«Latvija ir pēdējā vietā ES informācijas sabiedrības veidošanā,» tik skaudrs secinājums izskanēja 2005. gada nogalē konferencē Gēteburgā.
“Latvija ir pēdējā vietā ES informācijas sabiedrības veidošanā,” tik skaudrs secinājums izskanēja 2005. gada nogalē konferencē Gēteburgā. Attīstība izglītības sistēmā ar dažādiem panākumiem bijusi, notiek un vēl tikai priekšā, paredzot tai daudzus miljonus latu. Pašreiz par informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT) mācās arī Jelgavas skolotāji.
Mūsdienu sabiedrībā ar prasmi lasīt, rakstīt, rēķināt vairs nepietiek. Informatizācija un tehnoloģiju izmantošana dažādās jomās izvirza aizvien augstākas prasības pret cilvēku, lai tas spētu pilnvērtīgi iekļauties, būtu konkurētspējīgs darba tirgū un savu dzīvi veidotu labāku (celtu tās kvalitāti). Daudzās profesijās nepieciešams apgūt specifiskas prasmes, lai spētu izmantot specializētos profesionālos informācijas tehnoloģiju instrumentus: automātiskās projektēšanas un ražošanas sistēmas, modelēšanas, datu apstrādes, darījumprocesu pārvaldības, grāmatvedības uzskaites, dizaina, mūzikas, mākslas un citus, teikts Izglītības sistēmas informatizācijas programmā.
Lai jaunieši, izvēloties nākotnes profesiju, būtu gatavi, iepazīstināti un mācīti strādāt ar informācijas tehnoloģijām (IT), svarīgi, cik zinoši ir skolotāji un nodrošināta mācību iestāžu materiālā bāze. Šajā ziņā kopš neatkarības atgūšanas notikusi dažāda rosība. Par pirmo nopietno pagrieziena punktu var saukt Latvijas Izglītības informatizācijas sistēmas (LIIS) izveidi 1997. gadā. Tajā laikā tika paveikts daudz pilnīgu un nepilnīgu lietu. Lai radītu skaidru turpmākās attīstības vīziju, Īpašo uzdevumu ministrija elektroniskās pārvaldes lietās izstrādājusi apjomīgu programmu 2007. – 2013. gadam “Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei” (IKTIK), kuras nodrošināšanai nepieciešami 130 miljoni latu. Tās principus sācis realizēt Jelgavas Reģionālais pieaugušo izglītības centrs (PIC) Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētajā projektā “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas mācību procesā”.
Līdz šim paveiktais
1997. gadā Izglītības un zinātnes ministrija un Latvijas Universitāte noslēdza līgumu par LIIS izveidi. Tās mērķis bija izstrādāt mācību materiālus, panākt plašāku IT līdzekļu izmantošanu zināšanu apguves procesā, apmācīt pedagogus darbam ar IT, pilnveidot informātikas skolotāju profesionālo meistarību, izstrādāt un ieviest izglītības pārvaldes programmatūru un uzlabot izglītības sistēmas IT infrastruktūru.
Ieguldot projektā vairāk nekā 13 miljonus latu, atbilstoši ECDL (tā apzīmē sertifikātu, kas apliecina daudzās ES valstīs atzītu datorprasmju standartu) prasībām tika apmācīti 27 000 (70 procentu) pedagogu, skolas ieguva datortehniku un interneta pieslēgumus. Īstenojot ideju par epārvaldi un elektronisko dokumentu apmaiņu, izglītības sistēma “saslēgta” vienotā datu bāzē, bet skolotājiem radīta iespēja lietot elektroniskos mācību materiālus dažādiem priekšmetiem. Tapa informātikas priekšmeta standarts pamata un vidējās izglītības pakāpēm, kas sekmē ECDL iegūšanu.
Izvērtējot līdzšinējo situāciju, vairāki pedagogi atzina, ka labi domātais ikdienas mācību procesā tik viegli nerealizējas. Parasti skolā ir vien daži (vai nav vispār) mācību priekšmetu skolotāji, kas stundā izmanto IT un elektroniskos mācību materiālus. Iemesli varētu būt gan nepilnīgā materiālā bāze, gan “tradīcijas” trūkums, ar to saprotot pedagogu, īpaši gados vecāku, grūtības lauzt ierasto darba stilu.
Turpina mainīt domāšanu
Lai skolotājus iekustinātu, pamudinātu un palīdzētu viņiem darbā, Jelgavas PIC jau mēnesi mācās145 Jelgavas pedagogi no 12 vispārizglītojošām skolām.
72 stundu tālākizglītības programmā “Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas mācību procesā” teju visu priekšmetu skolotāji apgūs (vai atkārtos) pamatzināšanas, darbojoties evidē, lai sekmīgāk plānotu mācību stundu, un strādās ar mācību priekšmetam piemērotajiem elīdzekļiem. Tam sarūpēti ap 200 interaktīvu mācību līdzekļu CD formātā, kas būs pieejami PIC bibliotēkā.
Projekta un PIC Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja Antra Škinča atzinīgi vērtē arī interaktīvo mācību vidi, kurā pedagogi varēs ne tikai dalīties pieredzē un papildināt zināšanas, bet arī iepazīties ar pieejamo CD katalogu, iegūt informāciju par diskā iekļauto saturu un vērtēt to.
Projekta laikā mācību iestādes aizpildīs arī apjomīgu IKT pašvērtējuma ziņojumu, saskaņā ar ko skolas rakstīs attīstības plānu, kā pilnveidot materiāli tehnisko bāzi un pedagogu kompetenci.
Projekts noslēgsies jūlijā, un tā budžets ir 49 833 latu.
Ko paredz IKTIK
Apjomīgā dokumenta galvenā ideja vērsta uz 2005. gadā apstiprināto Latvijas izaugsmes modeli – cilvēks pirmajā vietā –, kas nosaka iedzīvotāju zināšanas un gudrību par valsts galveno attīstības resursu.
IT jomā paredzēts veidot elektroniskos mācību resursus un izglītības informatizācijas sistēmu, paaugstināt mācību personāla IKT kompetenci, modernizēt un uzturēt IKT infrastruktūru (iegādāties mobilos datorus personālam un multimediju tehniku; izglītības iestādes saņems arī datorus un interneta pieslēgumu). Tam vajadzīgs vairāk nekā 130 miljonu latu.
***
Skolas pieredze
Inta Šteina, Jelgavas 3. pamatskolas latviešu valodas skolotāja:
Skolā ir interneta pieslēgums, divi informātikas kabineti. Datori pieejami arī bibliotēkā. Vēstures un sociālo zinību, ģeogrāfijas, matemātikas skolotājas izmanto klēpjdatorus. Tomēr datoru skaits nav pietiekams, un tagadējie jau novecojuši.
Mūsu skolā pedagogi darbā lieto arī audio un video iekārtas. Datorus izmanto, rakstot mācību priekšmetu tematiskos plānus, programmas, veidojot darba lapas, anketas, atspoguļojot un analizējot mācību rezultātus.
Izmantojam arī interneta pakalpojumus – sazināmies pa epastu gan kolēģu starpā, gan arī ar vecākiem un skolēniem, pārsūtām mācību un metodiskos materiālus, meklējam vajadzīgo informāciju, gatavojoties stundām. Rosinām skolēnus par noteiktu tēmu meklēt papildu informāciju internetā.
75 procenti skolotāju mācījušies kursos, bet pārējie (ar nelieliem izņēmumiem) datorprasmi apguvuši pašmācības ceļā. ECDL sertifikāts pagaidām ir diviem.
PIC projektā piedalās četri pedagogi un logopēde. Domāju, projekts ir vajadzīgs, lai rosinātu skolotājus vairāk izmantot IKT mācību stundas procesa organizēšanā. Saturīga bija nodarbība par tematisko plānošanu. Noderēs informācijas meklēšanas prasmes, uzzinājām interneta adreses. Strādāt interaktīvā vidē ir interesanti un mūsdienīgi, lai gan sagatavošanās prasa vairāk laika. Tomēr IKT paver plašas iespējas pieskaņoties apkārtējās pasaules kvalitātes prasībām.
