Acīmredzot vēl kādu brīdi būs tēmas, pie kurām laiku pa laikam atgriezties. Par daudzām lietām skaļi runājam un spriežam.
Acīmredzot vēl kādu brīdi būs tēmas, pie kurām laiku pa laikam atgriezties. Par daudzām lietām skaļi runājam un spriežam. Piemēram, par politiķiem un valstsvīriem, viņu attieksmi pret sabiedrības viedokli, bet nekas nemainās. Tā teikt, “suņi rej, bet karavāna iet tālāk”. Jūs mūs pakritizējat, bet mēs paši gudri, bez jūsu padoma iztiksim. Protams, līdz nākamajām vēlēšanām.
Tajā pašā laikā ir tēmas, kas vienlīdz nozīmīgas gan deputātiem, gan ministriem, gan vienkāršiem “reņģu ēdājiem”. Viena no tām ir par autovadītājiem un kājāmgājējiem. Vienvārdsakot, tie, kuri ceļu satiksmes noteikumos tiek definēti kā ceļu satiksmes dalībnieki. Jā, jā, tie ir arī gājēji, uz kuriem noteikumos attiecas vesela nodaļa. Starp citu, tajā ierakstīts: “Diennakts tumšajā laikā ārpus apdzīvotām vietām gājējiem, kas pārvietojas pa brauktuvi, jābūt apģērbā ar gaismu atstarojoša materiāla elementiem vai jātur rokā iedegts lukturītis.”
Šajā jomā sperts kārtējais solis, lai vismaz kaut kā varētu ierobežot neredzamo nakts gājēju klīšanu pa ceļiem. Proti, Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi policijas piedāvātās izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Tie paredz, ka par atstarotāju nelietošanu gājējus varētu sodīt ar daudz lielāku naudas sodu. Līdz šim tas bija no 2 līdz 5 latiem, bet tagad palielināts no 5 līdz 20 latiem. Līdzīgi tiks palielināti sodi arī par ielu šķērsošanu pie sarkanās gaismas. To, ka situācija “nonākusi līdz kliņķim”, vistiešāk norāda statistika. Tā ir gana lakoniska un gaužām bēdīga. Nav tādas diennakts, kad neietu bojā vai netiktu ievainots kāds gājējs, kurš pa ielu vai ceļu pārvietojies autovadītājiem pilnīgi neredzams.
Saistībā ar gaidāmajām kodeksa izmaiņām jāmin kāds līdz šim neizspriests fakts. Cik zināms, grozījumi ceļu satiksmes noteikumos par atstarotāju lietošanu apdzīvotās vietās nav vēl izdarīti. Līdz ar to, ja palielinātie sodi būs noteikti tikai ārpus tām, situācija varbūt mainīsies, bet ne kardināli. Galu galā apdzīvota vieta nav tikai Rīgas centrs, kas, iespējams, ir gana apgaismots. Pietiek jau pēc tumsas iestāšanās pabraukt pa kādu no Jelgavas ielām, kura ved uz Kalnciemu, Svēti vai Zaļeniekiem, lai saprastu, ka atstarotāji obligāti būtu jāizmanto arī apdzīvotās vietās. Tāda situācija ir arī jebkurā citā Latvijas apdzīvotā vietā. Tostarp Rīgas nomalēs.
Ir vismaz divi jautājumi, kas obligāti būtu jāizdiskutē, pirms minētā soda norma stājas spēkā. Pirmkārt, cik godprātīgi ceļu policija, kurai tā būs jāpiemēro, pildīs savus pienākumus. Par skrējējiem pie sarkanās gaismas būtu skaidrs. Skaidrs arī par atstarotāju (ne)lietošanu ārpus apdzīvotām vietām. Bet kā to kontrolēs? Ja pārcentīgs policists tvarstīs gājējus bez atstarotāja Jelgavā, Lielajā ielā, tā būs absurda situācija, jo “sāpju bērns” ir tieši neapgaismotās ielas ārpus centra – nomalēs.
Otrkārt, ko darīt, ja tiks godprātīgi “saķerti” neredzamie gājēji, bet viņiem nebūs neviena personu apliecinoša dokumenta? Vismaz pirmajos gados viņu var būt ievērojami vairāk nekā iereibušu autovadītāju. Iepriekš minēto identifikācija un sodīšana notiek bez problēmām. Var jau teikt, ka ikvienu, kas uz ielas tumsā atrodas bez atstarotāja, lai noskaidrotu personību, var nogādāt policijas iecirknī. Tikai, ja domā reāli, cik tas būs iespējams fiziski un cik daudz laika atliks policistiem, lai turp un atpakaļ vizinātu neapzinīgos kājāmgājējus?
