Pēc tikšanās ar Latvijas Pagastu apvienības valdi RAPLM pieļāvusi, ka varētu veidot ar pašvaldībām kopīgu darba grupu, lai risinātu jautājumus par Ministru kabinetā pieņemtajiem grozījumiem par pašvaldību lietošanā esošo zemi.
Pēc tikšanās ar Latvijas Pagastu apvienības valdi Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) pieļāvusi, ka varētu veidot ar pašvaldībām kopīgu darba grupu, lai risinātu jautājumus par Ministru kabinetā (MK) pieņemtajiem grozījumiem par pašvaldību lietošanā esošo zemi.
Pagastu apvienības valdē darbojas pagastu priekšsēdētāju pārstāvji no visiem rajoniem. Janvāra valdes sēdē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Aigars Štokenbergs paudis neizpratni par mēneša pirmajā pusē MK steigā pieņemtajiem likuma grozījumiem attiecībā uz zemi, kas ir pašvaldību lietošanā, un solījis to neatņemt, informē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Dace Zvirbule.
“Ziņas” jau rakstīja, ka MK Satversmes 81. panta kārtībā pieņēma grozījumus likumā, ka lauku apvidus zeme, kas zemes reformas laikā piešķirta pastāvīgā lietošanā pašvaldībām un saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu netiek izmantota valsts pārvaldes funkciju veikšanai, turpmāk būs valstij piekrītoša. Pašvaldības uzsvēra, ka šāda rīcība sagrauj viņu ekonomisko pamatu.
Apvienības sēdē pagastu vadītāji ministram norādīja, ka pašvaldību teritorijas plānojumos redzams zemes lietošanas mērķis, pēc kura tikai atsevišķos gadījumos var spriest, vai attiecīgais zemesgabals tiek izmantots pašvaldību vai valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Pagastu vadītāji arī jautāja, vai tagad viņiem par katru pašvaldībās lietošanā esošo zemesgabalu, tostarp katru ceļu, būs jābrauc skaidroties uz ministriju.
Ministrs paudis apmulsumu, uzzinot, ka teritorijas plānojumos nav redzamas pašvaldības vai valsts pārvaldes funkcijas, bet gan zemes lietošanas mērķis. Pēc diskusijām A.Štokenbergs atzinis, ka RAPLM varētu veidot ar pašvaldībām kopīgu darba grupu, lai izstrādātu MK noteikumus, kā realizēt pieņemtos likuma grozījumus, un lai tām nebūtu par katru zemesgabalu jābrauc skaidroties uz RAPLM. Ministrs piekritis, ka jāinventarizē arī valsts zeme un tās izmantošana.
***
Kā vērtē mūsu rajona pārstāve?
Pagastu apvienības valdes locekle no mūsu rajona Glūdas pagasta priekšsēdētāja Lauma Kalvāne atzīst, ka sēdē panākts zināms kompromiss un pamiers. Pašvaldības vērsušas uzmanību uz to, ka to teritorijā dzīvo nepilsoņi, kas zemi nevarēja privatizēt, bet kam tā nodota lietošanai piemājas saimniecības vajadzībām. Pašlaik daudzi no viņiem jau sasnieguši cienījamu vecumu, un būtu necilvēcīgi iedzīvotājiem uzspiest braukt uz Rīgu un kārtot ar šīm platībām saistītos birokrātiskos jautājumus.
Pie pašvaldību zemēm pieder arī parki, teritorijas pie skolām, pagastiem – meži, zeme zem ūdeņiem. Konstatēts, ka daudzviet pašvaldības vēl nav ierakstījušas Zemesgrāmatā daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļi ir privatizēti. Glūdā un citos pagastos nav skaidrs, ko darīt ar pašvaldības zemi, par kuru līdz 31. augustam, privatizācijas pieteikumu beigu termiņam, saņemts privatizācijas ierosinājums un pēc lēmuma pieņemšanas sākta uzmērīšana. Tāpat savulaik likums par zemes privatizāciju lauku apvidos aizliedza iegūt īpašumā zemi daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kas to izmantoja mazdārziņu vajadzībām. Tagad pašvaldības šo zemi vēl nav paspējušas attiecīgi noformēt, bet tai ir jāpaliek lauku pagastu kompetencē. “Jācer, ka darba gaitā tiks rasti racionālākie risinājumi,” uzsver L.Kalvāne.
