Aukstums uzskatāmi parāda, kā veicies ar dzīvojamo namu siltināšanu. Par to «Ziņas» lūdza uz sarunu pašvaldības uzņēmuma SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» direktora vietnieku Uldi Lazdiņu.
Aukstums uzskatāmi parāda, kā veicies ar dzīvojamo namu siltināšanu. Par to “Ziņas” lūdza uz sarunu pašvaldības uzņēmuma SIA “Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde” (NĪP) direktora vietnieku Uldi Lazdiņu.
Līdz šim siltināšanas darbi – logu maiņa, sienu, jumtu noklāšana ar siltumizolācijas materiāliem un citi – veikti trešdaļai pilsētas daudzdzīvokļu namu. Kāda ir šā procesa tālākā virzība?
2001. gadā, kad Jelgavā, Meiju ceļā 14 pirmo reizi tika siltināti mājas gali un atklājās, ka maksa par apkuri samazinās par 16 – 18 procentiem, sākās tāda kā ķēdes reakcija: “Mums arī to vajag!” No otras puses, katrā mājā bija atturīgie, pārsvarā gados vecāki ļaudis, kas vienu otru iniciatīvu apslāpēja. Sak, manam mūžam pietiks, kā ir. Pensija maza, knapi varam savilkt kopā galus.
Kā liecina pilsētmāju institūta “Urban Art” pērnvasar veiktā aptauja, Latvijā 69 procenti daudzdzīvokļu namu iemītnieku nav gatavi maksāt par ēkas remontu, tostarp siltināšanu. Turpretī savu mitekli pēdējos piecos gados bija remontējuši 75 procenti aptaujāto. Tas nozīmē, ka naudu, ko ieguldīt mājvietas uzlabošanā, iedzīvotājiem tomēr varētu atrast.
Parasti lielāko daļu mājas iedzīvotāju izdodas pierunāt, ja uzlabojumi tiek veikti pamazām. Vispirms nosiltina ēkas gala ārsienas. Kad šis ieguldījums atmaksāts, ķeramies pie bēniņu, pagrabtelpu, fasāžu, kāpņu telpu logu un durvju bloku nomaiņas un siltināšanas, kā arī cauruļvadu izolēšanas. Īpaši gribētu uzsvērt, ka ar māju galu siltināšanu tiek panākta siltuma vienmērīga sadale. Citādi tie, kas dzīvo nama vidū, karstuma dēļ ver vaļā logus, bet dzīvoklī pirmajā stāvā mājas ziemeļu galā ziemā temperatūra nepārsniedz 14 grādu. Pēdējā laikā to skaits, kas vēlas siltināt savus namus, palielinās. Līdz šim darbu izmaksas daļēji segtas no NĪP līdzekļiem, turpmāk, procesam izvēršoties plašumā, būs jāņem kredīti bankā.
Kā jūs izvēlaties objektus, ko siltināt tūlīt un ko vēlāk?
Pirmkārt, svarīgi, cik lieli ir mājas iedzīvotāju apsaimniekošanas maksājumu uzkrājumi un vēlēšanās veikt siltināšanu. Skaidrs, ka namos, kur dzīvokļu ir mazāk, tie ir pieticīgāki (divu, četru vai sešu dzīvokļu mājas cenšamies nodot iedzīvotāju apsaimniekošanā, jo tur liela pat sētnieka darba pašizmaksa). Turklāt tiek izvērtēts nama tehniskais stāvoklis. Nu jau gadu šajā nolūkā izmantojam termokameru, kas līdzīgi kā rentgenā diezgan uzskatāmi parāda vietas, kur māja zaudē visvairāk siltuma.
Kādu ainu rāda termokameras bildes?
Daudz siltuma zūd caur vecajiem logiem, pamatiem, kuros izdrupusi padomju laika izolācija, lielpaneļu salaiduma vietām. Tās ir zināmas lietas, taču katrai mājai ir savas īpatnības, ko paziņojam to vecākajiem.
Populāri ir vecos koka logu rāmjus mainīt pret pakešu, kas ir efektīvs līdzeklis, lai ietaupītu siltumu. Kas vien var atļauties, to arī izdara. Kā tas ietekmē siltuma sadali namā?
Ielikt pakešu logus vajadzētu visiem mājas iedzīvotājiem kopā. Pretējā gadījumā vieniem apkure tiek noregulēta par karstu, otriem – par vēsu. Saistībā ar pakešu logiem nedrīkst aizmirst par ventilāciju. Logu ailas šķirbas, ko padomju laikā ironiski dēvēja par “spraugu ventilāciju”, nu ir ciet. Taču zinamā mērā tās vietā jābūt normālai, dabīgai vai piespiedventilācijai. Pretējā gadījumā uz istabas sienām krājas mitrums, parādās pelējums. Dažiem logu tipiem ir iebūvēta automātiska ventilācijas sistēma. Jābūt kārtībā arī dzīvokļa ventilācijas šahtām, kuru restītes bieži vien aizaugušas ar nosēdumiem un putekļiem.
Ir bijuši gadījumi, kad atsevišķu dzīvokļu īpašnieki telpas mēģinājuši siltināt no iekšpuses. Pieredze rāda, ka tas nav pareizi, jo arī šajos gadījumos starp sienu un jauno siltināmo materiālu uzkrājas mitrums.
***
Jelgavas NĪP apsaimnieko
288 daudzdzīvokļu labiekārtotas un 146 mājas bez labierīcībām. No tām 156 būvniecībā izmantotas lielpaneļu konstrukcijas, kuru siltumpretestība neatbilst mūsdienu prasībām. Tā mazinājusies.
Kopš 2001. gada 13 mājām ir siltinātas gala ārsienas, 56 – siltinātas kāpņu telpas, piecām uzlabota jumta siltumizolācija.
