vēl likumīgas, kaut arī ietves iznomāšana ir apšaubāma. Toties iekšpagalma brauktuvju paplašināšana būtu īsti vietā. Tā kā apsaimniekošanas firma “Nebruk” pērn pirmo reizi pēc brīvvalsts atjaunošanas pilsētā Svētes ielai piegulošajā daudzdzīvokļu namu iekšpagalmā pēc iedzīvotāju lūguma uzklāja asfaltu, arī SIA “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde” (NĪP) varētu organizēt ko līdzīgu. Turklāt šā apsaimniekotāja iespējas, ja vien tas savu potenciālu prastu izmantot maksimāli lietderīgi, ir lielākas.
Iniciatīvai jānāk no iedzīvotājiem
Kopš vasaras nedz iedzīvotāji nav pabijuši pie apsaimniekotāja vai pašvaldībā, nedz apsaimniekotājs izrādījis interesi par patērētāju vajadzībām.
Pašvaldības izpilddirektors V.Ļevčenoks uzsver, ka jautājums jārisina sadarbībā ar NĪP. Vajadzības gadījumā pilsētnieki varētu aicināt palīgā arī pašvaldību. Tomēr iniciatīvai par iekšpagalma brauktuvju paplašināšanu jānāk no iedzīvotājiem. Arī “Ziņas” vasarā sanākušajiem ieteica rīkoties praktiski. Tolaik pārliecinājāmies, ka iedzīvotāju vidū netrūkst tādu, kas prot daiļrunīgi izteikties. Tomēr ikdienā pārmaiņas var panākt ar darbiem, nevis “pērļu bārstīšanu”.
Ja grūti panākt visu dzīvokļu īpašnieku vienprātību, iedzīvotāji no saimnieciskākajiem un gudrākajiem prātiem var izvēlēt mājas valdes pārstāvjus, kas varētu rīkoties pārējo vārdā. Pagaidām iedzīvotāji līdz darbiem nav nonākuši. Pauž neticību, ka vispār iespējams ko panākt. Diemžēl arī avīze šajā gadījumā nebūs nekāda “ātrā palīdzība”. Īpašniekiem jārīkojas pašiem. Jo masveidīgāk un vienprātīgāk, jo labāk.
