Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju 90 gadu atcerē sestdien, 6. janvārī, Tīreļpurvā pulcējās tūkstoši.
Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju 90 gadu atcerē sestdien, 6. janvārī, Tīreļpurvā pulcējās tūkstoši. Gan karavīri un zemessargi, gan skolēni, studenti, gan mākslas kolektīvi, gan vēstures pētnieki, gan pašvaldību darbinieki, gan sportisti. Citi kopā ar ģimenēm, citi – ar interešu biedriem.
Iepriekšējā dienā pasākumu Valgundes novada izglītības un kultūras centrā “Avoti” atklāja Latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujām veltīta konference. Tajā uzstājās gan Kara muzeja vēsturnieki, strēlnieka meita un sieva aktrise Vera Gribača, gan Valgundes novada Domes un rajona Padomes darbinieki, kas pirms divdesmit gadiem atsāka pirmās brīvvalsts laikā uzturēto Ziemassvētku kauju atceres tradīciju un vēl pirms tam sāka sakopt agrāko kauju vietas. Konference noslēdzās ar Ziemassvētku kauju vēstures ekspozīcijas atklāšanu “Avotos” un pūtēju orķestra “Rīga” koncertu.
6. janvārī norisinājās piemiņas dievkalpojums Piņķu baznīcā un jaunsargu zvērests, pēc tam sekoja ziedu un vainagu nolikšana Rīgā Brāļu kapos. Tajā pašā laikā vieglo automašīnu rindas virzījās pa meža ceļu no Indrām uz Mangaļu mājām, kur tika atklāta Kara muzeja ekspozīcija, savukārt tā sauktā Vācu vaļņa blindāžā atbraucēji tika cienāti ar tēju un aicināti doties uz “Zobenu” – piemiņas vietu, kur 1. Daugavgrīvas pulks 1916. gada 23. decembrī (pēc vecā stila) smagās cīņās pārvarēja vācu valni – pārrāva pretinieka aizsardzības līniju. Pie tēlnieka Ģirta Burvja veidotā “Zobena” skulptūras interesentus sagaidīja strēlnieku mundierī ģērbušies Kara muzeja gidi. Muzeja direktore Aija Fleija “Ziņām” teica, ka apmeklētāju pieplūdums Mangaļos bijis kā pērnajā Muzeju naktī – negaidīti liels. Reģistrēto ekskursantu skaits – 2274.
Īpašu metodi, kā pietuvināties latviešu strēlnieku varonībai Ziemassvētku kaujās, bija izvēlējušies ap divsimt piedzīvojumu sacīkšu “Kara taka” dalībnieku, kas pulksten 11 startēja meža pļaviņā pie Mangaļiem. Ar lukturīšiem, kas bija piestiprināti pie galvas apsēja, viņi, meklējot kontrolpunktus, skrēja un tumsā zibināja trasē, kas vijās pa Pirmā pasaules kara frontes līniju ap trīsdesmit kilometru garumā. Četrdesmit septiņus gadus vecais rīdzinieks Andris Žagata, kas startēja kopā ar meitu Andru, teica, ka šīs sacensības ir savdabīga tēva dāvana meitai četrpadsmit gadu jubilejā. “Kara takai” atvēlētais laiks bija tikai astoņas stundas (nevis 24 un vairāk, kā dažās citās piedzīvojumu sacensībās), kas, viņaprāt, ir pretimnākoši, lai sacensībā iesaistītu skolēnus.
Ziemassvētku kauju atceres sarīkojums noslēdzās Ložmetējkalnā, kur pie atmiņu ugunskuriem varēja satikt daudzus pilsētā un rajonā pazīstamus cilvēkus. Tepat līdzās telšu nometni bija izvērsušas gaidas un skauti no Rīgas, Jelgavas, Valmieras un citām vienībām – kopā astoņdesmit jauniešu. Arī viņiem no pirmās brīvvalsts laika ir tradīcija tur pulcēties un godināt latviešu strēlniekus.
