Mūsu rajona Padome vērtē, ka Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības parakstītais šā gada domstarpību un vienošanās protokols liecina, ka valdība vairāk izprot pašvaldību vajadzības un nozīmi.
Mūsu rajona Padome vērtē, ka Ministru kabineta (MK) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) parakstītais šā gada domstarpību un vienošanās protokols liecina, ka valdība vairāk izprot pašvaldību vajadzības un nozīmi.
Protams, vienmēr var gribēt lielāku ienākumu pieaugumu un plašākas iespējas. Tomēr kopumā visām pašvaldībām ienākumi šogad palielināsies un iespēju būs vairāk, atzīst rajona Padomes priekšsēdētāja Inta Savicka.
Panāk abpusēju vienošanos
Domstarpību un vienošanās protokolā paredzēts palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pašvaldību daļu no kādreizējiem 75 līdz 79 procentiem. Atbalstīts kopīgais viedoklis fizisko personu saimnieciskās darbības ienākumam iedzīvotāju ienākuma nodokļa 15 procentu likmi piemērot, sākot ar 2008. gadu.
Ņemot vērā, ka no šā gada notiek pāreja no ēku aplikšanas ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) pēc to bilances vērtības uz aplikšanu ar NĪN pēc ēku kadastrālās vērtības, kā arī to, ka būves ar NĪN vairs netiks apliktas, abas puses vienojušās, ka nebūtu pieļaujams pasliktināt pašvaldību finansiālo stāvokli. Tālab šim gadam visām pašvaldībām noteikts NĪN iekasējamības koeficients 0,75 vienību apmērā. NĪN prognoze ar šo koeficientu izmantota arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā.
MK un LPS arī vienojušās, ka pašvaldībām, kurām NĪN prognoze šim gadam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinās, 75 procentus no šā samazinājuma kompensēs no valsts budžeta. LPS apkopos informāciju par vietvarām, kam NĪN prognoze par ēkām ir palielinājusies un salīdzinās prognozes ar faktisko izpildi. Ja no pašvaldībām neatkarīgu apstākļu dēļ tiks konstatēta būtiska nodokļa neizpilde, LPS informāciju iesniegs Finanšu ministrijai (FM), lai situāciju sakārtotu.
Lietas, kas nav saskaņotas
Nesaskaņots palicis jautājums par nepieciešamo dotāciju Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (PFIF). LPS prasa 59,69 miljonus latu, bet MK paredz tikai 7,15 miljonus – iepriekšējo gadu līmenī. Valsts budžeta daļa PFIF līdz ar to ir tikai 11,9 procenti. Tomēr šogad plānots pabeigt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pētījumu, lai vienotos par turpmāko.
Atšķirīgi ir pušu viedokļi par valsts dotāciju administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likuma izpildei. LPS prasa 50 miljonus latu, bet MK paredz tikai 0,27 miljonus un kā dotāciju caur Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju novadu infrastruktūras attīstībai – 12,8 miljonus latu, bet dotācijās pašvaldībām caur Ekonomikas ministriju – 7 miljonus latu.
Puses ir vienojušās par dotāciju pašvaldībām pabalstiem denacionalizēto dzīvokļu īrniekiem, izglītības un kultūras pasākumiem. Līdz galam nesaskaņota palikusi LPS prasība šogad pilnā apmērā sākt finansēt no valsts budžeta pirmsskolas pedagogu, arī to, kas nav nodarbināti bērnu sagatavošanā skolai, darba algas. Nesaskaņoti palikuši viedokļi par valsts budžeta finansējumu mācību grāmatu iegādei. Atšķirīgas ir pušu domas par valsts mērķdotācijām administratīvo teritoriju attīstības programmu un teritoriālplānojumu izstrādāšanai.
Pašvaldībām būtiski, ka to galvojumu pieļaujamais palielinājums noteikts 30 miljonu latu apjomā, lai realizētu valsts investīciju programmu projektus pašvaldībās. Savukārt budžeta grozījumu izstrādes laikā puses vienojušās atgriezties pie jautājuma par pašvaldību aizņēmumu pieļaujamā palielinājuma paaugstināšanu.
***
PFIF – kas maksā, kas saņem
– Jelgavas rajona Padomes priekšsēdētāja Inta Savicka uzsver, ka tiks izstrādāti jauni principi finanšu ieskaitīšanai un sadalei Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (PFIF).
– No mūsu rajona vienīgā pašvaldība, kas ieskaita līdzekļus PFIF, ir Ozolnieku novada Dome. Vēl četru pagastu pašvaldības – Valgundes, Jaunsvirlaukas, Platones un Glūdas – pieder pie tā sauktās “pelēkās” zonas, kas nav nedz ņēmējas, nedz devējas. Pārējie lauku pagasti lielākā vai mazākā mērā saņem papildu finansējumu no PFIF.
