Pagastu apvienības valdē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs solījis novadu veidošanā respektēt pagājušajā gadā apstiprināto novadu karti, kā arī brīvprātības principu.
Pagastu apvienības valdē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs solījis novadu veidošanā respektēt pagājušajā gadā apstiprināto novadu karti, kā arī brīvprātības principu. Rajona pārstāve piekrīt, ka pašvaldību attīstībā iedzīvotāju skaits un teritorijas lielums nav noteicošais.
Runājot par novadu veidošanu, ministrs Aigars Štokenbergs informējis, ka pie viņa bijuši septiņu rajonu pārstāvji un pauduši gatavību rajona teritorijā veidot vienu līdz divus novadus. Tādējādi ministrs pamatojis arī to, ka, piemēram, Kurzemē neesot vajadzīga tieši vēlēta reģiona pašvaldība, jo tajā būšot tikai septiņi novadi, pauž Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Dace Zvirbule.
Starp lielajiem novadu veidotājiem ministrs minējis arī Jelgavas rajonu, tā pārstāve pagastu apvienībā Glūdas pagasta priekšsēdētāja Lauma Kalvāne iebildusi, ka pie ministra ar priekšlikumu Jelgavas rajonā veidot divus novadus neesot bijusi, gluži otrādi – viņa joprojām gaidot lēmumu par pagasta pārveidošanu par novadu tā pašreizējā teritorijā.
Pagastu apvienības valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Mālpils pagasta priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs sēdē uzsvēra, ka no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas viedokļa nav svarīgs iedzīvotāju skaits pašvaldībā, bet gan tās atrašanās vieta. Viņš atgādināja, ka otrā lielākā pilsēta Latvijā – Daugavpils – joprojām saņem dotācijas no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda. Tāpēc A.Lielmežs aicina RAPLM nodrošināt pašu būtiskāko – vienmērīgu attīstību visā valsts teritorijā.
L.Kalvāne papildina, ka pagastu apvienība ministram, kas ir lielo novadu piekritējs, ar skaitļiem un faktiem pierādījusi, ka liels iedzīvotāju skaits un teritorijas ziņā liels novads ne vienmēr nozīmē izaugsmi un attīstību. Piemēram, Ventspils rajona Užavas pagasts ar 600 iedzīvotājiem lauku pašvaldību vidū ieņem 20. vietu. Tajā pašā laikā valstī izveidotais pirmais lielais Kandavas novads attīstībā kopš tā izveides nav nekur pavirzījies. “Svarīgākais ir tas, kas pašvaldībā notiek,” uzsver Glūdas pagasta priekšsēdētāja.
Viņa stāsta, ka Glūdas deputāti lēmumu par novada izveidi pašreizējā teritorijā pieņēmuši oktobrī. Pagaidām RAPLM pēc argumentu nosūtīšanas novada izveidi vēl nav akceptējusi. “Tā kā novadu kartē pagasts iezīmēts kopā ar Dobeles rajona Bērzes pagastu, vēl notiks pārrunas.” L.Kalvāne papildina, ka Glūda pieder pie tā sauktajām pelēkajām pašvaldībām, kas nesaņem dotācijas no Finanšu izlīdzināšanas fonda.
“Esam vairāk sākuši domāt ne vien par pagasta centra, bet arī pārējo ciematu attīstību. Līdz ar dienas centra izveidi vairotas aktivitātes Zemgales ciematā. Cilvēki jūt un novērtē, ka par viņiem rūpējas. Arī šogad turpināsim to darīt. Tas ir ne tikai pašvaldības, bet arī citu iestāžu nopelns. Pamazām aktivizējušās skolas, paplašinājusies Mūzikas skolas filiāle, tagad tai ir arī mākslas novirziens. Izveidojušās trīs iedzīvotāju nevalstiskās organizācijas, kas iesaistās finansējuma piesaistīšanā. Tie nav lieli līdzekļi, nauda no gaisa nekrīt, tomēr ar katru jaunu projektu pārliecināmies, ka tas cilvēkus vairāk rosina domāt un darīt,” stāsta L.Kalvāne. Vienlaikus viņa norāda, ka novadu izveide citās teritoriālajās robežās šo iedzīvotāju iniciatīvu un ticību varētu mazināt un izjaukt. To nekādā ziņā nevajadzētu pieļaut.
