Kur palikusi ziema? Kā mainās klimats? Šie jautājumi uztrauc zemniekus, meža darbiniekus un daudzus citus.
Kur palikusi ziema? Kā mainās klimats? Šie jautājumi uztrauc zemniekus, meža darbiniekus un daudzus citus. Viena no Latvijā lielākajām autoritātēm hidroloģijā Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis LLU profesors Ansis Zīverts pastāvīgi un rūpīgi seko laika apstākļiem. Stāvoklis ūdeņos taču ir cieši saistīts ar parādībām atmosfērā – gaisa temperatūru, spiedienu un citiem meteoroloģiskajiem parametriem. Lūdzām viņu uz sarunu par šā gada silto ziemu.
Tik siltas ziemas kā šī meteoroloģisko novērojumu vēsturē nav bijis. Presē raksta, ka Latvijā esam piedzīvojuši siltuma rekordu.
Jā, decembrī nebija nevienas dienas, kad vidējā diennakts temperatūra nebūtu pārsniegusi ilggadējo vidējo diennakts temperatūru šajā datumā. Starpība bija 2, 3, 4 un pat 12 grādu. Tikai vienu dienu pirms Ziemassvētkiem tā noslīdēja zem nulles un tad arī tikai pusgrādu. Īpašs bija 10. janvāris ar vidējo temperatūru Rīgā plus 10 grādu (maksimālā – 11, minimālā – 9). Līdzīgas rekordtemperatūras virs nulles ir arī Daugavas augštecē – Krievijā, Baltkrievijā –, kur ziemas parasti bija bargākas nekā pie mums un sabiedrība pārsteigta vēl vairāk.
Pērn janvāra otrajā pusē Latvijā gaisa temperatūra bija pamatīgos mīnusos (20. janvārī – 28 grādi zem nulles, iestājās gluži vai Sibīrijas ziema, bērni pat negāja uz skolu. Toreiz minējāt, ka, iespējams, īstenojas Potsdamas Klimata ietekmes pētījuma institūtā izstrādātais modelis. Proti, globālās sasilšanas dēļ ziemeļu ledāji kūst un, ieplūstot Atlantijas okeānā, aptur silto Golfa straumi, kas ziemā apsilda Skandināviju un visu mūsu reģionu. Tagadējā ziema šo modeli padara mazāk ticamu. Ko lai nu domājam?
Skaidrs, ka šoziem Atlantijas okeāna austrumu puse ir ļoti, ļoti silta. Kāpēc? Iemesli un kopsakarības ir sarežģītas. Zinātnieki runā par El Ninjo straumi, kas gan plūst nevis Atlantijas, bet gan Klusajā okeānā, turklāt Dienvidu, nevis Ziemeļu puslodē. Straume pārnes siltumu no Indonēzijas, Dienvidaustrumāzijas, okeāna vidus uz Amerikas rietumu krastu. Iespējams, siltās gaisa masas aizgājušas arī caur Atlantiju tālāk uz austrumiem un sasniegušas mūs. Ja atceramies pērno ziemu, Meksikas līča piekrastē plosījās orkāni Katrīna, Rita. Applūda Jaunorleāna, kur sevišķi cieta trūcīgie iedzīvotāji, tika traucēta naftas ieguve. Šoziem līdzīgi orkāni izveidojās jau tālāk uz austrumiem – pašā okeānā. Piekrasti tie tikpat kā neskāra, tādēļ arī pasaulē kļuva mazāk zināmi.
Par El Ninjo jāpiebilst, ka tā ir parādība ar visai nenoteiktu cikliskumu, taču vairāku gadu ilgstošu inerci. Tādēļ iespējams, ka nākamā ziema pie mums varētu būt līdzīga. Pēc pāris gadiem El Ninjo aprimst, tad seko aukstie La Ninjo gadi, kad siltais ūdens pamet Klusā okeāna austrumus. Iespējams, šogad vairāk nekā agrāk liek sevi manīt vispārējā globālā sasilšana. Ogļskābās gāzes palielinājums zemes atmosfērā precīzi tiek fiksēts observatorijā Havaju salās, kur lokālā piesārņojuma nav. Cilvēce dedzina ogles, naftu, gāzi, izcērt mežus – “planētas plaušas”. Taču jāņem vērā, ka Pasaules okeāns ir vēl nozīmīgāks siltumnīcas efektu izraisošās ogļskābās gāzes uzkrājējs nekā meži. Tā labāk šķīst vēsākā ūdenī. Okeāna temperatūrai palielinoties, mazinās tā spēja piesaistīt ogļskābo gāzi, tādēļ sasilšanas process paātrināsies.
Par vienu no globālās sasilšanas bīstamākajām parādībām tiek uzskatīta okeāna līmeņa celšanās, ko izraisa ledāju kušana. Profesors Haralds Smilga, akcentējot uzmanību uz purviem kā ogļskābās gāzes izdalītājiem, min, ka, iespējams, globālās sasilšanas dēļ pie Daugavgrīvas beidzamajos simts gados jūras līmenis cēlies par 22 centimetriem! Tas šķiet ļoti draudīgi. Varbūt mūs varētu glābt jūras aizdambēšana? Baltijas jūra taču ir viena no jaunākajām pasaulē, kas izveidojusies no ezera. Ja aizdambētu dāņu šaurumus, jūra atkal kļūtu par ezeru, ko it kā neietekmē Pasaules okeāna līmeņa celšanās.
Caur dāņu šaurumiem no Baltijas jūras Ziemeļjūrā ieplūst ap 900 kubikkilometru ūdens (pretējā virzienā Baltijas jūrā ietek uz pusi mazāk). Tā ir milzīga ūdens masa. Salīdzinājumam var piebilst, ka Daugava Rīgas jūras līcī vidēji gadā ienes tikai 20 kubikkilometru ūdens. Kad pirms dažiem gadiem dāņi būvēja tiltus pār Lielo Beltu un Ēresuna jūras šaurumiem, jau tika diskutēts, vai tas netraucēs ūdens apmaiņai starp Baltijas un Ziemeļjūru. Tāda Baltijas jūras pārveidošana par ezeru nav aktuāla.
Runājot par jūras līmeņa celšanos pie Rīgas, esmu pētījis minēto Daugavgrīvas fenomenu. Man šķiet, ka tajā vietā zeme ir nosēdusies ar visiem reperiem (augstuma atzīmēm), kas varētu būt saistīts ar pazemes ūdeņu līmeņa kritumu zem Rīgas dzeramā ūdens ieguves dēļ. Kontrolposteņos Lielupē pie Slokas un Ķīšezerā jūras līmeņa celšanās manāma tikai par dažiem centimetriem. Patlaban saistībā ar globālo sasilšanu aktuālākās ir vētras, kas īslaicīgi uzdzen augstos ūdens līmeņus.
Vai šodien var pateikt, kad pie mums beidzot atgriezīsies ziema?
Ieilgušajam siltajam periodam beigas vēl neredz. Taču apgalvot pretējo, ka ziemas nebūs ne janvāra beigās, ne februārī, arī būtu pāragri. Pozitīvā puse ir tāda: ja nav ziemas – nav arī pavasara palu. Patlaban gan valstiskā līmenī pieņemts domāt, ka bīstami pavasara pali Latvijā tomēr varētu būt. Tāpēc tiek veikti priekšdarbi Pļaviņu HES rezerves pārgāznes projektēšanai.
