1995. gada 23. februārī Latvija ratificēja 1992. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un parakstīja tā saucamo Kioto protokolu.
1995. gada 23. februārī Latvija ratificēja 1992. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un parakstīja tā saucamo Kioto protokolu, kas paredz, ka jādara viss iespējamais, lai samazinātu siltumnīcefektu izraisošo gāzu nonākšanu atmosfērā.
Pēc gada tika akceptēta mājokļu attīstības koncepcija, kurā pirmo reizi no valsts viedokļa pievērsa uzmanību energoefektivitātei dzīvesvietās. Pēc tam enerģijas efektīvas izmantošanas principus iestrādāja Enerģētikas likumā.
Samazināt siltumenerģijas patēriņu
Savukārt 2002. gadā Eiropas Parlaments pieņēma direktīvu par lietderīgu energoresursu izmantošanu. Tajā viens no galvenajiem punktiem ir prasība par ēku efektīvu siltumizolāciju. Direktīva paredz – katrai dalībvalstij jāizstrādā būvju siltumizolācijas noteikumi. Papildus paredzēta speciāla sertifikātu sistēma būvju energoresursu patēriņa kontrolei – energoaudits. Tas būs jāveic gan jaunceltnēm, gan atjaunojot vecas mājas. Pieņemot šo direktīvu, bija noteikts, ka tā nacionālo valstu likumdošanā jāiekļauj jau līdz pagājušā gada sākumam. Pašlaik izstrādāts speciāls Enerģijas patēriņa uzraudzības/Ēku energoefektivitātes likumprojekts, kurā iekļautas arī ES direktīvā izvirzītās prasības. Likums nodots Ministru kabinetam akceptēšanai.
Līdz ar jaunā likuma pieņemšanu tiek uzskatīts, ka tādējādi tas daudz aktīvāk stimulēs iedzīvotājus veikt savu mājokļu siltināšanu. Tas ļautu vismaz par 25 procentiem samazināt izdevumus par siltumenerģiju. Pirms pāris gadiem, kad tika veikti aprēķini, Ekonomikas ministrija secināja, ka šāds pasākums valsts mērogā varētu maksāt aptuveni 450 – 490 miljonus latu. Taču ekonomiskā efektivitāte gadā būtu apmēram 80 – 85 miljoni latu.
Informēt un mudināt
Jaunais likumprojekts paredz noteikt ēku energoefektivitāti, kuru aprēķinās, ņemot vērā nama norobežojošo konstrukciju siltumvadītspēju, apkures sistēmu, karstā ūdens apgādi, gaisa kondicionēšanas sistēmas, ventilāciju, iebūvētās apgaismes sistēmas, mājas novietojumu, ārējos klimatiskos apstākļus un iekšējo mikroklimatu. Veicot namu energoefektivitātes aprēķinu, tās tiks klasificētas kā dažāda tipa vienģimenes mājas, daudzdzīvokļu, biroju, veselības aprūpes, sabiedriskās ēdināšanas, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas, skolas, bērnudārzi, viesnīcas. Energosertifikātu izsniegs energoauditors, bet jaunbūvēm un rekonstruējamām ēkām – projektētājs. Tas būs nepieciešams, namu pārdodot, nododot ekspluatācijā, kā arī izīrējot vai iznomājot.
Pieejami kredīti siltināšanai
Jau pašlaik bankas izsniedz kredītus daudzdzīvokļu māju renovācijai, lai tiktu veikts to kopīpašuma daļu remonts, rekonstrukcija, atjaunošana un energoefektivitātes paaugstināšana. Līdz ar to var siltināt namu, nomainīt jumta segumu, elektroinstalāciju, modernizēt siltummezglus, kanalizācijas sistēmas, kā arī remontēt fasādi un kāpņu telpas. Lai saņemtu kredītu, kā atzīst Valsts aģentūra “Mājokļu aģentūra”, problēmu rada fakts, ka parasti vairāki desmiti dzīvokļu īpašnieku nespēj vienoties par to, ka jāizdod nauda siltināšanai. Pašreizējā likumdošana paredz, ka nama apsaimniekotājs var ņemt bankā kredītu, taču dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tam jāpiekrīt 75 procentiem īpašnieku. Turklāt bankas papildus pieprasa, lai kredīta izdevumi tiktu iekļauti apsaimniekošanas maksā, kā arī maksājumu plūsma notiktu caur kreditējošo banku. Tajā pašā laikā, piemērojot šādus nosacījumus, nav nepieciešama katra atsevišķa dzīvokļa ieķīlāšana un tā īpašnieka personisks galvojums.
***
Nosacījumi ņemot kredītu
– Banka finansē projektu līdz pat 100% no kopējās tāmes.
– Aizdevumu izsniedz latos vai eiro.
– Aizdevuma maksimālais termiņš – 12 gadu.
– Kredītu atmaksa tiek veikta, palielinot dzīvokļa apsaimniekošanas maksu par kvadrātmetru.
– Pamatsummu sedz ar ikmēneša maksājumiem, kurus var sākt, kad pabeigti remontdarbi.
