Pēcpostmodernisma paaudze cieš no ideālu trūkuma un ir apmaldījusies autoritāšu trūkumā.
“Pēcpostmodernisma paaudze cieš no ideālu trūkuma un ir apmaldījusies autoritāšu trūkumā. Ne vecāki, ne skolotāji, ne politiķi nav tās autoritātes. Jauniešu autoritāte ir popkultūra.
Smagais metāls ir kliedziens, kuru pieaugušie pārprot vai nesadzird,” tā uzskata Viktors Hams, Bilija Grehema asociācijas Baltijas valstu reģionālais direktors, kas pagājušās nedēļas nogalē sniedza priekšlasījumus Latvijas Kristīgo skolotāju asociācijas rīkotajā pedagogu konferencē “Bībeles principu integrācija izglītībā”.
Pasākumi, kas apvieno vispārizglītojošo skolu skolotājus zem kristīgo vērtību karoga, Latvijā notiek jau desmit gadu. No aptuveni 30 pedagogu auditorijas 1997. gadā līdz vairāk nekā 300 dalībniekiem šogad, tāda ir izaugsmes bilance.
Šoreiz piedāvātā tēma: līderisms – līdera ietekme, kļūdas, izaicinājumi, izaugsme. Aktuāli, ja pieņemam, ka līderis ir ne tikai direktors, bet katrs skolotājs, kas spēj aizraut savus audzināmos.
Ko šis pasākums sniedzis Jelgavas pedagogiem un vai daudzskaitlīgums vienmēr ir arī izaugsmes jautājums, par to “Ziņas” lūdza izteikties privātās sākumskolas “Alfa” direktori Ingvildu Ivanovu un Aizupes pamatskolas angļu valodas un kristīgās mācības skolotāju Antru Embrikšu, kas šīs konferences apmeklējušas sešus gadus.
“Es augstu vērtēju agrāko gadu konferences, tās bija augstvērtīgas gan organizatoriski, gan saturiski. Tomēr organizatoriem ir laiks izvērtēt situāciju.
Šī konference iepriecināja ar lektora Viktora Hama profesionalitāti. Sasaiste, mīmikas, pauzes – viss aizrāva, ieskaitot tēmas aktualitāti,” atzina I.Ivanova. “Kā līdere pārskatīju, uz ko likt akcentus. Līderis ir tas, kas kalpo. Jāpārdomā, kā es kalpoju kolektīvam. Ja mīli savu darbu, cilvēkus, tad kalpošana un izaugsme notiek dabīgi, tomēr principiāli akcenti jāsaliek,” I.Ivanova pārliecināta – lai paturētu savu līderību, nemitīgi jāpilnveidojas. Jo sašķeltāka ir komandas locekļu izpratne par vērtībām, jo sarežģītāk veidoties jaunai monolītai personībai. “Komandas darbs, vienotība ir ļoti svarīgi elementi pedagoģijā. Domāju, ka katrā kolektīvā joprojām vairāk jārunā par vērtībām, lai izkristalizētos un noformulētos mērķi, tā veidojot sistēmas kopumu.”
Savukārt A.Embrikša atzīst, ka tādas konferences viņai nepieciešamas, lai iedvesmotos, sastaptos ar līdzīgi domājošiem kolēģiem. “Līdztekus vispārizglītojošiem priekšmetiem nepieciešams bērniem audzināt arī sirdi. Un kristīgās pamatvērtības būtu jāpatur sabiedrības centrā. Patika tēmas interpretācija. Nostiprināju pārliecību par viena pedagoga nozīmīgumu personības audzināšanā. Skolotājam jāprot aizraut, būt līderim.
