Lai uzzinātu, vai patērētāju tiesības nepārkāpj lielākajās Jelgavas tirdzniecības vietās, «Ziņas» veikalos «Rimi», «Maxima» un «Beta» pētīja safasētās produkcijas svara atbilstību uz iepakojuma norādītajam.
Lai uzzinātu, vai patērētāju tiesības nepārkāpj lielākajās Jelgavas tirdzniecības vietās, “Ziņas” veikalos “Rimi”, “Maxima” un “Beta” pētīja safasētās produkcijas svara atbilstību uz iepakojuma norādītajam. Būtiski pārkāpumi atklājās “Betā” Pētera ielā, kur tie konstatēti arī iepriekš.
Lielveikalā “Rimi” izvēlējāmies vairākus siera veidus, trauciņos safasētus salātus un saldētas zivis. Tirgotavā atklājās, ka kontrolsvari nav ieslēgti. Pircējam, kam izvēlētā prece neliela, varētu nepietikt gribasspēka un zināšanu, lai atrastu zem svariem noslēpto ieslēgšanas pogu. “Ziņām” tas tomēr izdevās, visu produktu svars atbilda uz iepakojuma norādītajam. Kārtība šajā ziņā bija arī “Maximā” Rīgas ielā, taču abos lielveikalos pirms kasēm pircējam nav pieejami preces cenas noteicēji. “Maximā” tāds savulaik bija, ar svītru koda nolasītāju ātri varēja noteikt, vai pirkuma cena atbilst plauktā norādītajai. Tādējādi mazāk bija gadījumu, kad citāda tā atklājas pie kases, kur veidojas garas rindas.
Pārsteidzoša situācija atklājās veikalā “Beta”. Tur safasētus piedāvā gan dārzeņus, gan saldētus produktus, gan konditorejas un gaļas izstrādājumus. “Ziņas” izvēlējās vairākus no katras grupas, taču uz svariem, kas tur ir tikai pie kases, izrādījās, ka visa pārtika ir par desmit līdz pat simt gramiem vieglāka, nekā norādīts iepakojumam pielīmētajā cenu zīmē.
Veikala “Beta” vadītāja, kas savu vārdu atklāt nevēlējās, tur strādā kopš pērnā rudens. Viņai neatbilstības bija liels pārsteigums. Vakar tirgotavas vadītāja teica, ka pārkāpumi pārrunāti ar pārdevējām, kas produktus fasē. “Uz jautājumu, kāpēc tā darījušas, viņas atbildēt nevarēja, tikai klusēja,” teica sieviete, apgalvojot, ka tas novērsts.
Vakar “Ziņas” veikalā tomēr atkal pārliecinājās, ka burkānu iepakojumā ir par 40 gramiem mazāk, nekā uzrādīts. Pircēji atzīst, ka “Betā” krāpšanās konstatēta jau iepriekš. Jelgavniece Sanita pirms vairākiem gadiem pat vērsās Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas pēc pārbaudes veikalam piemēroja 50 latu naudassodu.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra Sabiedrisko attiecību un patērētāju informēšanas daļas vadītāja Sanita Biksiniece aicina šādos gadījumos lūgt preci pārsvērt, vērsties pie tirgotavas vadības vai ziņot Patērētāju tiesību aizsardzības centram. Visbiežāk lielveikalos konstatētie pārkāpumi – cena pie kases izrādās cita nekā plauktā norādītā.
***
Patērētāju tiesību aizsardzības likums
– Precei jāatbilst ražotāja, pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja sniegtajiem paziņojumiem (īpaši reklāmā un marķējumā ietvertajai informācijai) par šo preci.
– Ja preces neatbilstība līguma noteikumiem atklājas sešu mēnešu laikā pēc pārdošanas, uzskatāms, ka tā eksistēja pārdošanas brīdī, izņemot gadījumu, kad ekspertīzē pierāda pretējo.
– Garantija dodama rakstveidā, tā ir brīvi pieejama pirms preces iegādāšanās. Tajā skaidri norādīti noteikumi prasījuma pieteikšanai attiecībā uz garantiju, kā arī garantijas termiņš.
– Pārdevējam aizliegts piedāvāt vai pārdot viltotu preci vai preci, kuras ražotāju nav iespējams identificēt.
– Preces cena, kurai noteiktas atlaides, nedrīkst mainīties vismaz mēnesi pirms cenu pazemināšanas, atlaižu vai izpārdošanas publiskas izsludināšanas.
– Patērētājs, kuram pārdota vai nodota lietošanā līguma noteikumiem neatbilstoša prece, ir tiesīgs pieprasīt, lai ražotājs vai pārdevējs veic vienu no šādām darbībām: attiecīgi samazina preces cenu; bez atlīdzības novērš preces neatbilstību līguma noteikumiem vai atlīdzina patērētājam izdevumus par neatbilstības novēršanu; apmaina preci pret tādu pašu vai ekvivalentu preci, ar kuru būtu nodrošināta atbilstība līguma noteikumiem; atceļ līgumu un atmaksā patērētājam par preci samaksāto naudas summu.
