«Desmit mēnešos 5238 sodi» (12. janvāris). Aina: Blakus Raiņa parkam pietiekami bieži stāv automašīnas.
“Desmit mēnešos 5238 sodi” (12. janvāris)
Aina: Blakus Raiņa parkam pietiekami bieži stāv automašīnas. Laikam policisti neredz.
opaa: Jā, pie tirgus policisti vārās. Ne vienmēr līdzi ir lapiņa un pildspalva, lai norādītu auto novietošanas laiku.
Ikss: Ievērojiet ceļu satiksmes noteikumus un zīmes, tad nevārīsies.
šofis: Mīļie, kas atstāj auto, kur pagadās un kā patīk, – kad jūs pēdējoreiz esat ieskatījušies ceļu satiksmes noteikumos? Pilnībā piekrītu tam, ka jūs jāsoda nežēlīgi un regulāri. Vai kāds sodīts nepelnīti? Ja tā, ikvienam ir tiesības apstrīdēt uzlikto sodu.
lana: Pilsētā ir nenormāla situācija, jo visur saliktas zīmes un nav kur atstāt mašīnu. Brauc kur gribi, visur zīme, ka privātīpašums vai apstāties aizliegts. Kur lai paliek?
Šoferis: Pretī Pašvaldības policijai ir Skolotāju iela, kas uztaisīta par vienvirziena, tikai ar kādu mērķi “ķieģelis” ielikts aiz koka tādā vietā, kur, griežoties uz ielas, tas nav pamanāms, jo pagrieziena leņķis pa labi ir tāds – ja speciāli nezini, ka jāapskatās, vai tur nav paslēpta zīme, nemaz nevari to ieraudzīt. Uzmanību saista ielas otrā pusē uzliktā “Apstāties aizliegts”. Pilnīgs bezsakars, ja tajā virzienā nedrīkst braukt! Pastāstiet, kurā DUS var nopirkt tos pulkstenīšus, ko likt logā?
šofis: Atļausiet taujāt, kāpēc mani ne reizes neviens nav sodījis par stāvēšanu vietā, kur to aizliedz ceļazīme. Vai tiešām grūti “bardačokā” iemest papīra lapu un aiz saulessarga aizbāzt pildspalvu, lai uzrakstītu, cikos esi piestājis?
Ass: Ir cilvēki, kas mūždien ne ar ko nav apmierināti. Vienmēr viņus pieķer un soda. Nez kāpēc man nekas tāds negadās?
Dixi: Braucot gar “Pasāžu” pa Pasta ielu, arī vienmēr brīnos, ka dažiem grūti pielec, kā jānovieto mašīna.
Sans: Sodīšana ir galvenais mērķis un naudas ādere gan policistiem, gan pašvaldībai. Taktika arī labi izstrādāta – pēkšņi uzlikt aizlieguma zīmes vietās, kur cilvēki jau gadiem ieraduši atstāt auto. Labākie piemēri – pie autoostas un Zemgales prospektā pie dzelzceļa stacijas, kur 15 gadu varēja mašīnu novietot bez problēmām, bet pēkšņi kāds sadomāja, ka varētu piepelnīties.
šofis: Mīlīt, tu kā tāds “Pavlova suns”, stūrējot savu autiņu, vadies pēc refleksiem vai kā? Kaut kā to pieņemts darīt, ievērojot ceļazīmes un situāciju uz brauktuves. Tas pats attiecas arī uz luksofora signāliem. Atkārtošos vēlreiz – par maz tiekat sodīti par ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu.
Kriksis: Lai tik tā turpina, un varētu vēl drakoniskāk! Bieži vien tiek nekaunīgi uzspļauts zīmēm (vai nu tik “biezi”, ka domā, ka visu var nopirkt, vai arī cer, ka paveiksies un nepieķers). Tas pats Zemgales prospektā un pretī centra “Maximai” – mašīnas saliktas slīpi pāri ielai līdz pašam vidum, it kā tur būtu stāvvieta, un tiem, kas brauc, jālavierē. Kādreiz trīs joslu Pasta iela pārvērtusies par 1,5 joslu taciņu.
arī sodītā: Labi teikts: novietot auto paralēli brauktuves malai. Septiņdesmitajos gados pilnīgi godīgi bez problēmām to būtu darījusi. Šodien, kad mašīnu ir daudz un tās sen nav luksuslieta, autovadītāji grozās, kā prot. “Skujiņā” to vairāk pie apmales satilpst. Ikdienas pilsētas braucējam tas absolūti netraucē. Uzskatu, ka vietās, kur mašīnas tā tiek noliktas, atbildīgajām instancēm beidzot vajadzētu to ievērot un zīmē norādīt, nevis tikai sodīt stūrī iedzītos vadītājus.
