Ministru kabinets Satversmes 81. panta kārtībā pieņēmis grozījumus likumā, lai pašvaldībām pastāvīgā lietošanā piešķirtā zeme piekristu valstij.
Ministru kabinets (MK) Satversmes 81. panta kārtībā pieņēmis grozījumus likumā, lai pašvaldībām pastāvīgā lietošanā piešķirtā zeme piekristu valstij. Pašvaldības atzīst, ka šāda rīcība sagrauj viņu ekonomisko pamatu.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga preses sekretāre Dace Kārkliņa informē, ka lauku apvidus zeme, kas zemes reformas laikā piešķirta pastāvīgā lietošanā pašvaldībām un saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu netiek izmantota valsts pārvaldes funkciju veikšanai, turpmāk būs piekrītoša valstij. To paredz 8. janvārī MK Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtie grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Dace Zvirbule informē, ka 2. janvāra MK komitejas sēdes protokola izraksta 4. punktā bija uzdevums Valsts kancelejai noteikumu projektu par šiem grozījumiem sagatavot izskatīšanai MK 8. janvāra ārkārtas sēdē izdošanai Satversmes 81. panta kārtībā. Valsts kancelejas sagatavotajā attiecīgajā MK noteikumu projektā, kas iesniegts izskatīšanai ārkārtas sēdē, nav minētās normas.
Šāds ierosinājums parādās tikai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) vēstulē Valsts kancelejai par 2. janvāra MK komitejas sēdes protokola precizēšanu. Līdz ar to LPS savu atzinumu – saskaņojumu ar iebildēm – sniegusi par tai pieejamo Valsts kancelejas sagatavoto grozījumu projektu, nevis par galarezultātā pieņemto tekstu.
LPS padomnieki, kas pirmdien bija klāt MK sēdē, apliecina, ka grozījumu teksts tā pieņemšanas brīdī nebija publiski pieejams ne MK mājas lapā, ne eportfelī.
LPS aicināšot Saeimu šo daļu likuma grozījumos nepieņemt, jo zemes atņemšana sagrauj pašvaldību ekonomisko pamatu – īpašumu –, kas nepieciešams ne tikai tiešo funkciju veikšanai, bet arī to attīstībai un kā aizņēmumu garantam.
***
Ko saka pašvaldību vadītāji?
Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs Māris Ainārs vakar ar grozījumiem nebija iepazinies. Līdzīgi kā pārējo pašvaldību vadītāji, par tiem dzirdējis pa radio. Viņš pauž neizpratni, kā vispār ko tādu iespējams izdarīt. Arī Ozolnieku pašvaldība iznomājusi gan lielas, gan mazas zemes platības. Ozolnieku ezers ir Jelgavā un plašā apkaimē izslavēta atpūtas vieta. Zeme ap to iznomāta uzņēmējam, kas ezerā ierīkojis ūdens slēpošanas trasi, kas izmaksājusi ap 120 000 latu. “Varbūt tagad valdība to apsaimniekos?” neizpratnē jautā novada vadītājs, norādot, ka pirms zemes iznomāšanas pašvaldības tomēr veic cenu aptauju vai izsoli, lai izvēlētos izdevīgāko variantu. Zeme netiek iznomāta tāpat vien.
Nomā to nodod uz mūžīgiem laikiem. Zeme kalpo sava veida sadarbībai ar uzņēmējiem. Piemēram, būvējot sporta halli, pašvaldība iegulda zemi. Pārējo veido partneru daļa. Savukārt projekta līdzfinansējuma nodrošināšanai pašvaldība savu zemi var ieķīlāt vai pārdot.
Pašvaldības iznomājušas arī nelielus, 0,3 hektārus un vēl mazākus, zemesgabalus, kur iedzīvotāji audzē dārzeņus, pļauj sienu u.tml. Vai tagad valsts ar visiem zemes nomniekiem pārslēgs līgumus. Turklāt nomā nodod zemesgabalus, kas uz pašvaldības vārda reģistrēti Zemesgrāmatā. “Ja pašvaldībai uzticētas saimnieka funkcijas savā pagastā un novadā, domāju, tā šos uzdevumus spēj veikt sekmīgāk nekā valsts.”
Cits mūsu rajona pagasta vadītājs, kas vēlējās palikt anonīms, atzina, ka šāds solis vairāk piederas pie tā sauktajiem slīpajiem gājieniem. Protams, ne jau visas zemes valsti interesē. Kādas intereses aiz tā īsti slēpjas – rādīs laiks.
