Nesen izveidotā un vakar oficiāli apstiprinātā biedrība «Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu» otrdien Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejā iesniegusi aicinājumu ar 1891 parakstu cukura nozares saglabāšanas atbalstam.
Nesen izveidotā un vakar oficiāli apstiprinātā biedrība “Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu” otrdien Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas kancelejā iesniegusi aicinājumu ar 1891 parakstu cukura nozares saglabāšanas atbalstam. Kā stāsta vakar ievēlētais jaunās biedrības vadītājs Ivars Prūsis, viņu mērķis ir nepieļaut nozares likvidāciju, lai gan lielu cerību nav. Drīzumā organizācija plāno rīkot arī protesta akcijas.
Biedrības vadītājs I.Prūsis skaidro, ka parakstu vākšana turpinās. Organizācijas aktīvisti uzskata – apgalvojumi par cukura rūpniecības nerentabilitāti ir nepatiesi un nozares plānotā likvidācija saistīta nevis ar atbildīgo amatpersonu nespēju rast risinājumu nozares saglabāšanai, bet gan ar nevēlēšanos to darīt. “Iemesls ir vēlme nopelnīt un apbūvēt Jelgavas Cukurfabrikai piederošo aptuveni 30 hektāru zemes platību pilsētas centrā un Lielupes krastā,” pārliecināts I.Prūsis.
Bieš audzētājus atbalsta pilsētnieki
Prezidentei iesniegtajā tekstā biedrība aicinājusi nepieļaut cukura ražotņu slēgšanu un iekārtu iznīcināšanu. “Biešu audzēšana un augstas kvalitātes cukura ražošana ir tradicionāla Latvijas tautsaimniecības nozare jau vairāk nekā astoņdesmit gadu. Tās pārtraukšana ievērojami pasliktinās Latvijas negatīvo tirdzniecības bilanci,” apgalvo sabiedriskās organizācijas vadītājs. Ideju veidot šādu biedrību izteicis ar nozari it kā saistīts cilvēks – pēc I.Prūša sacītā, iniciators bijis Georgs Bagātais, rīdzinieks, kura senči savulaik mūsu valstī sākuši audzēt bietes. Biedrībā ir aptuveni simts aktīvistu, lielākoties no Rīgas, Jelgavas un Liepājas. “Ziņas” jau pērnā gada nogalē vairākas reizes novēroja, ka paraksti tika vākti arī mūsu pilsētā. Jaunā biedrība izveidojusi interneta mājas lapu www.glabsimcukuru.lv.
“Ja valdība turpinās šādi strādāt, esmu pārliecināts, ka drīz tiks likvidētas arī citas lauksaimniecības nozares,” saka I.Prūsis. Viņš kopā ar domubiedriem jau raksta divas atklātās vēstules. Vienu izsūtīšot Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, aicinot viņus iesaistīties protestā pret cukura nozares likvidāciju. Savukārt otru adresēs politiķiem.
Tuvākajā laikā organizācija plāno rīkot arī plašas protesta akcijas, vēršot sabiedrības uzmanību, ka bietes mūsu valstī tomēr jāaudzē.
Restrukturizācijas plānus vēl gatavo
Latvijas cukurfabrikas tikai nākamnedēļ plāno Zemkopības ministrijai (ZM) iesniegt restrukturizācijas plānus, kas pagaidām ir izstrādes stadijā. Akciju sabiedrības “Jelgavas Cukurfabrika” valdes loceklis Māris Freifalts atzīst, ka rūpnīcas restrukturizācijas jeb likvidācijas plānu pabeigs ne agrāk kā pirmdien, 22. janvārī.
Liepājas Cukurfabrikas ģenerāldirektore Valija Zabe aģentūrai LETA norādījusi, ka plānu iesniegs, tiklīdz tas būs gatavs. Viņa atzina, ka to nepieciešams paveikt pēc iespējas ātrāk, jo jāgūst arī vairāku ministriju apstiprinājumi.
ZM Lauksaimniecības departamenta direktore Helma Jirgena uzsver, ka galīgais restrukturizācijas plānu iesniegšanas termiņš ir 31. janvāris. Tomēr ZM fabrikām iesaka to pabeigt agrāk, jo tad vēl būs iespējams to papildināt un precizēt, ja nepieciešams. Laikus jāinformē arī Eiropas Komisija par Latvijas cukurfabriku lēmumu pārtraukt darbību. Ja šādu lēmumu Eiropā pieņems daudzas cukurfabrikas, Restrukturizācijas fondā nebūs pietiekami naudas, tādēļ kompensācija par darbības pārtraukšanu tiks piešķirta rindas kārtībā. Līdz ar to fabrikas, kas pieteiksies restrukturizācijai vēlāk, naudu saņems gadu vēlāk.
“Ziņas” jau rakstīja, ka decembrī gan Liepājas, gan Jelgavas cukurfabrikas akcionāru ārkārtas pilnsapulcē akceptēts lēmums pārtraukt ražošanu un īstenot uzņēmuma restrukturizāciju. Fabrika nolēmusi iet pilnīgās restrukturizācijas ceļu, kas paredz demontēt visas iekārtas un atteikties no cukura kvotas. Pilnīga ražotnes likvidācija ir lētāka, bet saņemamā kompensācija šādā gadījumā ir lielāka, pārliecināti rūpnīcu vadītāji.
Jelgavnieki pagaidām nav atklājuši, kādu uzņēmumu ražotnes vietā varētu celt, tomēr fabrikas vadība atzīst, ka īpašnieki apsver vairākus variantus.
Ja cukurfabrikas nolems pilnībā demontēt iekārtas, tās saņems 48 548 650 eiro (34 119 991 lata) kompensāciju. 20 procentu no summas dabūšot cukurbiešu audzētāji.
***
Viedoklis
Ivars Prūsis, biedrības “Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu” vadītājs:
Ar cukura rūpnīcu likvidēšanu var nopelnīt lielāku naudu, nekā to saglabājot. Jelgavas Cukurfabrikai pieder ap 30 hektāru zemes pilsētas centrā pie Lielupes. Nojaucot visu un uzbūvējot tur mājas vai birojus, var nopelnīt ļoti lielu naudu. Un, ja vēl ir kāds, kas par to samaksā, tad pavisam labi. Eiropas Savienība par cukura nozares likvidēšanu ir gatava samaksāt 24 miljonus rūpnīcu īpašniekiem un sešus miljonus zemniekiem. Liepājas Cukurfabrikas vadītāja plašsaziņas līdzekļos izteikusies, ka uz viņu un akcionāriem tiek izdarīts spiediens, lai pieņemtu lēmumu par ražošanas pārtraukšanu. Par cukura nozares rentabilitāti nezin kāpēc uzticēja lauksaimnieku aprindās bēdīgi slavenam “speciālistam”, nevis nozares autoritātēm. Pats pētījums ir ļoti virspusējs un vienpusējs. Savulaik kā nevajadzīgu Zemkopības ministrija noraidījusi pētījuma projekta pieprasījumu par biodegvielas ražošanu, izmantojot cukurbietes. Par šīm un citām “sakritībām” nav jābrīnās, ja taisnība, ka aiz Jelgavas Cukurfabrikas akcionāriem stāv mākoņtēvs ar saviem oranžajiem rokaspuišiem.
