Iztēle bija uzbūrusi ainiņas, kurās dominēja bezcerīgi, tumši stāvi ar nepārprotamām alkohola atstātām pēdām sejā. Sastapos ar citu īstenību.
Iztēle bija uzbūrusi ainiņas, kurās dominēja bezcerīgi, tumši stāvi ar nepārprotamām alkohola atstātām pēdām sejā. Sastapos ar citu īstenību.
41 gadu vecs vīrietis. Vidējā izglītība, pārsvarā strādājis par šoferi.
Pēc 13 laulībā nodzīvotiem gadiem šķīries. Meitai – 19. Galvenais šķiršanās cēlonis bijusi viņa nestabilā attieksme pret grādīgajiem dzērieniem. Tagad viņam piederot zemnieku saimniecība ar 30 slaucamām govīm. Desmit gados detoksikācijas procesu “izbauda” piekto reizi. Vīrs apveltīts ar labvēlīgu humoriņu. It kā ironiski skatās uz savu dzīvi no malas, tomēr viņš ir iekšā. Jau piekto reizi. Iesaistīties Minesotas programmā nevēlas. Atnācis brīvprātīgi, kā pats saka, lai “salabotu” savu veselību. “Patīrīt asinis, lai rociņas netrīc.”
Vai tas ir nepatīkams pasākums?
Nodzeriet divus mēnešus, tad sapratīsiet, kādas ir sajūtas.
Šis ir ilgākais dzeršanas laiks?
Nē, esmu dzēris arī ilgāk.
Un garākais periods, kurā neesat dzēris?
Pusotrs gads. Nokodējos uz pieciem gadiem, izturēju tikai pusotru. Paģiras bija trīs reizes stiprākas. Uz Minesotu neiešu, darba daudz. Mums līdztekus 30 govīm ir vēl citi lopi, kopā kādas 100 galvas – buļļi, telītes un viena pīle.
Vai, ejot ārā, esat apņēmies nedzert un cik ilgi?
Nedzeršu, protams, kādu laiku. Cik tas būs ilgi, neviens nevar pateikt. Hm… Varbūt kāds var, bet es ne. Tas notiek spontāni. Ja iedzeru vienu dienu, varu noturēties un pat paģiru nav.
***
44 gadus vecs vīrietis, celtnieks, izgājis Minesotas programmu. Šajā nodaļā trešo reizi.
Kādā vecumā iedzērāt pirmo reizi?
16 gadu vecumā. Sākām ar vīniņiem, punšiem. Pēc armijas jau dzēru kārtīgi.
Tātad esmu dzēris 28 gadus.
Vai jums ir ģimene?
Jā. Otrā. Ar pirmo sievu izšķīrāmies alkohola dēļ. Palika divas meitas. Tagad man ir sešgadīgs dēls. Protams, jāturas. Baida, ka viņš varētu iet manās pēdās.
Trešo reizi esmu uz “atkačāšanu”. Iestājos anonīmajos. Izturēju gadu un mēnesi, bet tad “norāvos”. Darba dēļ pārstāju iet uz anonīmajiem. Protams, gribu atmest, bet nesaskaņas dažreiz darbā, dažreiz ģimenē sīkumu dēļ, stress… un paņemu pirmo glāzīti.
Esat zaudējis darbu dzeršanas dēļ?
Divas reizes.
***
Šim vīram ilgākais nedzeršanas periods bijis divi gadi, bet garākais “plosts” turpinājies gadu, kad nav izlaista ne diena bez alkohola.
Pārējie vīri klausījās sarunā, bet izteikties nevēlējās. Nolemtība? Gribas trūkums? Kas ir tas, kas cilvēkiem liek atgriezties pie vieglā risinājuma, kurš ir tik “krampīgi” smags?
