Ebreju režisora Dani Levi veidotā komēdija par nacistiskās Vācijas līderi Ādolfu Hitleru jau pirmajā izrādīšanas nedēļā ieņēma pirmo vietu Vācijas kinoteātru kases ieņēmumu tabulās.
Ebreju režisora Dani Levi veidotā komēdija par nacistiskās Vācijas līderi Ādolfu Hitleru jau pirmajā izrādīšanas nedēļā ieņēma pirmo vietu Vācijas kinoteātru kases ieņēmumu tabulās. Tā apsteigusi daudzus Holivudas kases grāvējus, arī jaunāko filmu par aģentu Džeimsu Bondu “Casino Royale”.
Filmas “Mein Fuehrer – Die wirklich wahrste Wahrheit über Adolf Hitler” (“Mans fīrers – patiesi patiesākā patiesība par Ādolfu Hitleru”) notikumi sākas 1944. gada decembrī, kad Berlīne ir drupās un Hitlers ieslīdzis pārāk dziļā depresijā, lai padotajiem teiktu ilgi gaidīto uzrunu. Viņa propagandas ministrs Jozefs Gēbelss kā padomdevēju runas teikšanai nodarbina ebreju aktieri no koncentrācijas nometnes. Taču aktieris izmanto šo iespēju, lai pazemotu fīreru, liekot viņam rāpot un riet kā sunim.
Kaut gan kritiķu vērtējums par šo komēdiju atšķiras, skatītāji atsaucīgi reaģējuši uz kadriem, kur nacistu līderis tiek parādīts kā impotents, gultā čurājošs, raudulīgs narkomāns, kurš kārtējo devu čiepj no milzīga globusa savā kabinetā, vannā spēlējas ar rotaļu karakuģi un savam nacistu formā ģērbtajam vācu aitu sunim māca nacistu sveicienu.
Filma izpelnījusies plašu uzmanību arī vācu presē. Tiek jautāts, vai ir pieņemami smieties par Hitleru 60 gadu pēc Otrā pasaules kara beigām. Levi klāstījis, ka filmas mērķis ir izskaidrot, kā vācieši varēja sekot Hitleram. Viņš sacījis, ka vispirms devis scenāriju izlasīt savai mātei, kura pārdzīvojusi holokaustu. “Es gribēju zināt, vai manai mātei ir kādi nopietni morāli iebildumi. Bet viņa tikai teica: “Nenāc pie manis žēloties, kad kritiķi tevi izķengās!”,” stāstījis Levi. “Ir svarīgi, lai mēs radītu jaunas filmas arī par holokaustu un nacismu, nevis vienmēr rādītu vecās. Tā mēs neko nemācāmies.”
Berlīnes Universitātes mūsdienu vēstures profesors Pauls Nolte norādījis, ka pirms 10 gadiem šāda filma nebūtu iedomājama, jo gadu desmitiem Vācijas kino izvairījies atainot Hitleru. Kaut arī vācieši labprāt televīzijas šovos izsmejot dzīvos politiķus, par fīreru viņi vēl neesot iemācījušies smieties – viņš bija pārāk briesmīgs. Arī jaunās filmas veidotāji atzinuši, ka masu skatu uzņemšana Berlīnes ielās likusies šaušalīga, kad maršējošie pūļi nacistu uniformās izklieguši “Heil, Hitler!”.
Vācijas nedēļas laikraksts “Der Spiegel” jauno filmu vilni par Hitleru raksturojis kā nepieciešamību sagraut mītu, kas viņu padarītu niecīgu.
