Pirms nedaudz dienām no Mūzikas akadēmijas pienāca priecīga vēsts – saņemts Eiropas Sociālā fonda finansiāls atbalsts projektam «Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu prakse virsdiriģenta vadībā un koncertu prakse Latvijas reģionos».
Pirms nedaudz dienām no Mūzikas akadēmijas pienāca priecīga vēsts – saņemts Eiropas Sociālā fonda finansiāls atbalsts projektam “Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu prakse virsdiriģenta vadībā un koncertu prakse Latvijas reģionos”. Jau nākamnedēļ akadēmijas orķestris, koris un solisti Georga Frīdriha Hendeļa oratoriju “Izraēļi Ēģiptē” izcilā senās mūzikas interpreta beļģu diriģenta Ērika van Nevela vadībā atskaņos divos koncertos. Pirmais
2. februārī pulksten 19 notiks Jelgavas kultūras namā, otrs – dienu vēlāk pulksten 16 – Rīgā,
Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē.
Kā informē akadēmijas Koncertdaļas vadītāja Jana Lāce, koncertos piedalīsies solisti Gunta Davidčuka (soprāns), Andris Kanniņš (tenors), akadēmijas simfoniskais orķestris un jauktais koris.
Flandrijas kultūras vēstnieks
Dažādu gadsimtu senās mūzikas stilistikas smalkais pārzinātājs Ē. van Nevels desmitiem gadu kopj jūtīga perfekta atskaņotājmākslinieka slavu šajā skaņu mākslas lauciņā – veidojot intepretācijas, kas, (cik vien par to mūsdienās var nojaust) ne nieka nezaudējot no tapšanas gadsimta kolorīta, izklausās dzīvi arī 20. un 21. gadsimta klausītāja ausīm. Mākslinieks studējis instrumentālo un vokālo mākslu Lemmensa institūtā Lēvenā, kā arī Briseles un Antverpenes karaliskajās konservatorijās, papildinājies Lielbritānijā, Vācijā un Nīderlandē.
Ē. van Nevela kā senās mūzikas interpreta slavas spodrināšanā liela loma bijusi un ir viņa dibinātajam un vadītajam ansamblim “Currende”. Ansambļa dibinātājs un diriģents regulāri piedalās nozīmīgākajos mūzikas festivālos Eiropā. Uzstājas arī ar savu baroka orķestri “Concerto Currended”, darbojas kā solists apvienībā “Corrende Consort”.
No 1983. līdz 2000. gadam
Ē. van Nevels bija Briseles katedrāles kormeistars un nodibināja “Capella Sanctis Michaelis”. No 1980. līdz 1985. gadam – Beļģijas Radio kora flāmu sekcijas diriģenta asistents.
Kopā ar “Currende” un katedrāles kori ieskaņoti vairāki kompaktdiski, kas guvuši atzinību starptautiskajos mūzikas apskatos. Desmit kompaktdisku sērija sniedz plašu ieskatu Nīderlandes un Beļģijas polifonijas mākslā.
Ē. van Nevels māca kordiriģēšanu, kamermūziku un vada senās mūzikas interpretācijas praksi Lemmenas institūtā Lēvenā. Ik gadus viņš organizē meistarklases kora un ansambļa dziedātājiem un kordiriģentiem, koncentrējoties gan uz vispārējām kora un kordiriģēšanas tehnikas problēmām, gan uz specifiskām izpildījuma problēmām. Tādas meistarklases notikušas Nīderlandē, Spānijā, Maltā, Zviedrijā, Izraēlā, Kiprā, Slovēnijā, Francijā, Lielbritānijā un pagājušo gadu arī Latvijā.
1994. gadā Ē. van Nevelam un “Currende” Beļģijas flāmu kopiena piešķīra Flandrijas kultūras vēstnieka goda titulu.
Viens darbs – vairāki varianti
Oratorija “Izraēļi Ēģiptē”, ko G.F.Hendelis sarakstījis 1738. gadā, stāsta par Otrajā Mozus grāmatā (sauktā par “Exodus”) aprakstīto Izraēla tautas izvešanu no verdzības Ēģiptē un došanos caur Sarkano jūru uz Kanaānu jeb Apsolīto zemi. Oratorija veidota kā grandioza kora (Izraēla tautas personificējums) dziedājumu freska, kurā Hendelis prasmīgi izmantojis kormūzikas izteiksmes iespējas – faktūras piesātinājumu ar astoņbalsīga sastāva pilnskanību vai divu četrbalsīgu koru pretstatījumu, reizēm veidojot tos fūgas vai brīvu imitāciju formā, būvējot skanējumā ļoti efektīgas akordu kolonādes. Masīviem “tutti” regulāri tiek pretstatīts gaisīgs “a capella” izklāsts vai kādas solobalss izcēlums. Tiesa gan, kā norādījuši Hendeļa mūzikas pētnieki, četras ārijas, trīs duetus un četrus nelielus rečitatīvus daudzo kora numuru vidū komponists oratorijā iekļāvis vien tādēļ, lai klausītājam dominējošais kora dziedājums nešķistu pārāk uzkrītošs.
Mūsdienās ir zināmi divi oratorijas “Izraēļi Ēģiptē” kompozīcijas varianti. Kā vēsta J.Lāce, pirmais, pazīstamākais, fragmentārā versijā tiks atskaņots arī šoreiz. Tas sastāv no divām izvērstām, kontrastējošām daļām – “Exodus” un “Moses” Song”. “Exodus” vokāli un orķestrāli ļoti krāšņi ilustrētas Vecajā Derībā aprakstītās Dieva uzsūtītās briesmīgās mocības Ēģiptei par izraēļu turēšanu verdzībā: ūdens pārvēršana asinīs; varžu, kas izplata mēri, parādīšanās; siseņu uzbrukums sējumiem; lietus un krusa; migla, kas aizēno dienasgaismu; pirmdzimto nonāvēšana, un beigās arī izraēļu aiziešana no Ēģiptes. “Mozus dziesmā” izskan prieks, gaviles, izraēļi svin uzvaru, atbrīvojoties no verdzības.
Kā liecina Hendeļa biogrāfijas pētījumi, gatavojot oratoriju pirmatskaņojumam, kas notika Heimārketas Karaliskajā teātrī Londonā 1739. gada 4. aprīlī, komponists iepriekšminētajām daļām pievienoja nedaudz agrāk komponēto sēru himnu “The Ways of Zion Do Mourn”. Ar jaunu nosaukumu (“The Lamentation of the Israelites for the Death of Joseph”) to piedāvāja kā pirmo daļu, un oratorija kļuva trīsdaļīga. Vēlāk Hendelis izveidoja jaunu variantu, visvairāk pārstrādājot tieši sēru himnu. Pēc komponista nāves viņa asistents un audzēknis Džons Kristofers Smits jaunākais radīja savu oratorijas versiju, kurā iekļāva fragmentus no dažādiem Hendeļa darbiem un savu mūziku. Šis fakts uzkurināja ilgstošus strīdus par to, kāda tad bijusi oratorijas sākotnējā versija, līdz 1836. gadā F.Mendelsons–Bartoldi pēc Hendeļa manuskriptiem atskaņojumam Vācijā sagatavoja oratorijas divas daļas (“Exodus” un “Moses” Song”), tādējādi nostiprinot uzskatu par divdaļu kompozīcijas variantu. Mūsdienās koncertpraksē un nošu izdošanā respektē abas versijas, sev tīkamāko ļaujot izvēlēties interpretiem un klausītājiem.
