Acīmredzot nevilšus sanācis tā, ka vienā dienā Ainars Baštiks un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, Saeimas deputāts un Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš, kā arī laba tiesa Latvijas autovadītāju satikās interešu kopībā.
Acīmredzot nevilšus sanācis tā, ka vienā dienā bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks un satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, Saeimas deputāts un Juridiskās komisijas vadītājs Mareks Segliņš, kā arī laba tiesa Latvijas autovadītāju satikās interešu kopībā. Vismaz virtuāli. Sāksim ar Segliņu. Sen zināms, ka deputāts, kurš, starp citu, regulāri savā auto apmeklē dzimto Liepāju, aģitē, ka nav normāli, ja maksimālais atļautais braukšanas ātrums uz Latvijas ceļiem ir tikai 90 kilometru stundā. Nav arī pirmā reize, kad viņš pauž, ka to varētu atļaut vismaz par desmit kilometriem lielāku. Protams, tikai ar gana jaunām mašīnām. Atsevišķos ceļa posmos, piemēram, uz Rīgas – Liepājas šosejas, ātrums palielināms līdz 130 kilometriem stundā. Acīmredzot viņam apnicis kā tādam pēdējam losim savā glaunajā džipā “vilkties” uz dzimto pusi. (Starp citu, gana daudzi autovadītāji redzējuši, kā viņš šo ceļu mēro ne jau ar atļauto ātrumu.) Pēc Segliņa teiktā, “likums tiktu piemērots dzīvei, jo jau tagad lielākā daļa autobraucēju brauc ātrāk par 90 kilometriem stundā.” Vairumam deputātu veselais saprāts saglabājies, un Juridiskās komisijas vadītāja priekšlikums jau kuro reizi neguva atbalstu. Gluži pretēji – atbalstīts priekšlikums sodus par atļautā ātruma pārsniegšanu padarīt vēl stingrākus. Tā ka jaunizceptajam “šūmaheram” neizdosies savu ceļu uz dzimto pusi padarīt ātrāku. Vismaz oficiāli.
Tomēr ir kāda lieta, kuru Segliņa kungs kā Juridiskās komisijas vadītājs mierīgi var nolikt “tālajā plauktā”. Izrādās, Baštiks un Šlesers vienojušies par nepieciešamību noteikt papildu ierobežojumus bērnu uzturlīdzekļu parādniekiem. Uzturlīdzekļu garantiju fondā, no kura naudiņu saņem to vecāku bērni, kuri labprātīgi nemaksā alimentus, izveidojusies pamatīga parādnieku rinda. Pieņemot abu ministru priekšlikumu, aptuveni pieciem tūkstošiem alimentu nemaksātāju būtu noteikts liegums izmantot autovadītāja apliecību un veikt dažādas ar transporta līdzekļu reģistrāciju un tehnisko apskati saistītas darbības līdz parāda nomaksai fondā. Nepagāja ne dažas stundas, kopš informācija nonāca atklātībā, kā no malu malām atskanēja šausmināšanās gan par cilvēktiesību pārkāpumiem, gan to, ko nu tagad darīs, piemēram, nabaga alimentu nemaksātājs, kurš ar auto izvadā picas. Te vaimanātājiem jāatgādina, ka no fonda līdzekļiem nemaksātāja bērniem tiek vien no 30 līdz 36 latiem. Ja picas izvadātājs strādā legāli, viņa minimālā alga ir 120 latu. Savukārt, ja viņš to saņem “aploksnē”, būtu vērts padomāt par darba attiecību legalizēšanu.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs M.Segliņš šo iniciatīvu var “norakt” gluži tāpat, kā to izdarīja ar priekšlikumu konfiscēt braucamos tiem, kas mīl pārvietoties dzērumā. Argumenti cīņai pret alimentu nemaksātājiem skan apbrīnojami līdzīgi – esot jāizsver, vai tādējādi netikšot pārkāptas kāda cilvēktiesības. Vietā atgādināt, ka cilvēktiesību un demokrātijas citadelē ASV līdzīga norma darbojas jau sen. Turklāt tiem, kas saviem bērniem nemaksā uzturlīdzekļus, tiek apturētas ne vien tiesības vadīt transporta līdzekļus, bet arī, piemēram, jebkuras profesionālās darbības, ieskaitot tādu vaļasprieku kā makšķernieku un mednieku licences. Un nekas, neviens nesūdzas ANO par to, ka šādi tiek pārkāptas viņa fundamentālās tiesības uzspļaut cilvēcības nerakstītajiem likumiem.
