Katru gadu tiek izniekoti vismaz 12 miljoni minūšu ārstu darba laika, kas varētu tikt veltīti pacientu aprūpei.
Katru gadu tiek izniekoti vismaz 12 miljoni minūšu ārstu darba laika, kas varētu tikt veltīti pacientu aprūpei. Tā secina kompānijas “DigitalMind” speciālisti, iepazīstoties ar Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras (VSMTVA) datiem. Digitalizēt veselības aprūpi Latvijā plāno līdz 2016. gadam, līdz šā gada
1. martam jābūt gatavam konkrētam rīcības plānam.
Jau šogad ģimenes ārstu prakšu uzturēšanas nauda palielināta par 80 latiem, pusi no tiem iesakot izlietot informācijas tehnoloģiju attīstībai.
Papīru kalni “apēd” laiku
“Katras pacienta vizītes laikā ārstam vismaz vienu reizi dokumentos ir jāaizpilda dati par pacientu: vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvieta utt. Ja pieņemam, ka ikviens Latvijas ārsts šim nolūkam uz pacientu patērē kaut vai minūti, varam secināt, ka šogad to būs vismaz divpadsmit miljoni,” rēķina “DigitalMind” valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis. VSMTVA dati par ambulatoro apmeklējumu dinamiku liecina, ka 2006. gadā šādu apmeklējumu varētu būt bijis vairāk nekā 12 miljoni. R.Sluckis uzskata, ka vismaz 200 tūkstoši ārstu darba stundu papildus varētu tikt veltītas pacientu aprūpei, ieviešot eveselību.
Ministru kabinets pieņēma Veselības ministrijas izstrādātās pamatnostādnes “E-veselība Latvijā” 2005. gada 16. augustā. Tas ir galvenais dokuments, kas nosaka stratēģiskos virzienus informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju attīstībai veselības aprūpē turpmākajos desmit gados. Tas paredz ieviest eveselību Latvijā līdz 2016. gadam, šim mērķim atvēlot 25 miljonus latu. Pērn jau sākts pilotprojekts Traumatoloģiskajā slimnīcā, kur notiek slimības elektroniskās vēstures izveide un aprobācija. Budžetā piešķirti līdzekļi telemedicīnas risinājumu ieviešanai P.Stradiņa slimnīcā.
Šāgada valsts budžetā ir paredzēti līdzekļi eveselības kartes koncepcijai un integrācijai, elektronisko recepšu ieviešanai, nepieciešamo iepirkumu dokumentācijas kārtošanai.
Vajag citu ātrumu un apjomu
Veselības aprūpes sistēmā katru dienu tiek apstrādāts milzīgs apjoms informācijas, kas tiek uzglabāta papīra dokumentos. Daži saskaņā ar likumu jāglabā pat vairākus gadu desmitus. Taču šāda dokumentu uzglabāšanas sistēma diez vai spēs kalpot 21. gadsimtam.
Pašlaik ar informācijas ievākšanu un apkopošanu nodarbojas VSMTVA, taču arī šī iestāde nespēj pilnā apjomā apkopot informāciju par visiem veselības aprūpes procesiem. Nav iespējams operatīvi iegūt un apkopot visu medicīnas profesionāļiem vajadzīgo informāciju ne viena ārsta prakses, ne valsts mērogā. Nav ticamas, operatīvas statistikas vairākās pozīcijās. Pēc eveselības ieviešanas būs iespējams visus ar medicīnu saistītos datus uzglabāt un apstrādāt digitāli. Valsts institūcijas varēs iegūt precīzu statistiku un daudzpusīgāku informāciju par savu pilsoņu veselību, redzēt jaunas veselības aprūpes tendences un pieņemt savlaicīgus lēmumus, tostarp atbilstošā finansējuma sadalē.
“Viens no eveselības mērķiem ir panākt, lai pacients seko informācijai, nevis informācija seko pacientam. Šodien pacients ar izziņu, norīkojumu un recepšu kaudzēm nēsājas pie ārstiem. Ja tiks ieviesta eveselība, vienīgais, par ko vajadzēs atcerēties pacientam, ir paņemt līdzi elektronisko identifikācijas karti. Pārējā informācija glabāsies centralizētajā serverī, kur tā būs pieejama jebkuram speciālistam. Tiesa, ārsts informācijai par pacientu varēs piekļūt, tikai izmantojot viņa elektronisko identifikācijas karti,” norāda R.Sluckis.
Veselības ministrija kā eveselības ieviešanas galvenās problēmas nosauc personāla prasmes rīkoties ar informāciju tehnoloģiju piedāvājumu, visticamāk, būs nepieciešama papildu izglītošanās. Otrkārt – pieejamība reģionos, infrastruktūras nodrošināšana.
Palīdzēs sekot informācijai
Vienreiz ierakstīta informācija elektroniskajā medicīnas kartē uzglabāsies tajā mūžīgi. Kārtējās vizītes laikā vairs nebūs vajadzības atkārtoti ievākt pilnu anamnēzi jeb detalizēti pacientu iztaujāt: kādas manipulācijas veiktas, kādas zāles pacients lietojis, kāda terapija izmantota utt. Karte nepieļaus iespēju atkārtoti izrakstīt neveiksmīgas zāļu kombinācijas. Zāļu nepanesība vai blaknes tiks fiksētas pacienta personīgajā lietā. Būs vieglāk sekot pacienta vakcinācijas kalendāram. Vairs nevajadzēs apmeklēt ārstu tikai tādēļ, lai uzzinātu analīžu rezultātus, jo tie tiks publicēti speciālā portālā, kur arī katram pacientam par sevi būs pieejama nepieciešamā informācija.
Pacientu tiesību biroja vadītāja Liene Šulce kā lielāko eveselības plusu min iespēju nodrošināt ārstniecības procesa nepārtrauktību. Cita lieta, kā tiks nodrošināta konfidencialitāte – lai pieeja tiešām nav jebkuram ārstam. Vajadzētu pārdomāt arī to, kā nodrošināt datu saglabāšanu, lai vienā brīdī informācija nepazustu. Vēl viens pacientu tiesību aspekts – kā elektroniski apliecināt ar parakstu savu piekrišanu ārstēšanas plānam, manipulācijām utt. Šis jautājums jārisina kompleksi ar eparaksta ieviešanu, akcentē L. Šulce.
***
Uzziņa
2005. gadā Latvijā izveidota biedrība “E-veselība” ar ieceri apvienot medicīnas, komunikācijas, kā arī datorzinātnes profesionāļus. Mājas lapa internetā: www.eveseliba.lv.
