Pērn Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēma nedaudz vairāk par 1200 iedzīvotāju sūdzībām. Gandrīz pusē gadījumu pieņemts lēmums par labu iesniedzējām.
Pērn Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņēma nedaudz vairāk par 1200 iedzīvotāju sūdzībām. Gandrīz pusē gadījumu pieņemts lēmums par labu iesniedzējām. Lielākā neapmierinātība ir par kurpju kvalitāti. Apavu ekspertīze maksā ap 25 latiem, bet elektropreču – līdz 45 latiem. Daudz ir arī sūdzību par preču cenu, kad akcijā izsludināta viena, bet tirgotavā atklājas, ka jāmaksā pa vecam, jo nav nomainīts svītru kods. Speciālisti gan atzīst – ja iedzīvotāji būtu labāk informēti par savām tiesībām, iebildumu skaits palielinātos vairākas reizes.
Taču likumus nezina ne tikai pircēji, bet arī pārdevēji. To pierādīja neliels pētījums. Kā paredz pērn augustā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā piesakāms un izskatāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu”, pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam to teksts jānoformē un jāizvieto tirdzniecības vai pakalpojumu sniegšanas vietā, lai patērētājam būtu labi pieejams, redzams un izlasāms. Lai pārbaudītu, cik likumpaklausīgi ir pārdevēji, biznesa augstskolas “Turība” studenti pagājušā gada nogalē apmeklēja 85 galvaspilsētas veikalus un atklāja, ka 30 procentos tirgotavu pieejami tikai vecie, jau spēku zaudējušie noteikumi, bet septiņos procentos tirdzniecības vietu to nebija vispār.
Apzināti muļķo pircēju
Agnese kurpes iegādājās tirgū, un, draudzenes mudināta, paņēma arī pirkuma čeku. Labi, ka tā. “Pēc trim dienām, ejot pāri ielai, pēkšņi nolūza papēdis. Aizlēcu līdz tuvākajam kurpniekam. Tas saķēra galvu, ieraugot manus apavus,” stāsta neveiksmīgā pirkuma īpašniece. Izrādījies, ka papēdis nolūzis, jo bijis tikai ar līmi piestiprināts pie kartona (!), kas pildīja zoles funkciju. Uz tā gan bija neliela melna kārta kaut kādas neizskaidrojamas plastiskas vielas, bet tas arī viss.
Redzot šādu nekaunību, Agnese ar čeku un sabojātajiem apaviem devās pie pārdevējas. “Parasti gan tā nedaru, taču šoreiz biju dusmīga. Galu galā par kurpēm samaksāju 25 latus,” sašutusi jelgavniece. Iesākumā pārdevēja mierinājusi pircēju, sakot, lai atstāj apavus, viņa iedošot tās meistaram labošanai. Par preces apmaiņu vai naudas atdošanu dzirdēt negribēja. Tomēr Agnese uzstāja. Redzot, ka pircēja nepiekāpsies, pārdevēja ķērusies pie pēdējā salmiņa – kurpes būšot jādod ekspertīzei, par kuru maksās pircēja. “Sākumā nobijos. Piezvanīju draudzenei. Taču viņa pateica – ekspertīze jāveic pārdevējam uz sava rēķina. Tas arī pielika punktu diskusijai.” Pēc šāda paziņojuma pārdevēja atdevusi naudu. “Saprotu, ka pircēji tiek ķerti uz muļķi. Tāpēc labāk ir zināt savas tiesības.”
Patērētāju tiesību sargi atzīst, ka tieši ar apaviem parasti rodas vislielākās problēmas – nereti tie tiek realizēti nekvalitatīvi. Jāatgādina, ka apaviem ir divu gadu garantija – arī tirgū pirktiem –, vienīgi jāsaglabā pirkuma čeks.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra Sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece uzsver, ka vismaz divu gadu garantija precei jādod visiem tirgotājiem, jo to nosaka likumdošana. Šī kārtība neattiecas tikai uz farmāciju un pārtikas tirgotājiem.
Apmaina pat bez čeka
Antonijai no Vīgriežu ielas bijuši vairāki gadījumi pēdējo divu gadu laikā, kad viņa nopirkusi nesvaigu pārtiku. “Uz letes parasti viss izskatās ļoti skaisti, bet, kad aiznes mājās un vēlas ēst, atklājas – produkts sabojājies. Vairākas reizes iegādāto vienkārši izmetu, bet reiz, kad nopirku dārgu desu, nolēmu aiziet atpakaļ uz veikalu,” bilst sirmgalve.
Pirkuma čeku gan viņa nebija saglabājusi, taču pārdevēja bijusi ļoti atsaucīga un, ieraugot veikala cenas zīmi, nekavējoties piedāvājusi nopirkto apmainīt vai saņemt atpakaļ naudu. Līdzīgi gadījies vēl divas reizes, un arī tad viss noritējis bez aizķeršanās. Tiesa, nu Antonija saglabājusi čeku. “Patīkami, ka veikala darbinieki ir atsaucīgi. Esmu dzirdējusi, ka dažos tirdzniecības centros tā nav,” piebilst pircēja.
Ja pirkums nav veiksmīgs
Par pirkumu, kas neatbilst patērētāja vēlmēm un preces aprakstam, pirmkārt jāraksta iesniegums tirgotavai. Tajā jāpamato neapmierinātība un jāizklāsta vēlamais risinājums, kā arī jāpievieno čeka kopija (oriģinālu nav ieteicams), jānorāda adrese un telefona numurs.
S.Biksiniece stāsta, ka tirgotāja pienākums ir desmit darba dienu laikā atbildēt uz iesniegumu. Ja atrasts kompromiss, ķibeles var uzskatīt par atrisinātām. Ja strīds nav izbeigts, var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. Ir gadījumi, kad tirgotājs uzskata – pircējs pats sabojājis preci. Tad veic ekspertīzi, taču par šo pakalpojumu jāmaksā tam, kurš piesaka ekspertīzi. Izvērtējot rezultātus, par eksperta darbu maksā vainīgais. “Piemēram, ekspertīzi pieteicis pircējs, bet rezultāts nelabvēlīgs tirgotājam, no viņa arī tiek piedzīta samaksa,” saka S.Biksiniece. No pārdevējiem dzirdēts par viltīgiem patērētājiem, kas preci (visbiežāk apavus un apģērbu) lieto gadu, bet tad mēģina atdot.
Pavirši arī būvnieki
Kā stāsta S.Biksiniece, pērn salīdzinājumā ar 2005. gadu par divām trešdaļām palielinājies to sūdzību skaits, kas saistītas ar neapmierinošu būvniecības kvalitāti. Mājoklis ir prece, kas ietver arī pakalpojumu, jo var iegādāties veselu māju (prece) vai aicināt celt-niekus uzbūvēt jaunu starpsienu (pakalpojums). Jau tas vien, ka pirms līguma noslēgšanas pārdevējs liedz apskatīt dzīvokli, liecina – kaut kas nav kārtībā. Taču nereti ir gadījumi, kad priekšlīgumā noteiktais nemaz nav uzbūvēts, bet līgumā iekļauts punkts, kas priekšlīgumu padara par spēkā neesošu. Klientam ļoti rūpīgi jāiepazīstas ar līguma nosacījumiem, citādi var izrādīties, ka samaksā par ozolkoka durvīm, bet mājoklī tās ir plastmasas. Mājas celšanas laikā vēlams pieaicināt zinošu būvuzraugu, kas regulāri seko celtnieku darbam. Kad mājoklis gatavs, grūti noteikt, kā veidotas, piemēram, sienas, taču ir gadījumi, kad tās ir “tukšas”, tāpēc slikti izolē skaņu un siltumu.
Arvien biežāk cilvēki sūdzas par logu, durvju, mēbeļu kvalitāti, kas neatbilst cenai, turklāt līgumi bieži rakstīti tā, lai pircējam liegtu tiesības kaut ko apstrīdēt.
***
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Atrodas Rīgā, K.Valdemāra ielā 157, tālrunis 7212688,
e-pasts: [email protected]
Pieņemšanas laiks
Pirmdiena 13 – 16.30
Otrdiena 13 – 16.30
Trešdiena 9 – 12.30
Ceturtdiena 13 – 16.30
Piektdiena 9 – 12.30
