REĢIONU ZIŅAS: Realizē ideju par novērošanas torņiem

Lejasciemietis Jānis Naglis radījis dabas tūrisma aktivitāti, kas sniedz iespēju ikvienam interesentam vērot dzīvniekus, putnus un dabas norises.

Uzstādīti 10 novērošanas torņi un radīta infrastruktūra jaunai dabas tūrisma aktivitātei Lejasciema pagastā. Šī ir iespēja ne tikai baudīt ainavu, bet arī izzināt vietējo floru un faunu, uzzināt vairāk par dabas procesiem un iegūt jaunas zināšanas par vides aizsardzību.

J. Naglis stāsta, ka tas ir viņa izlolots projekts, kopā ar sabiedroto – mednieku – palīdzību tas ir realizēts. “Desmit torņi atrodas mednieku kluba “Lejasciems–Dūre” teritorijā,” saka J. Naglis un turpina: “Daudzi brauc uz Āfriku skatīties, kāds izskatās zilonis, žirafe, bet nezina, ka mums pašiem ir tāds stalts dzīvnieks kā staltbriedis. Ne velti viņam tāds nosaukums – staltais bullis, staltbriedis. Un riesta laiks – tas ir kaut kas brīnišķīgs, kad bauro un skan viss mežs! Daudzi cilvēki man ir prasījuši, lai riesta laikā aizvedu paklausīties. Tā kā “Satekā” bija iespēja realizēt projektu, tad ienāca doma par šādiem novērošanas torņiem, kas būtu noderīgi gan medniekiem, gan interesentiem. Sabiedrībai ir jāsaprot, ka mednieki nav tikai tie, kas nogalina, kā daudzi domā, bet regulē dzīvnieku skaitu.”

Viņš arī paskaidro, ka pirms došanās uz novērošanas torņiem tas ir jāsaskaņo ar viņu. “Tiem, kam ir doma doties, jāzvana, brauksim un vērosim. Pirmkārt, man jāparāda vieta, kur šie torņi ir. Otrkārt, par visu drošību atbildu es. Daudzi no šiem torņiem ir arī uz privātās zemes, bet, protams, varu iedot arī koordinātes un iespējams visu norunāt. Es arī izstāstīšu, kad var braukt, tāpat jau arī mednieki piesaka medības, kādam tas viss ir jākoriģē. Bet, ja ir interese, zvans man un sarunājam, jo šie torņi ir publiski pieejami,” saka J. Naglis.
— Laikraksts “Dzirkstele”

Jāņa Danilsona māksla atgriežas dzimtenē

Alūksnes Kultūras centrā īpašā pasākumā, kas veltīts Alūksnes 105. gadadienai, iekārtota novadnieka mākslinieka Jāņa Danilsona gleznu un apsveikumu kartīšu izstāde. Darbi uz Latviju atceļojuši no Zviedrijas, kur J. Danilsons pavadījis lielāko mūža daļu.

Nepabeidzis studijas Mākslas akadēmijā, 1944. gadā Jānis bija spiests doties bēgļu gaitās uz Zviedriju. Dzīves laikā J. Danilsons piedalījies dažādās izstādēs. Mācību nolūkos pilnveidojies Parīzē, kas uz viņa māksliniecisko rokrakstu atstāja spēcīgu iespaidu. Profesionāli bija saistīts ar printēšanas un zīmēšanas darbu reklāmas firmā Stokholmā. Vēlāk kļuva par mākslas direktoru Vesterosas rūpnīcā “Metallverken”, kur nostrādāja līdz pensijas gadiem. Būdams pensijā, mākslinieks atkal nopietni pievērsās glezniecībai. Par grafisko dizaineru viņš strādāja līdz 80 gadu vecumam.

Mākslinieks ilgojās pēc dzimtenes un vienmēr interesējās, kā klājas Latvijā. J. Danilsona darbi bijuši izstādīti neskaitāmās vietās, kā, piemēram, Ķīnā, daudzviet Eiropā. Latvijā šī būs viņa darbu pirmā izstāde. “Tā ir tāda kā viņa atgriešanās dzimtenē caur gleznām,” saka viņa māsas dēls Jānis Baltiņš, kurš atgādājis mākslinieka darbus uz Latviju.

Kā radās doma un iespēja izstādi sarīkot Alūksnē? “Kad uz Latviju atbrauca Jāņa Danilsona vedek­la Ilva un dēls Markuss, viņi atveda Ilvas veidotās grāmatas “Jānis Danilsons”. Vienu no tām aizvedām uz Latvijas Mākslas akadēmiju. Tad arī pēc rektora Zariņa ieteikuma radās ideja, ka jānoorganizē izstāde. Tas man deva pamudinājumu. Nu esam tik tālu nonākuši, ka 34 gleznas ir Alūksnē. Ceru rast iespēju pēc Alūksnes gleznas izstādīt vēl kaut kur Latvijā,” stāsta J. Baltiņš.

Izstādes atklāšanā būs iespēja redzēt ne tikai gleznas. “Jānis katru gadu Ziemassvētkos mums sūtīja paša gleznotus apsveikumus, ko esmu saglabājis. Kad pats vairs nevarēja gleznot, šo tradīciju pārņēma viņa mazmeita Miranda, kura iet vectēva pēdās un ir topošā māksliniece,” prieku neslēpj J. Baltiņš.
— Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas”

Ukraiņu jaunie basketbolisti iegūst jaunu atbalstītāju

Sākoties karam Ukrainā, basketbolists Ainārs Bagatskis, tobrīd Ukrainas nacionālās basketbola izlases treneris, un viņa sieva Ilze organizēja jauno basketbolistu – bērnu un jauniešu – nogādāšanu Latvijā. Viena no vietām, kur šos kara bēgļus silti uzņēma, bija Latvijas–Igaunijas pierobežas pilsēta Valka.

Tagad jaunie basketbolisti trenējas Basketbola klasē Valkā (agrāk – VEF basketbola akadēmija Valkā). Tā ir sporta organizācija, kas nodrošina profesionālus treniņus dažāda vecuma jaunajiem basketbolistiem pieredzējušu treneru vadībā, dzīvošanu ērtā un mūsdienīgā dienesta viesnīcā, kā arī mācības Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā, Valkas novada bērnu–jaunatnes sporta skolā vai kaimiņpilsētas Valgas arodskolā.

Ar 37 dažāda vecuma bērniem un jauniešiem strādā FIBA (Starptautiskā Basketbola federācija) kategorijas treneris Artjoms Tiniakovs un basketbola leģenda treneris Pēteris Višņevics. 23 audzēkņi ir Ukrainas kara bēgļi. Lielākajai daļai tuvinieki palikuši kara plosītajā dzimtenē.

Viņi dzīvot, mācīties un trenēties Latvijā var, pateicoties atbalstītāju atsaucībai. Sākumā atsaucība bija ļoti liela, taču ceturtajā kara gadā iestājies pieradums. Arī ekonomiskā situācija Latvijā nav pārāk spoža, tāpēc pilnvērtīgi nodrošināt ukraiņu bērnu un jauniešu dzīvi, treniņus, piedalīšanos sacensībās kļūst arvien grūtāk. Viņi spēlē Reģionālajā basketbola līgā, U19, U17 čempionātā, bet jaunāko sportistu mači vēl tikai priekšā. Visu šo laiku jaunos basketbolistus atbalstījusi Valkas novada pašvaldība, vietējais ražošanas uzņēmums SIA “PEPI RER”, SIA “Aldar Latvija”, “COOL”, vairāki Rotari klubi, Latvijas un Vācijas Sarkanais Krusts, labdarības organizācija ziedot.lv un citas, kā arī daudzi privātie atbalstītāji. Diemžēl ar to nepietiek.

Nu atbalstītāju pulkam pievienojies arī viens no Latvijas lielākajiem daudznozaru uzņēmumiem “Draugiem Group”. Uzņēmuma runasvīrs Jānis Palkavnieks paziņojumā medijiem par atbalstu ukraiņu bērniem un jauniešiem, kuri dzīvo Valkā un spēlē basketbolu Valkas komandās, vēsta: “Mēs atbalstām Ukrainas tautas cīņu pret okupantiem jau no pirmās dienas. Kad kopā ar citiem uzņēmējiem dibinājām fondu “Uzņēmēji mieram”, viena no “Draugiem Group” atbildībām bija tieši droša patvēruma sagādāšana kara bēgļiem Latvijā. Pie mums ierodas bērni, jaunieši un viņu mammas, kamēr tēvi un brāļi aizstāv savu zemi ar ieročiem rokās. Ja brīvības cīnītāju tuvinieki ir drošībā un aprūpēti, tad arī karavīri kaujas laukā var cīnīties daudz jaudīgāk. Kopā mēs uzvarēsim!”
— Laikraksts “Ziemeļlatvija”

“Rail Baltica” būvnieki aicina sadarboties vietējos uzņēmējus

Uzņēmums “ERB Rail” sācis starptautiskās dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” pamattrases Iecavas infrastruktūras apkopes punkta būvlaukuma iekārtošanu 10,5 kilometru attālumā no Iecavas centra.

16 hektāru teritorijā notiek sagatavošanās, iezīmējot pamattrases būvdarbu sākšanas vietu. Šī teritorija pamattrases būvniecības laikā kalpos kā loģistikas bāze un pagaidu birojs “ERB Rail” komandai dienvidu posma būves gaitā no Misas līdz Lietuvas robežai.

Lai nodrošinātu darba gaitu, būvnieks “ERB Rail” uz sadarbību aicina vietējos uzņēmējus un pakalpojumu sniedzējus, kas var nodrošināt ēdināšanu, āra apgaismojuma ierīkošanu un artēziskos urbumus. Būvnieks meklē sadarbības partnerus naktsmītņu nodrošināšanai Iecavas infrastruktūras apkopes punkta tuvumā, kā arī speciālistus koku zāģēšanā, celmu rakšanā un pievedceļu uzturēšanā.

Lai varētu racionāli sadarboties, svarīgi novērtēt komersanta kapacitāti un piegādes termiņus, kā arī uzņēmuma spēju nodrošināt pakalpojumus tieši Iecavas infrastruktūras apkopes punktā un tā apkārtnē.

Plašāka mēroga būvdarbi sāksies aprīlī, kad paredzēts likt būvlaukuma pamatni. Pamattrases būvlaukums tiks veidots kā uzbērums aptuveni divu metru augstumā. Līdz tam kravas transporta intensitātes palielinājums nebūs liels – piegādes uz būvlaukumu notiks līdz desmit kravas transporta vienībām diennaktī pa vienu transporta maršrutu.
— Laikraksts “Bauskas Dzīve”

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Zemgales Ziņas”. Publikācija tapusi projektā “Mans pagasts, mana pilsēta”, kurā “Zemgales Ziņas” sadarbojas ar laikrakstiem “Latvijas Avīze”, “Staburags”, “Dzirkstele”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Ziemeļlatvija”.