Mūsdienu darba tirgus diktē savus noteikumus. Šodien iegūt izglītību tikai «papīra pēc» un jomās, kas ir šķietami populāras, vairs nav palaimējies. Vinnētāji būs tie, kam izdevies «uztaustīt», kuras profesijas piedzīvo kadru deficītu.
Mūsdienu darba tirgus diktē savus noteikumus. Šodien iegūt izglītību tikai “papīra pēc” un jomās, kas ir šķietami populāras, vairs nav palaimējies. Vinnētāji būs tie, kam izdevies “uztaustīt”, kuras profesijas piedzīvo kadru deficītu. Pašreiz “topā” ir tehniskās specialitātes, tāpēc Kasparam Tumovam, kas paralēli studijām jau strādā Lauku atbalsta dienestā (LAD), visticamāk, darbs būs garantēts arī nākotnē.
Kasparam vides un ūdenssaimniecības studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Lauku inženieru fakultātē nebija pirmā izvēle. Sākumā viņš gribēja studēt ekonomiku, taču neizturēja konkursu un tagad saka – labi vien ir, jo mācoties atklājies, ka apgūstamās zināšanas iet pie sirds. Puisis jau studē 4. kursā.
Vide un ūdenssaimniecība ir salīdzinoši jauna specialitāte. Pirmie studenti tajā uzņemti 1994. gadā, un 1998. gadā bija pirmais izlaidums. Akadēmiskā studiju programma dod iespējas apgūt plaša spektra vides zinības, bet augstāko profesionālo studiju programmā var iegūt iemaņas vides noslodzes, ūdeņu aizsardzības, ūdensapgādes, meliorācijas, notekūdeņu attīrīšanas, atkritumu saimniecības un dabas resursu racionālas izmantošanas jautājumos. Šīs zinības mūsdienās ir tik pieprasītas, ka lielākā daļa vecāko kursu studentu jau atraduši darbu galvenokārt ar projektēšanu un ūdenssaimniecību saistītās specialitātēs, bet Kaspars – LAD Zemgales Reģionālās lauksaimniecības pārvaldes Zemes un ūdens resursu daļā.
Lai arī students interesējās par darba iespējām, darbs atrada viņu. Kaspara tiešā priekšniece Zemes un ūdens resursu daļas vadītāja Ilze Bergmane stāsta, ka pārvalde kadru trūkuma dēļ vairākkārt piesaistījusi topošos speciālistus, uzrakstot pieprasījumu LLU. Ūdens un resursu daļa par K.Tumovu jau zinājusi un fakultātei prasījusi tieši viņu. Nu, kad puisis pārvaldē nostrādājis jau gadu, teic – atrasts īstais cilvēks pareizajā vietā – un cer, ka sadarbība turpināsies. I.Bergmane Kasparu raksturo kā ļoti apzinīgu un zinātkāru, kam darbs interesē. Viņš arī ļoti labi iekļāvies kolektīvā.
Pienākumi un samaksa
Galvenokārt K.Tumovs veic meliorācijas kadastra digitalizāciju (datorā veido kartes). I.Bergmane teic: “Kas vecāka gadagājuma kolēģiem specifiskās datorlietās būtu jāapgūst no nulles, studentiem ir pašsaprotams un pat iekļauts mācību programmās.” Arī Kaspars atzīst, ka darbs ar datoru grūtības nav sagādājis. Izstudētas divas trešdaļas meliorācijas kursā apgūstamo zināšanu, tāpēc pamatā bijis skaidrs, “ap ko lieta grozās”. Sākumā darbs ritējis lēnāk, bet talkā nāca gan digitālo karšu veidošanas “ābece”, gan kolēģu padoms specifiskos meliorācijas jautājumos, jo teorija no prakses dažkārt atšķiras.
Papildus tam Kaspars vecākā inspektora vadībā mērījis platības, izvērtējis meliorācijas sistēmas, to kopšanu un praktizējies būvuzraudzībā, kas arī puisi visvairāk saistījusi.
K.Tumovs uz darbu dodas no studijām brīvajā laikā. Parasti viņa darba diena ir no pulksten vieniem līdz pieciem pēcpusdienā. Gada laikā veicis dažādus pienākumus, un maksāts gan pēc padarītā, gan “cietā” alga, bet pašreiz Kaspars saņem atalgojumu saskaņā ar nostrādātajām stundām. Puisi tas apmierina, jo iespējams savienot darbu ar mācībām. Liels atspaids ir stipendija, ko Kaspars saņem katru mēnesi 70 latu apmērā. Lai nodrošinātu lauksaimniecību ar kadriem un pēctecību, atsevišķām profesijām to paredz Zemkopības ministrija. Stipendiju maksā līdz studiju beigām, taču darbavietā jānostrādā trīs gadi. Līgumu laužot, finansiālais atbalsts jāatdod, bet Kaspars apgalvo, ka viņam tas nebūs jādara, jo pārvaldē nolēmis strādāt arī nākotnē. Tuvākais karjeras kāpiens – iegūt vecākā inspektora statusu, bet papildus nākotnē varētu nodarboties arī ar projektēšanu ūdensaimniecībā, atzīst strādājošais students.
