Vai būtu iespējams izdot Jelgavas dzejniekiem kopīgu dzejoļu krājumu? Jelgavas Latviešu biedrības dalībniece divu dzejoļu krājumu autore Rasma Urtāne uzskata – jā.
Vai būtu iespējams izdot Jelgavas dzejniekiem kopīgu dzejoļu krājumu? Jelgavas Latviešu biedrības dalībniece divu dzejoļu krājumu autore Rasma Urtāne uzskata – jā. Turklāt to vajadzētu darīt katru gadu.
R.Urtāne ir Ekonomikas fakultātes pasniedzēja, piecu bērnu un trīs audžubērnu mamma. LLU rektora profesora Voldemāra Strīķa uzaicināta, viņa no Rēzeknes uz Jelgavu pārcēlās 1999. gadā. Īstai latgalietei, kas turklāt līdz šim nebija strādājusi pedagoģisku darbu, tas nebija vienkārši. Taču dzīve vedināja veikt liktenīgu pagriezienu, un Rasma ir pateicīga Čenstohovas svētceļojumā gūtajām atziņām, ka tas izdevies labi.
Ideja par šādu daudzu autoru dzejoļu krājumu, gada poētisko pārskatu, R.Urtānei nāk līdzi no Rēzeknes. Tur Latgales Kultūras centra izdevniecībā jau iznākuši deviņi tādi apkopojumi. Septiņos publicējusies arī Rasma. “Tirāža nav liela, taču Rēzeknē tās dzejas grāmatas ir uz izķeršanu. Ne jau katrs varētu atļauties gadā nopirkt 30 – 35 autoru dzejoļu krājumus. Ne katrs arī to gribētu, taču, ja vienā apkopotas tik daudzu novadnieku domas un izjūtas, interesenti atrodas. Es uzsvaru negribētu likt uz daiļdarba kvalitāti. Protams, jādomā arī par to. Tādēļ mēģināsim atrast labu krājuma redaktoru. Svarīgi ir apvienot cilvēkus, kas kaut ko raksta vai ir rakstījuši,” saka R.Urtāne. Piemēram, pateicoties rēzekniešu almanaham, satuvinājušies ne tikai dažādu uzskatu, literāri mākslinieciskā līmeņa, bet arī tautību novadnieki (tajā publicēti dzejoļi ne tikai latviešu, bet arī krievu valodā un, protams, arī latgaliski). “Mēs kopīgiem spēkiem būvējam tiltu pāri mūsdienu sabiedrības vienaldzībai un garīguma trūkumam, vācam kopā sirds siltuma un gaismas daļiņas, lai mūsu dzīve kļūtu priecīgāka un tīrāka,” almanaha ievadā raksta tā redaktore un sastādītāja Olga Orsa.
Jelgavas Latviešu biedrībā R.Urtāne uzņēmusies vadīt literāro klubu “Pieskāriens”. Tā iepriekšējā vadītāja Iveta Skabste tepat vien palikusi, bet, tā kā ģimenē ir mazi bērniņi un rūpju ar tiem daudz, Iveta klubā turpina darboties kā “ierindas” dzejniece. Ar “Pieskārienu” R.Urtāne iecerētajā Jelgavas dzejoļu krājumā plāno iesaistīt gan skolēnus, gan arī studentus. Tādēļ visiem, kas vēlētos publicēties, jāatnes vai jāatsūta savi dzejoļi uz Jelgavas Latviešu biedrību vai R.Urtānei, adrese: [email protected].
Jelgavas Latviešu biedrības darbiniece Vija Zelmene atzīst, ka, labi padomājot, mēs ar dzejniekiem nemaz tik nabagi neesam. Jaunatnē populārs ir Kārlis Vērdiņš, kas, lai arī tagad dzīvo Rīgā, dzimtajā pilsētā uzstājas labprāt. Droši vien viņš neatteiktos arī tādā almanahā ko jelgavisku publicēt. Eduardam Aivaram pērnā gada nogalē iznāca jau sestais dzejoļu krājums “Jauns medus”. Viņš ir Latvijas Rakstnieku savienības konsultants un varbūt pat varētu atrast iespējas šādu Jelgavas almanahu rediģēt. Radoši aktīvi ir Gunta Micāne, Liliana Štauere un Harijs Krūze. Laiciņu nav manīti, bet jācer, ka ko publicēt vēlētos Astrīda Valtere, Igors Kalnājs, Tālivaldis Treicis.
“Pieskārienā” iesaistījušies Ilze Bērzariņa, Ilze un Jānis Stundiņi, Velta Ozoliņa, Laura Strēle, Vaira Polmane, Vera Roķe. Novadnieku, kas atsauktos uz šādu Jelgavas almanaha ideju, varētu netrūkt. Teic, ka Latgalē cilvēki ir sirsnīgāki, varbūt arī poētiskāki, bet vai tad zemgaliešiem tā nav? Iespējams, šīs vērtības mūsu novadā ir dziļāk apslēptas.
Par darba finansējumu ir atsevišķs jautājums. R.Urtānei ir pieredze projektu rakstīšanā, un daži apsolījumi šajā sakarā jau esot panākti. E.Aivars dzejolī “Atšķirības starp māksliniekiem” runā par rītu, kas Jelgavai ir pa spēkam, un gribētos cerēt, ka arī literārs almanahs varētu būt pa spēkam pilsētas un novada dzejniekiem.
