Inflācijas celšanos nedrīkst atstāt pašplūsmā vai atmest ar roku un visu norakstīt uz neietekmējamiem spēkiem – energoresursu sadārdzināšanos un cenu izlīdzināšanos ES, uzskata Latvijas Bankas analītiķi.
Inflācijas celšanos nedrīkst atstāt pašplūsmā vai atmest ar roku un visu norakstīt uz neietekmējamiem spēkiem – energoresursu sadārdzināšanos un cenu izlīdzināšanos ES, uzskata Latvijas Bankas (LB) analītiķi.
LB speciālisti vērtē, ka ekonomikas izredzes šajā gadā atkarīgas no pašreizējās situācijas. Tautsaimniecības rādītāji valstī aug strauji, taču arī cenu kāpums ir ievērojams, turklāt jau trešo gadu pēc kārtas. Pērn gada vidējā inflācija bija pārliecinoši augstākā ES – 6,5 procenti.
Tas nozīmē ne tikai lielākus izdevumus par precēm un pakalpojumiem, bet arī draudus tautsaimniecībai, nākotnes attīstībai un labklājībai. Proti, inflācijas dēļ krītas eksportētāju konkurētspēja: izmaksas Latvijas ražotājiem palielinās straujāk nekā eksporta jeb noieta tirgos. Piemēram, pagājušā gada trešajā ceturksnī mūsu eksporta preces kļuva vidēji par desmit procentiem dārgākas nekā 2005. gadā. Bet Latvijas iekšējais tirgus ir mazs, un ārzemēs pārdotās preces un pakalpojumi veido apmēram pusi no valsts ekonomikas gada palielinājuma. Tāpēc inflācijas celšanos nedrīkst atstāt pašplūsmā vai atmest ar roku un visu norakstīt uz mums neietekmējamiem spēkiem – energoresursu (naftas, gāzes, elektrības) cenu kāpumu un cenu izlīdzināšanos ES.
Kaut arī visās pārejās jaunajās ES dalībvalstīs darbojas šie procesi, daudzās inflācija pēc iestāšanās ES kritusies. Tātad tās saknes jāmeklē arī pašu mājās un jāizsver, cik mūsu spēkos to bremzēt.
Latvijā cenām neļauj kristies naudas daudzums, kas saplūdis valsts ekonomikā, – investīcijas, ES līdzekļi, algas un kredīti. Skaidrs, algām jāpalielinās, bet tās nedrīkstētu apsteigt ražīgumu, kā notiek pašlaik. Uzskatāmi to var redzēt, ja salīdzina 2006. gada algu pieauguma 20 procentus ar darba ražīgumu, kas trešajā ceturksnī audzis tikai par četriem procentiem. Nebūtu prātīgi arī ierobežot vai atteikties no investīcijām vai ES fondu līdzekļiem, bet valsts var palīdzēt komercbankām bremzēt pārāk straujo kreditēšanas tempu. Pagājušajā gadā jaunu kredītu veidā tautsaimniecībā ieplūduši 3,6 miljardi latu – 300 miljoni ik mēnesi jeb 10 miljoni dienā. Puse šīs naudas nonāk iedzīvotāju rīcībā, otra – uzņēmējdarbībā.
LB kā nozīmīgu vērtē to, ka valdība beidzamajā brīdī ķērusies pie pretinflācijas pasākumu plāna veidošanas: finanšu ministra vadītajai darba grupai līdz martam jāizstrādā rīcības programma. Jāapzinās, ka bez ekonomiskās politikas veidotāju saskaņotas rīcības inflācija pati nepazudīs. Tāpēc nedrīkst palaist garām iespēju vispirms izstrādāt labu programmu un, otrkārt, ar šādu soli mazināt inflācijas gaidas – sajūtu cilvēkos, ka cenas tikai augs un augs un ar to neviens necīnīsies, pauž LB pārvaldes vadītājs Mārtiņš Grāvītis.
Vienlaikus LB norāda, ka no vāja, bezspēcīga plāna ļaunums būtu lielāks nekā labums – inflācijas gaidas, kas jau pagājušajā gadā ievērojami palielinājās, taps tikai vēl stiprākas. Turpretim saskaņota un mērķtiecīga rīcība pret cenu kāpumu varētu lauzt sadārdzināšanās gaidas. Pagaidām arī cilvēkos radītais priekšstats, ka nākamajā periodā cenas atkal celsies – un droši vien vismaz tikpat kā iepriekš –, mudinot tērēt šodien, nevis ietaupīt, kļuvis par nozīmīgu augstā cenu kāpuma dzinējspēku.
