Ko par eveselības ieviešanu valstī domā Jelgavas ārsti, kādi, viņuprāt, ir tās plusi un mīnusi?
Ko par eveselības ieviešanu valstī domā Jelgavas ārsti, kādi, viņuprāt, ir tās plusi un mīnusi?
Jelgavas rajona slimnīcas valdes loceklis Gundars Prolis uzskata, ka eveselība ārstu darbu sākotnēji tikai sarežģīs un lielākajai daļai mediķu būs problemātiski to uzsākt: “Ideja ir laba, taču nav padomāts, kā to realizēt. Šīs koncepcijas ieviešanai vismaz mūsu ārstniecības iestāde no valsts finansējumu nav saņēmusi, taču datora cena ir 600 latu, vēl nepieciešama programma, kas maksā tikpat. Turklāt tas vajadzīgs, lai aprīkotu tikai vienu darbavietu. Kur nu vēl programmas abonēšanas maksa un darbinieku apmācība! Droši zinu, ka lielākā daļa “vecā kaluma” ģimenes ārstu jaunajā sistēmā nestrādās. Jau pašlaik iestādē katram speciālistam ir iespēja izmantot internetu un dokumentāciju kārtot elektroniski, bet viņi to nedara un no datora turas pa gabalu. Cik ir jauno ārstu, kas prot strādāt ar informāciju tehnoloģijām? Iestādē ir pieci ģimenes ārsti, bet no viņiem neviens nestrādā ar datoru, elektronisko dokumentu apriti izmanto tikai viens. Lai attīstītu eveselību, jāievieš elektroniskā slimības vēsture, tas ir, visas pacientu kartītes jāievada datorā. Tas prasīs ļoti lielu darbu. Manuprāt, eveselība ārsta ikdienu nevis atvieglos, bet pat ļoti sarežģīs, vismaz sākumā. Tā ir vesela programma, kas jāapgūst, jāzina, kur un ko vadīt… Tā prasīs daudz laika un naudas. Varbūt līdz 2016. gadam to arī izdosies ieviest.”
Acu ārste Signe Ozoliņa strādā ar programmu “Ārsta birojs” un uz eveselības programmu raugās optimistiski: “Jaunā sistēma ārstu darbu ievērojami atvieglos. Man jau tagad ir ļoti ērti strādāt ar datorprogrammu. Pirms tam viens un tas pats teksts ar roku bija jāraksta ģimenes ārstam, pacienta kartītē un speciālā žurnālā. Dators noteikti atvieglo darbu. Ja jāizvēlas – aicināt palīgā māsiņu, kas pilda visus rakstu darbus, vai to izdarīt pašai un šo informāciju izmantot arī turpmāk –, protams, izvēlos otro variantu. Ja programmā jau vienreiz ievadīti pacienta pases dati, tie ikreiz nav jāatkārto uz katras receptes vai talona, tikai jāizdrukā vajadzīgais. Verot nākamreiz vaļā pacienta apskates lapu, tikai pievienoju jauno informāciju. Tas ir ļoti ātri. Vienīgais, ja dators nedarbojas, kā tas man ir pašlaik, tad gan ir ārprāts!”
Ģimenes ārste Ilze Rudko ir neziņā, pa kuru laiku spēs izveidot datorizēto pacientu datu bāzi: “Pašlaik atskaišu laikā darba man ir pāri galvai. Droši vien ar datoru visu varētu padarīt daudz ātrāk, bet, kamēr mēs līdz tam vēl tiksim! Bail pat domāt, kā lai visu informāciju par saviem divarpus tūkstošiem pacientu ievadu datorā. Jau tā man ir liela slodze, un nevaru saņemties šo darbu sākt. Kad spiedīs apstākļi, darīšu to naktīs. Būšu gatava strādāt ar datoru tikai tad, ja šī sistēma būs vienotā tīklā sakārtota visā valstī. Piemēram, ja mans slimnieks ārstējas Rīgā pie cita speciālista un es datorā redzu, kas viņam darīts, kas rekomendēts, tad tā lieta iet, bet, ja tas nav iespējams, kāda tam jēga? Visticamāk, sākumā datus datorā varēšu ievadīt tikai pēc pacientu pieņemšanas. Ja to darīšu darba laikā, vairāk par pieciem slimniekiem dienā pieņemt nespēšu. Arī māsiņa ir pārāk noslogota, lai pagūtu vēl sēdēt pie datora.
