Ieraugot, ka dabai tiek nodarīts pāri, nereti cilvēkiem nav skaidrības, kam īsti par to ziņot. Daži lasītāji vispirms par nebūšanām informē mūsu redakciju.
Ieraugot, ka dabai tiek nodarīts pāri, nereti cilvēkiem nav skaidrības, kam īsti par to ziņot. Daži lasītāji vispirms par nebūšanām informē mūsu redakciju. Taču tikai nedaudzi zina, ka viņi par to var izstāstīt dabas sargiem – Jelgavas Reģionālajā vides pārvaldē (JRVP). Juridiski JRVP pakļauta Latvijas Valsts vides dienestam. Tajā ar dabas aizsardzības jautājumiem strādā trīs nodaļas – Piesārņojumu kontroles, Dabas aizsardzības un Atļauju izsniegšanas darbībai ar bīstamiem atkritumiem. Ar ko nodarbojas pārvaldes inspektori un kāds ir viņu uzdevums, “Ziņas” iztaujā JRVP vadītāju Hardiju Verbeli.
Ja uzņēmums vai privātpersona no dabas aizsardzības viedokļa nerīkojas godprātīgi, ierasts piesaukt vienmēr tuvumā neesošos dabas sargātājus. Kādi ir jūsu pārvaldes inspektoru darbības principi?
Pirmkārt, mūsu pārraudzībā ir trīs rajoni – Jelgavas, Dobeles un Bauskas. Otrkārt, Dabas aizsardzības daļā ir trīs inspektori Jelgavā un viens Bauskā. Savukārt Piesārņojuma kontroles daļā – trīs inspektori Jelgavā, divi Bauskā un viens Dobelē.
Visi uzņēmumi atkarībā no darbības jomas un “saražotajiem” atkritumiem sadalīti trijās kategorijās. Piemēram, A kategorijas uzņēmumi tiek pārbaudīti divas reizes, B – reizi gadā, bet C – reizi divos gados. Mūsu pārvaldes inspektori veic to plānveida kontroli pēc iepriekš apstiprināta grafika. Savukārt ikviena mūsu rīcībā nonākusī informācija prasa pārbaudi ārpus noteiktā plāna. Ņemot vērā lielo uzņēmumu skaitu trijos JRVP atbildības rajonos, inspektoru slodze ir visai pamatīga. Viens inspektors veic minimāli 110 pārbaužu gadā.
Kā praktiski reaģējat uz iedzīvotāju informāciju?
Kā piemēru vēlos minēt pagājušā gada ļoti karsto vasaru. Toreiz Jelgavā kādā dīķi masveidā nobeidzās zivis. Mums pārmeta, ka neesam rīkojošies uzreiz un to novērsuši, ka uz karstām pēdām neesam sodījuši vainīgos. Toreiz, tikko saņēmām informāciju, ka nobeidzas zivis, mūsu inspektori devās to pārbaudīt. Viņi konstatēja, ka netīrie kanalizācijas notekūdeņi dīķī nav nopludināti. Analīzes arī neuzrādīja ķīmisko piesārņojumu. Tajā pašā laikā bija sākusies tā dēvētā “ūdens ziedēšana”. Tas ievērojami samazina skābekļa daudzumu ūdenī un bija patiesais iemesls, kāpēc zivis gāja bojā. Līdzīga situācija pagājušā gada vasarā bija gandrīz visā Latvijā.
Ikviens, kurš pamanījis pārkāpumus dabas aizsardzībā, var zvanīt pa bezmaksas tālruni 8000828. Informācija tiks ierakstīta automātiskajā atbildētājā un nodota mūsu pārvaldei pārbaudei. Ceru, lasītāji sapratīs, ka neesam ātrās reaģēšanas vienība un mūsu spēkos nav izkontrolēt visus, kas, piemēram, izdomājuši pēkšņi bez jebkādām atļaujām izrakt dīķi. Ziņas par nelikumīgām darbībām parasti nāk no pārkāpēju “labvēļiem” – pārsvarā kaimiņiem vai radiniekiem. Bijuši gadījumi, kad inspektori atklājuši nelikumīgus dīķu rakšanas faktus, sekojot automašīnām, kas ved smiltis. Starp citu, vairākas reizes nelikumīgu rakšanu esam atklājuši ar “Zemgales Ziņās” publicēto sludinājumu palīdzību. Ieraugot smilšu pārdevēja norādīto tālruni, inspektors piezvana un painteresējas, vai var tās iegādāties. Vēlāk jau tiek sastādīts protokols. Vēlos uzsvērt, ka ar nelikumīgu dīķu rakšanu pēdējā laikā jāsastopas biežāk.
Daudz šķēpu lauzts ap un par Jelgavas Cukurfabriku. Nenoliegsim – lai arī reti pieķerta “pie rokas”, tā tomēr bijusi līdz šim diezgan pamatīga Lielupes piesārņotāja. Kāda, raugoties no vides aizsardzības viedokļa, situācija ir pašlaik?
Pēc notikumiem 2005. gada oktobrī, kad pāris dienās Lielupē, sākot no Jelgavas, nobeidzās zivis un vēži, uzņēmumā pieņēma lēmumu sākt rūpniecisko notekūdeņu priekšattīrīšanu. Tāda iekārta cukurfabrikā pusgada laikā, iztērējot gandrīz miljonu latu, tika ierīkota. Kā zināms, pieņemts lēmums, ka cukura rūpniecība, pakļaujoties ES pieņemtajiem lēmumiem, tiek likvidēta. Līdz ar to pēc šīs sezonas darbu pārtrauks arī Jelgavas uzņēmums. Tas nozīmē, ka līdz ar tā ražošanas iekārtām demontēs arī nesen ierīkotās attīrīšanas iekārtas. Šo procesu uzraudzīs mūsu inspektori. Iztīrītajos nosēddīķos sabērs demontēto ražotnes cehu būvgružus, pārklās tos ar zemes kārtu un nolīdzinās.
Vai ir zināms iemesls, kas izraisīja zivju un vēžu nobeigšanos?
Diemžēl līdz šim neviena laboratorija nav bijusi spējīga to noteikt. Cik zinu, par šo faktu ierosināto krimināllietu varētu slēgt, vainīgo neatrodot.
Jelgavniekiem līdz šim cukurfabrika asociējās ar diezgan specifisku smaku, kas izplatījās ar cukura ražošanas sezonas sākumu. Kā būs turpmāk?
Vēsturiski Jelgavas Cukurfabrika celta vietā, kur neviens tuvumā nedzīvoja. Dzīvojamā apbūve radās tikai pēc kara. Varu teikt, ka ar rūpnīcas darbības izbeigšanu līdz šim jelgavniekiem tik nepatīkamā smaka izzudīs.
Vai pārvaldei ir iespējas kontrolēt nepatīkamu smaku izplatību?
Ārpus Jelgavas tas pārsvarā saistīts ar pēdējā laikā uzceltajiem lielajiem cūku nobarošanas kompleksiem. Tāds ir Līvbērzē, kā arī Bauskas un Dobeles rajonā. Tie, kas bijuši, piemēram, Holandē un pastāvējuši blakus tur uzbūvētam līdzīgam kompleksam, sapratīs, ka smaka ir tieši tāda pati, lai gan šajā valstī ir spēkā stingras dabas aizsardzības normas. Mums holandieši atbildēja – tas taču ir dzīvnieks, un viņam jāsmird.
Pieņemti speciāli Ministru kabineta noteikumi par nepatīkamu smaku noteikšanu un ierobežošanu. Vai tie šajā gadījumā darbojas?
Kad bija sūdzības no Līvbērzes, kur atrodas liels cūku nobarošanas komplekss, izsaucām speciālistus, kuru rīcībā ir speciāla aparatūra smaku noteikšanai. Toreiz tika paņemti vairāki gaisa paraugi – gan tieši pie kompleksa, gan mēslu krātuves, gan vietā, kur dzīvo cilvēki. Toreiz, cik zinu, pārkāpumi saistībā ar smakām netika pierādīti.
***
Reģistrēto administratīvo pārkāpumu un sodu skaits 2005. gadā
Gads 2001 2002 2003 2004 2005
Jelgavā 10 14 19 13 11
Jelgavas rajonā 5 15 15 9 21
Dobelē 3 10 11 6 12
Bauskā 19 12 15 14 28
Kopā 37 51 60 42 72
***
Jelgavā sodīto fizisko personu skaits 2006. gadā
Ūdens resursu aizsardzības un lietošanas normatīvo aktu neievērošana – 2
Zemes dzīļu aizsardzības un izmantošanas noteikumu pārkāpšana – 1
Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību pārkāpšana – 1
Meža aizsardzības un izmantošanas noteikumu prasību neievērošana – 1
Atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu neievērošana – 1
Darbība bez tehniskajiem noteikumiem – 3
Sodīto fizisko personu skaits – 9
***
Reģistrēto administratīvo pārkāpumu skaits 2006. gadā Jelgavā
Uzņēmumu nosaukums Reģistrētais pārkāpums Pārkāpumu skaits
SIA “Mets” Par atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu neievērošanu 1
A/s “Jelgavas Cukurfabrika” Par ūdens piesārņošanu ar neattīrītiem notekūdeņiem 2
SIA “Būvniecības saimniecība “Igate”” Par statistiskā pārskata nesniegšanu, darbība bez B kategorijas atļaujas 1
SIA “Klintwood” Par statistiskā pārskata nesniegšanu 1
SIA “Lazurj” Darbība bez C kategorijas atļaujas 1
SIA “Linas un Viza” Darbība bez C kategorijas atļaujas 1
A/s “Latvenergo” filiāle DET Par ūdens piesārņošanu ar neattīrītiem notekūdeņiem 1
A/s “Latvenergo” filiāle DET Par sugu un biotopu aizsardzības prasību neievērošanu 1
SIA “Retreks” Darbība bez C kategorijas atļaujas 1
A/s “Latvijas dzelzceļš” Par atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu neievērošanu 1
SIA “Daugavkrasti M” Darbība bez tehniskajiem noteikumiem 1
SIA “Dialogs” Darbība bez B kategorijas atļaujas 1
SIA “Mītavas būvnieks” Būvniecība bez saskaņojuma 1
SIA “Jānis A” Darbība bez C kategorijas atļaujas 1
A/s “Jelgavas mašīnbūves rūpnīca” Darbība bez B kategorijas atļaujas 1
SIA “Stram” Darbība bez B kategorijas atļaujas 1
Kopā sodīti 18
