Notikusi ārkārtēja traģēdija vecākiem, radiniekiem un draugiem.
Notikusi ārkārtēja traģēdija vecākiem, radiniekiem un draugiem. Es gribu izteikt visdziļāko līdzjūtību, meitu zaudējot. Vēlos saprast, kad tas reiz beigsies. Meitene, kuru nobrauca, ir manas meitas vecumā. Dodoties no darba, ieraudzīju degošas svecītes. Tā kā vedu mājās kolēģi, kas nesen bija lieciniece tur notriektiem diviem cilvēkiem, nodomāju, ka kāds no gūtajām traumām miris. Mājās internetā kolēģe paziņoja par notikušo. Vēlāk skatījos TV ziņas. Ieraugot šo bērnu notriektu un mirušu, man šermuļi skrēja pa kauliem.
Es vadu automašīnu daudzus gadus, un ikreiz pie gājēju pārejām sen vairs nebraucu ar 50 kilometriem stundā, jo tās nav apgaismotas vai arī pie tām deg blāvi dzeltena gaisma, ko nav iespējams redzēt. Nevar vainot ne gājējus, ne autovadītājus. Atstarotāji ir viena lieta, bet neapgaismota pāreja – cita. Ja pretī brauc transporta līdzeklis, uz tās cilvēku nevar redzēt. To saku pēc savas pieredzes, kad trīcošām rokām nobremzēju sievietei pie kājām pretī veikalam “Leader price”. Tur gaisma ir nosacīta, un es saprotu arī autovadītājus.
Visu šo laiku priecājos par Jelgavu, bet varbūt dārgos puķupodus varētu nomainīt pret gājēju drošību? Protams, jāņem vērā arī cilvēku braukšanas un ielu šķērsošanas kultūra. Piemēram, sākot no Ledus halles līdz “Valdekai”, pirms 4 vidusskolas, tur, kur nav luksoforu, gājēju pārejas ierīkotas tā, ka mazos bērnus nevar redzēt, jo tām priekšā ir dažādas zīmes. Arī Jelgavā Lielajā ielā pie Zaļās aptiekas gājēju pāreja ir nelietderīga, jo pretī veikaliem “XL Mega” vai “Rūķītis” cilvēki skrien starp mašīnām. Var vainot pāri ielām skrienošus gājējus, bet, ja satiksmes autobuss sabrauc bērnu, man nav vairs ko teikt. Ne velti mani bērni, pārvietojoties ar satiksmes autobusiem, teic, ka to šoferi neievēro noteikumus – traucas pāri krustojumiem pie sarkanās gaismas un strauji bremzē. No rītiem braucu no 4. līnijas un redzu, kas notiek. Protams, arī gājēji neievēro noteikumus, jo visi steidzamies, bet tas nav attaisnojums, lai atņemtu meitenei dzīvi, kura tā īsti vēl nav sākusies.
Ar cieņu – Zinta Gaile
