Kamēr augļu koki un krūmi cieši guļ un tikai dažviet izrāda piebriedušus pumpurus, sliktākā situācijā patlaban ir lielākā daļa ziemāju.
Kamēr augļu koki un krūmi cieši guļ un tikai dažviet izrāda piebriedušus pumpurus, sliktākā situācijā patlaban ir lielākā daļa ziemāju. Speciālisti vērtē, ka gaismas trūkuma dēļ siltajā laikā augi aizvien nevar “aizmigt”, bet barības vielas tērē. Mitrais un saulainais rudens ļāvis izplatīties slimību ierosinātājiem, tāpēc pavasarī novārgušie augi var ciest no dažādu kaišu uzliesmojuma.
Saplaukt gatavo košumaugu apsalšanu, atnākot bargākai ziemai, izdosies pārciest, neizbaudot ierasto krāšņumu pavasarī, taču koši zaļie ziemāju lauki liecina – augi vēl neguļ. Kā skaidro Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore bioloģijas doktore augu fizioloģijas pētniece Ina Alsiņa, visgrūtāk šoziem klājas augiem, kas nometuši lapas. “Fotosintēze (augu barošanās ar ogļskābo gāzi) gaismas trūkuma dēļ nenotiek, taču siltajā laikā pat bezlapainie elpo, turklāt šis process ir ļoti intensīvs, tādējādi tiek tērētas uzkrātās barības vielas,” vērtē I.Alsiņa. Ja gaisa temperatūra būtu kaut daži grādi zem nulles, dabā valdītu ziemas guļa, arī rezerves tērētos mazāk.
Speciāliste teic, ka mazāk apdraudēti jūtas visi tie augi, kam virszemē ir zaļā masa. Ziemas rapsī un kviešos risinās fotosintēze, tie barojas ar ogļskābo gāzi, taču nākamo mēnesi lauksaimnieki sagaidīs ar bažām. “Drīz ziemojošajiem beigsies miera periods. Ja temperatūra nepazemināsies, rapsis un citi ziemāji var “nodomāt”, ka sācies pavasaris, bet straujš kailsals tiem nodarītu lielu postu,” uzsver I.Alsiņa.
Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore lauksaimniecības augu patoloģiju pētniece Biruta Bankina secina, ka šajā netipiskajā ziemā mazliet drošāk var justies zemnieki, kas ziemājus iesēja vēlāk nekā citus gadus. “Noteikti nevar rosināt laukkopjus, ka turpmāk katru rudeni rapsis jāsēj oktobrī, taču šoreiz septembra beigās sētais nav tik pāraudzis,” saka B.Bankina. Augu slimību eksperte prognozē, ka stipri sakuplojušajos laukos pavasarī bīstams var būt sniega pelējums. Patlaban gan secinājumus izdarīt pāragri, taču rudenī speciālisti novērojuši, ka oktobris bijis labvēlīgs dažādu lapu slimību ierosinātājiem. Pastāv risks, ka pavasarī rapsis var ļoti ciest no dažādām lapu plankumainībām, tostarp stublāju puves, kas izplatās uz lapām. Taču situācija īpaši rūpīgi jāizvērtē laikā, kad sāksies veģetācija.
Arī Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti apstiprina – ziemāju slimību izplatību pavasarī ietekmē laika apstākļi to ziemošanas periodā. Negatīvu ietekmi atstāj biežas temperatūras maiņas. Kur uz nesasalušas augsnes uzkritusi vai sagaidāma bieza sniega kārta, ziemāji tiks novājināti un līdz ar to pavasarī būs neizturīgāki pret slimībām.
Lauksaimnieki laikapstākļus ietekmēt nevar, tādēļ atliek nogaidīt. Ja piesals pakāpeniski un snigs tikai pēc tam, ziemas bargumu augiem pārciest būs vieglāk. Ja uzsnigs uz nesasalušas augsnes, ziemāji turpinās elpot, tādējādi pastiprināsies izsušanas risks. Zemnieki pagaidām izsakās atturīgi, viņi vērtējumu par laukiem sola pavasarī, kad domās, vai ziemājus atstāt vai labāk ieart.
