Šodien ar patiesu prieku varam noraudzīties Jelgavas straujajā attīstībā – ielu, tiltu, inženierkomunikāciju rekonstrukcija, moderni lielveikali ar plašiem stiklojumiem, savrupmāju apbūves zonas ar iekoptiem daiļdārziem, svētku rotājumi, sakopti skvēri.
Šodien ar patiesu prieku varam noraudzīties Jelgavas straujajā attīstībā – ielu, tiltu, inženierkomunikāciju rekonstrukcija, moderni lielveikali ar plašiem stiklojumiem, savrupmāju apbūves zonas ar iekoptiem daiļdārziem, svētku rotājumi, sakopti skvēri, vakaros izgaismoti dievnami un svētku salūts…
Noieti milzu soļi no tā laika, kad pirms 60 gadiem Jelgavas vēsturiskais centrs gulēja kara gruvešu bezspēcībā. Neatgriezeniski iznīcībā bija gājušas unikālas mākslas un arhitektūras vērtības, kas uzplauka Kurzemes hercogistes laikā līdz ar arhitektu S.Jensena un F.B.Rastrelli radošo darbību. Kara postījumi bija jāsavāc. 1946. gadā tika nodibināts pilsētas Tāmju un projektu birojs, kas, pamatojoties uz arhitektūras zinātņu doktora profesora O.Tīlmaņa izstrādāto Jelgavas atjaunošanas un pilsētbūvnieciskās attīstības koncepciju, projektēja saglabājušos ēku atjaunošanu un jaunu dzīvojamo un sabiedrisko ēku apbūvi. Pilsētas centrā mainījās vēsturisko ielu tīkls, apbūves struktūra, kompozicionālie pilsētbūvnieciskie mērogi, proporcijas un vertikālo dominanšu vietas – okupācijas laiks un vara diktēja savas prasības un noteikumus, atstājot paliekošas pēdas pilsētas sejā.
Tāmju un projektu birojs, kurā strādāja vēl brīvvalsts laikā labu profesionālo izglītību ieguvuši projektētāji – šodienas SIA “Komunālprojekts Jelgava” radošās projektētāju grupas priekšgājēji un skolotāji -, ķērās pie smagā un reizēm nepateicīgā darba. Radās sava veida intelektuāla un estētiskās kvalitātes izpratnes pārnese cauri kariem un svešu varu spiediena laikiem. Pieminēšanas vērts šķiet fakts, ka ne Tāmju un projektu birojā, ne “Komunālprojekta” Jelgavas nodaļā nebija partijas un komjaunatnes organizāciju.
1946. gadā dibinātais birojs pirmo pajumti rod Pētera ielā 4 (tagad Policijas ēka), vēlāk mitinās Kļavu (Juliānas) ielā, pēc tam vecā (sen nojauktā) koka ēkā Mātera (Andreja Upīša) ielā un Lielajā (Ļeņina) ielā 15, līdz 1978. gadā, pateicoties direktora Ivara Rubļevska neatlaidībai un prasmei par pašu līdzekļiem top jauna projektēšanas biroja ēka Svētes (Gagarina) ielā 22. Diemžēl 90. gados tā tiek nacionalizēta (municipalizēta). 2006. gadā nākas to atstāt un pārcelties uz nomas telpām Zemgales prospektā 3.
Jelgavā nav ielas, kurā “Komunālprojekts” sešdesmit pastāvēšanas gados nebūtu projektējis jaunu vai rekonstruējamu ēku, ielas komunikācijas – ūdensvadu, kanalizāciju, gāzes vadu, elektrolīnijas. Ne vienmēr tā ir no jauna zīmēta skola, bērnudārzs, veikals, attīrīšanas ietaises vai ražotne. Projektētāju darbs saistās arī ar rekonstrukciju, restaurāciju, detālplānojumiem, teritorijas attīstības koncepciju. Projekti izstrādāti ne tikai Jelgavai, bet arī Bauskai, Dobelei un attālākiem rajoniem, kur zīmētas administratīvās, sabiedriskās un daudzstāvu dzīvojamās ēkas, kā arī kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas ietaises (inženieris G.Berlands) un remontu celtniecības uzņēmumu ražošanas bāzes. Būvprojektu daudzums rakstāms ar piecciparu skaitli.
Tai skaitā 1982. gadā Latvijas PSR Ministru padomes prēmiju saņēmusī Dobeles viesnīca (arhitekti M.Priedniece, M.Rebhūns, U.Seržāns, galvenais inženieris H.Blekte), Zemgales apgabaltiesas nams, piebūves Jelgavas rajona slimnīcai un pilsētas poliklīnikai (arhitekte M.Priedniece, projekta galvenais inženieris H.Blekte), Bauskas ģimnāzijai, Pelču Speciālajai internātskolai (attīstības centram), Skrundas, Dobeles un Īslīces vidusskolu un Zaļenieku Izglītības centra rekonstrukcija, “Neste” degvielas uzpildes stacija Jelgavā, Bauskas vecais rātsnams, Jelgavas pils restaurācija (arhitekte A.Ziemeļniece), Krājbankas ēka Lielajā ielā 5/7 un Ozolnieku vidusskolas sporta zāle (arhitekts I.Jākobsons).
60. gadu vidū Projektu un tāmju birojus apvieno Komunālās saimniecības ministrijas projektēšanas institūtā “Latkomunprojekt” ar kompleksās projektēšanas nodaļām visā Latvijā. 80. gados valodnieki mudina latviskot projektēšanas institūtu nosaukumus un rodas vārds “Komunālprojekts”. Drīz nāk lielu pārmaiņu laiks un, atrodoties pašā bedres dibenā, 1992. gadā Jelgavas nodaļa panāk tā saucamo neatkarību no Rīgas nodaļas un, topot par Jelgavas pilsētas pašvaldības projektēšanas uzņēmumu “Komunālprojekts”, veido piederību Jelgavas pašvaldībai. 1999. gadā tā projektēšanas uzņēmumus nodod privatizācijai, un atkal jāpārkārtojas, veidojot juridiski jaunu projektētāju biroju.
Taču radošais projektētāju darbs turpinās un nepārtrūkst, to ieguldot Jelgavas, Dobeles, Bauskas, Kuldīgas rajona, Grobiņas attīstībā, projektējam jaunas klašu telpas skolām, rotaļu telpas bērnudārziem, modernus birojus, viesu namus ar atpūtas relaksācijas zonām, skvērus un parkus, gaišas ielas ar velo un gājēju celiņiem, izstāžu halles, atjaunojam kultūrvēsturiskās zonas, restaurējot muižu apbūvi, pilis un dievnamus. Darbs turpinās…
SIA “Komunālprojekts Jelgava” kolektīvs
