Ja būtu iespēja dzīvot vēlreiz, es kļūtu par daiļslidotāju. Man patīk slidot un arī dejot. Ja to vēl iespējams apvienot…
Ja būtu iespēja dzīvot vēlreiz, es kļūtu par daiļslidotāju. Man patīk slidot un arī dejot. Ja to vēl iespējams apvienot… Bet sanāca tā, ka sāku studēt ainavu arhitektūru, un mācības maģistrantūrā ir loģisks jau iegūtās izglītības turpinājums. Šajā nedēļā sākās sesija. Jāteic gan, ka universitātē vēl neesmu bijusi – visu pagaidām izdevies uzzināt pa telefonu. Pašlaik man izkristalizējušās prioritātes – pirmajā vietā darbs, kas drīzāk ir nepieciešamība, otrajā – mācības un tikai trešajā – laiks, ko atļaujos veltīt sev.
Strādāju savā specialitātē Rīgā un pašlaik projektēju parku. Viss bija jāpabeidz līdz janvārim, un sākumā šķita, ka tā arī sanāks. Biju saplānojusi – nododu projektu, ņemu atvaļinājumu un pievēršos sesijai. Taču kaut kas nojuka, termiņi tika “pavilkti”, un, lai gan kopš pirmdienas man ir atvaļinājums, līdz nedēļas vidum cītīgi strādāju. Piemēram, trešdien biju autoruzraudzībā, proti, Mazajā Juglā realizē kādu citu manu projektu, un vajadzēja būt klāt.
Runājot par sesiju – patīk, ka vairāki priekšmeti apvienoti vienā pētījumā – vairs nav kā maģistrantūras pirmajā gadā jākārto eksāmeni, tagad pētījumu, kas top uz maģistra darba bāzes, pasniedzēji izvērtē no vairākiem aspektiem. Tas ir krietni interesantāk par ieskaitēm, un līdz pirmdienai, ceru, visu nepieciešamo būšu izdarījusi. Ja vajadzēs, to papildināšu.
Darbu un studijas apvienot ir diezgan sarežģīti, taču uz svarīgākajām lekcijām centos ierasties. Tagad grūti izvērtēt, vai kaut ko būtisku esmu palaidusi garām, bet prieks, ka izturēju – studijas maģistrantūrā sākām kādi sešpadsmit, tagad esam astoņi. Protams, ne bez pasniedzēju pretimnākšanas.
Nopietnāk jāpievēršas arī maģistra darbam. To rakstīšu par apgaismojumu, tā problēmām un iespējām, jo, manuprāt, tam netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Jau esmu savākusi un apkopojusi materiālus, taču tie ir angļu valodā, tādēļ jārēķinās, ka krietnu laiku aizņems tulkošana. Ar darbadevēju vienojos, ka gada sākumā man lielus projektus nedos, tādēļ ceru ar visu veiksmīgi tikt galā. Jau tagad paldies docentei Ivetai Lāčauniecei, kas ir mana maģistra darba vadītāja. Viņa ir ļoti mūsdienīga, saprotoša, taču arī ļoti prasīga, un nav mazsvarīgi, ka ir kāds, kas mani, kam reizēm patīk lidināties mākoņos, notur uz zemes. Mūsu sadarbību vērtēju ļoti augstu.
Divreiz nedēļā cenšos izbrīvēt laiku, lai apmeklētu ūdens aerobiku. Turklāt tagad man ir atvaļinājums, tādēļ paralēli sesijai steidzu izbaudīt visas tā priekšrocības un atkal sajusties studentiski. Piemēram, trešdien biju naktsklubā, ceturtdien kinoteātrī noskatījos filmu “Marija Antuanete”, bet šodien braukšu pie savējiem, lai svinētu krusttēva dzimšanas dienu.
Beidzot arī esmu sakārtojusi māju. Lai kaut ko darītu, man vajadzīga iedvesma, un tā pēkšņi parādījās! Tagad ir iedvesma ķerties klāt grāmatu lasīšanai un gleznošanai. Nesen mājā Svētē uztaisīts remonts, un mamma paredzējusi vietu gleznai. Esmu apņēmusies to uzgleznot.
