Mazliet nostāk no lielās brauktuves ceļš aizved uz mājām «Šalkas», kur mīt Genovaite Šuipe, atklāta un sirsnīga. «Lauki man patīk, taču dzīvošana varēja būt mazliet labāka.
Mazliet nostāk no lielās brauktuves ceļš aizved uz mājām “Šalkas”, kur mīt Genovaite Šuipe, atklāta un sirsnīga. “Lauki man patīk, taču dzīvošana varēja būt mazliet labāka. Daudz man nevajag – lai tikai pieliek pie pensijas, citādi naudas nav, un ka tikai būtu veselība. Tā ir dārgākā,” Genovaites kundze klāsta, ka ir pensionāre un dzīvo kopā ar meitu. “Pensija man maza, arī meitai nav pastāvīga darba. Tagad tā notiek – šodien darbs ir, rīt vairs nav,” viņa nosaka.
Laukos G.Šuipe mīt kopš 1959. gada. Četrus gadus nodzīvojusi Jaunpilī un tad pārcēlusies uz Jaunsvirlaukas pagastu. “Esmu lietuviete un dzīvē daudz pārcietusi: kad biju desmit gadu veca, zaudēju vecākus. Palikām piecas māsas un brālis. Divas diemžēl jau aizsaulē, nesen meita aizgāja… Bet par brāli neko nezinu,” kundzes acīs iezogas miklums. Taču, mīļi pasmaidot, viņa tad atmet ar roku un nosaka: “Kas uz sirds bija, to pateicu…”
