Pagājušajā nedēļā daudzviet Latvijā runāja par Jelgavu – visai bieži jau negadās aizturēt vērienīgus spirta piegādes tīkla pārstāvjus.
Pagājušajā nedēļā daudzviet Latvijā runāja par Jelgavu – visai bieži jau negadās aizturēt vērienīgus spirta piegādes tīkla pārstāvjus. Turklāt šis izcēlās īpaši – ar cietsirdību. Viņš, slēpjot pēdas, aizdedzināja automašīnu un atstāja tajā savu četrgadīgo bērnu. Loģiski domājot, pārkāpējs “izfunktierēja” pareizi – kamēr policisti glābs bērnu, viņam izdosies aizbēgt. Izglāba, bet arī bēgli notvēra. Viltīgais plāns neizdevās, un spirta vedējs tagad atrodas aiz restēm, kur droši vien gaidīs taisnīgu sodu.
Gribas, protams, policistiem uzsist uz pleca, sak, kādi jūs malači, ka notvērāt tautas indētāju, tomēr ir kāds būtisks iemesls, kas liek aizdomāties par plānotās operācijas profesionalitāti. Mulsina fakts, ka aizturēšana notika pilsētas centrā, turklāt vietā, kur autobusa pieturā blakus tobrīd atradās cilvēku pūlis un arī braucamā daļa bija pārpildīta ar automašīnām – jelgavnieki devās mājup no darba.
Šāda rīcība būtu saprotama, ja aizdomās turētais varētu pazust no redzesloka, taču likumsargi zināja – viņš dodas uz Dobeli –, un nekas netraucēja neuzkrītoši sekot, lai kādā izdevīgākā vietā viņu aizturētu. Kaut vai Dobeles šosejā, kur abās pusēs ir grāvji, tātad bēgšana ar mašīnu praktiski neiespējama, un arī gājēju tikpat kā nav. Kāds pieredzējis policists, kas veiksmīgi izplānojis ne vienu vien aizturēšanu, bija visai izbrīnīts, dzirdot, ka šī operācija notikusi vietā, kur varēja ciest nevainīgi iedzīvotāji. Nebūtu jau pirmā reize, kad aizdomās turētais sāktu aktīvu pretdarbību, un kurš atbildētu, ja, piemēram, apšaudē bojā ietu nevainīgi cilvēki. Šoreiz, par laimi, vien aizdedzināta automašīna, tomēr pat tādā situācijā pastāvēja briesmas – ja spirts būtu eksplodējis, šķidrums gluži kā Molotova kokteilis uzlītu gājējiem un tuvumā esošiem transporta līdzekļiem un turpinātu liesmot. Tad gan kādam noteikti vajadzētu atvadīties no sava amata. Vismaz tam, kurš aizturēšanu plānoja.
Gandrīz vai gribas padomāt –kāds vēlējās pazīmēties pilsētas pašvaldības amatpersonu priekšā, sarīkojot aizturēšanu tieši pie tās logiem (Domē tobrīd gan neviens no vadības vairs nestrādāja). Diez vai vietvara teiktu paldies, ja sprādzienā tās mītnei izbirtu stikli!
Ar autobraucēja aci palūkojoties uz krustojumu, pamanāma vēl kāda būtiska lieta – tas pieļauj plašas bēgšanas iespējas. Pasarg” Dievs, ja spirta vedējs mēģinātu aizbēgt ar automašīnu! Kas zina, kur beigtos viņa “ceļojums” – kādā kokā, mājas sienā vai pūlī. Varēja arī sanākt, ka ceļā gadītos policists, kas mēģinātu bēgli aizturēt. Gandrīz kā filmā acu priekšā nostājas jau reiz Jelgavā piedzīvoti notikumi, kad, bēgot no policijas, kāds neprātis uzbrauca likumsargam, kādu laiku saplosīto ķermeni vilka līdzi pa ielu, līdz beidzot apstājās. Protams, policists neizdzīvoja, un diez vai vainīgā notiesāšana bojāgājušā ģimenei bija mierinājums.
Kad mēģinājām uzzināt, kādēļ spirta vedējam roku dzelžus bija ieplānots uzlikt tieši Pasta un Lielās ielas krustojumā, likumsargi konspiratīvi klusēja, aizbildinoties ar operatīvās informācijas noslēpumu. Ērti, protams, visam piekārt slepenības birku, bet sabiedrībai ir tiesības zināt, kāpēc “krutkas” tirgoņa aizturēšana ir svarīgāka par likumpaklausīgo pilsoņu drošību. Kāds noteikti pārmetīs par situācijas nepārzināšanu, bet neviens netraucēja to izskaidrot – tāda iespēja tika dota. Ir reizes, kad neizdarību vai robus zināšanās nevajadzētu mēģināt slēpt, drīzāk atklāti pateikt – jā, esam kļūdījušies. Iespējams, tad ar laiku sabiedrība spētu palūkoties uz policiju ar lielāku uzticību, zinot, ka tā nebaidīsies atklāt savas kļūmes.
Notikušais kārtējo reizi pierādīja, ka Latvijas policistiem vēl daudz jāmācās – kaut vai no scenāristu prātos radītajiem seriāliem. Pat tur bez vajadzības aizturēšana nenotiek blīvi apdzīvotās vietās. Laikam jau aiz cieņas pret cilvēkiem, kas likuma priekšā nav noziegušies.
