Bērns divas reizes gadā pie zobu higiēnista var doties uz valsts rēķina.
Bērns divas reizes gadā pie zobu higiēnista var doties uz valsts rēķina. Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi reizi gadā paredz arī bezmaksas pieaugušo profilaktiskās apskates. Sievietei tāda pienākas pie ginekologa, kamēr vīrietim urologs ir maksas pakalpojums arī pēc kritiskā 50 gadu sliekšņa.
Noteikumi kā Bībele
Iepriekšējie Ministru kabineta noteikumi nr.1036 mediķu aprindās tika dēvēti par veselības aprūpes finansēšanas Bībeli. Šogad stājās spēkā jauna to redakcija – noteikumi nr.1046 ar 34 pielikumiem. Svarīgs jaunums – ģimenes ārsta darba kvalitātes izvērtēšanai ņems vērā arī to, cik profilaktisko apskašu (PA) šajā praksē veikts. Turklāt, lai mudinātu ikvienu pie daktera reizi gadā iegriezties, pacienta vietā par šo vizīti apņēmusies maksāt valsts.
“Tas domāts sabiedrības vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanai. Tagad ģimenes ārsts būs vairāk ieinteresēts vismaz reizi gadā satikt arī savu praktiski veselo pacientu,” pamato Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras Sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Ilze Arāja.
“Bībeles” izpratnē PA nav jebkura vizīte pie jebkura ārsta, kamēr vēl nav konkrētu sūdzību. Ja ģimenes ārsts pieaugušu pacientu nav izmeklējis slimības dēļ, tad reizi gadā vispārējā veselības pārbaudē jeb PA jātiek skaidrībā par ķermeņa svaru un garumu, ādas un gļotādu stāvokli. Paredzēta mutes dobuma, kakla, padušu, cirkšņu limfmezglu apskate un pārbaude iztaustot, vairogdziedzera novērtēšana, krūšu dziedzeru un vēdera izmeklēšana ar tausti, arteriālā asinsspiediena, pulsa, ķermeņa temperatūras noteikšana, redzes, dzirdes, psihes, jušanas, kustību, neiroloģisko traucējumu, traumu seku novērtēšana, pat rektāla izmeklēšana pēc 50 gadiem un tamlīdzīgi.
Reizi gadā, ja nav sūdzību, arī vizīte pie ginekologa ir bez maksas. “Parasti jau sievietes iet pie viena ārsta, tas arī veic uzskaiti, vai vizīte ir bez maksas vai atkārtota. Ginekologs ir tiešas pieejamības speciālists, un ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams,” skaidro I.Arāja. Ginekoloģisku PA var veikt arī ģimenes ārsts.
Darbi sniedzas pāri galvai
“Profilakses darbs saistīts ar liela informācijas daudzuma apstrādi, taču priekšlikums par valsts finansētu reģistratoru, par ko vienojāmies darba grupā, noteikumos vienkārši pazuda,” norāda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska. Arī nauda par PA klāt nav nākusi – “tie paši vēži, tikai daļa salikta citā kulītē, kas tagad ir nevis kapitācijas nauda, bet tā jānopelna”. No Lietuvas prakses vismaz esot pārņemts labs piemērs – par katru nosūtījumu uz skrīningprogrammas pārbaudi, ko neveiks ģimenes ārsts, viņam paredzēta piemaksa.
“Ar piebildi – ja cilvēks uz pārbaudi aizies. Saņemt nosūtījumu vairs nav problēma. Svarīgi, lai pacients veic pārbaudi un saņem speciālista atzinumu. Tad arī ģimenes ārstam veidojas patiesa aina par veselības stāvokli,” atgādina ārste. Nereti izšķirošās ir nevis daktera apmeklējuma izmaksas, bet vēlēšanās atrast tam laiku.
Par vīriešiem aizmirst
Pērn Latvijas Urologu asociācija izsludināja Vīrieša veselības gadu ar devīzi “Galvu augšā!”, lai mudinātu pacientus savlaicīgi meklēt speciālista palīdzību, neatstājot novārtā vīrietību. Projekta laikā dzirdēts salīdzinājums – “vizītei pie urologa jākļūst tikpat pašsaprotamai kā automašīnas tehniskajai apskatei”. Urologi piedalās arī izglītojošā programmā LAVITRA, ko atšifrē kā “Latvijas VĪriešu Tiesības uz eRekcijas kvAlitāti”.
“Vīrieši taču nav sliktāki par sievietēm! Turklāt viņu dzīves ilgums ir īsāks. Skaidrs, ka vīrietim pēc piecdesmit reizi gadā obligāti jāapmeklē urologs, tas palīdz laikus atklāt nopietnas saslimšanas. Vai to finansēs valsts, tas jau ir ierēdņu un valsts ekonomikas jautājums,” vērtē Egils Vjaters, Latvijas Urologu asociācijas prezidents. Vizīte pie urologa ar ģimenes ārsta nosūtījumu maksā divus latus. Mazāku pašvaldību iedzīvotājiem jārēķinās vēl ar transporta izdevumiem un ilgāku laika patēriņu, jo urologi praktizē tikai lielākajās pilsētās.
No vēža skrīninga programmas šogad izslēgtas arī prostatas specifiskā antigēna pārbaudes, kas iepriekš bija valsts apmaksātas vīriešiem reizi trīs gados vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Veselības ministrija to pamato, ka arī citās ES valstīs no šāda skrīninga atsakās.
Atbildē Lauku ģimenes ārstu asociācijai Veselības ministrijas valsts sekretārs Uldis Līkops mudina turpināt strādāt pie priekšlikumiem, jo noteikumi neesot akmenī iecirsti. Ministrija norāda, ka ģimenes ārsts ir tiesīgs veikt arī profilaktisko uroloģisko apskati, līdzīgi kā ginekoloģisko.
***
Profilaktiskās pārbaudes
– Dzemdes kakla onkocitoloģisko izmeklējumu kā skrīningtestu dzemdes kakla vēzim veic reizi trīs gados sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem;
– ģimenes ārsta praksē vai laboratorijā veikts slēpto asiņu izmeklējums fēcēs (no trīs sekojošām vēdera izejām) pacientiem vecumā no 50 gadiem reizi gadā;
– krūts vēža skrīnings ar mamogrāfijas metodi sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem – reizi divos gados.
No Ministru kabineta noteikumiem nr.1046
