Skolēni, bērnudārzu audzēkņi, jaunieši, cilvēki spēka gados, pensionāri. Viņi kopā gādā par Dziesmu svētku likumā pausto tautas mākslas procesa nepārtrauktību, pēctecību.
“Skolēni, bērnudārzu audzēkņi, jaunieši, cilvēki spēka gados, pensionāri. Viņi kopā gādā par Dziesmu svētku likumā pausto tautas mākslas procesa nepārtrauktību, pēctecību. Un tas ietver iespējas visu arī koordinēt kopā,” tā Jelgavas rajona Kultūras un interešu izglītības centra (KIIC) vadītāja Dzintra Zimaiša teic par gadu senām kadru maiņas radītām problēmām rajona Padomē, kas risinātas, pēc viņas pārliecības, minētā likuma garā, interešu izglītību un kultūras dzīves pārraudzību apvienojot vienā iestādē.
Organizatoriskās izmaiņas rajona pašdarbnieki uz savas ādas gan neizjūt, varbūt, ja neskaita to, ka izaugsmei nu palīdzēs pēc līdzības ar “lielo” tautas mākslas kolektīviem arī skolu koriem un deju kolektīviem izraudzīti virsvadītāji. Centra vadītāja uzsver, KIIC centīsies nodrošināt iespējas, lai vairāk tautas mākslas kolektīvu varētu savu prasmi rādīt ārzemēs, arī paši “redzēt pasauli”, un sola ne vien jaunus sarīkojumus rajona kultūras norišu kalendārā, bet arī jauninājumus jau iedibinātajos gadskārtējos.
Agrāk ar skolēnu interešu izglītību nodarbojās rajona Mākslinieciskās jaunrades centrs (MJC), ar kultūras dzīves koordināciju un organizēšanu – valsts galvenā kultūras inspektore rajona kultūras darba galvenās speciālistes amatā. Kopš 2005. gada decembra šīs funkcijas apvienotas vienā iestādē – Kultūras un interešu izglītības centrā.
Kad MJC direktore Rita Barona un viņas vietniece Anda Stankeviča devās strādāt citur, rajona Padome piedāvāja man uzņemties šādas jaunas iestādes vadību, un es piekritu. Par to lika izšķirties Dziesmu svētku likums, kas nešķiro – skolēni, bērnudārza audzēkņi, jaunieši, cilvēki spēka gados, pensionāri. Viņi visi ir tie, kas gādā par likumā pausto tautas mākslas procesa nepārtrauktību, pēctecību. Tas ietver iespējas visu arī koordinēt kopā, protams, paturot prātā, ka interešu izglītībai ir vēl citi papildu uzdevumi. Pēc pirmā gada izdarījām savas korekcijas, ar šo, jauno budžeta gadu ieviešot papildinājumus centra struktūrā. Tam ir divas daļas. Kultūras daļā ir inspektors un galvenais speciālists kultūras jautājumos. Interešu izglītības daļā, kas piedāvā skolām interešu izglītības programmas, ir centra direktores vietniece ar pedagoģisko izglītību un divi metodiķi. Esam arī ieguvuši finansējumu no rajona budžeta, lai varētu piesaistīt skolu tautas mākslas kolektīvu virsvadītājus – līdzīgi kā “lielo” koriem un deju kolektīviem. Par pēdējiem runājot, nostiprināta vērtēšanas sistēma, ka katrs saņem pēc kvalitātes un aktivitātes. Gan interešu izglītībā, gan kultūrā centrs daudz strādā ar projektiem – šādi pagājušajā gadā piesaistīts ap 9000 latu.
Vai pirmajā gadā bija arī “pārejas perioda” problēmas ar sastrādāšanos?
Kā arvien, kad vienam jāpierod pie otra. Neteiksim, ka bija konflikti, bet jautājumi, uz kuriem uzreiz nevarēju atbildēt. Taču nebija jau tā, ka nācu tukšā vietā – varēju ar Ritu jebkurā laikā sazināties. Visiem labs nebūsi, bet tagad neredzu nekādus šķēršļus. Domāju – viss iet uz priekšu. Ir izmaiņas gadskārtējo sarīkojumu programmā. MJC pastāvēšanas laikā, piemēram, ritēja erudītu konkurss “Iepazīsti pasauli” – katru gadu par kādu valsti, uz kuru uzvarētāji devās ekskursijā. Tagad, tuvojoties Latvijas deviņdesmitajai gadadienai, izdomājām, ka līdzšinējās sacensības vietā varētu rīkot konkursu par Latvijas vēsturi, valsts iekārtu, politiku, kultūru “Es – Latvijas pilsonis Latvijā”, kurā vairākās kārtās piedalās komandas. Pirmās vietas ieguvēji šogad brauks kruīzā pa Baltijas jūru, otrās vietas – uz kādu no kaimiņvalstīm, trešās vietas – pa Latviju. Pieņemts lēmums, ka bērniem – ne tikai erudītu konkursu dalībniekiem, bet tiem, kas regulāri strādā kolektīvos, dzied, dejo, spēlē teātri un tā tālāk – arī jāredz pasaule. Koris “Asni” jau bijis Slovākijā. Uz Spāniju, iespējams, dosies kolektīvi no Zaļeniekiem, bet rajona pūtēju orķestris – uz Franciju.
Kā iestāžu reorganizāciju izjūt rajona cilvēki – skolu un pašvaldību tautas mākslas kolektīvu dalībnieki un pārējie, kam piedāvājat interešu izglītības iespējas un organizējat kultūras aktivitātes?
Šķiet, no organizatoriskā viedokļa, izmaiņas neizjūt. Turpinām strādāt. Varbūt vienīgi vairāk domājot par starptautisku sadarbību nākotnē. Vasarā brauksim uz Poliju pieredzes apmaiņā – slēgt starpvalstu līgumus, meklēt sadarbības partnerus kopīgiem projektiem. “Lielajiem” tie ir savi, bērniem – savi. Ir tādi, kuros varam iesaistīt gan vienus, gan otrus. Par skolēniem runājot, šogad esam domājuši par vēl vienu interesantu jaunumu. Dzejas dienas rudenī it kā saplūst ar skolas sākšanās svētkiem, nav arī tik daudz laika sagatavoties. Esam apsvēruši, ka mācību iestādēs tās varētu rīkot citā laikā, turklāt meklējot jaunus literārus talantus skolēnu vidū.
Vai nepārņēma bažas par to, vai tikpat veiksmīgi varēsi turpināt darbu, kas MJC veidolā un Ritas Baronas vadībā guva atzinību Latvijas mērogā?
Nē. Savi akcenti bija toreiz, savi – tagad. Skolām piedāvātājās interešu izglītības programmās, manuprāt, tagad vairāk spēļu un konkursu. Runājot ne tikai par interešu izglītības nodaļu, bet visiem tautas mākslas sarīkojumiem, netrūks jaunumu un arī gadskārtējās norisēs daudz kas notiks citādi. Maijā būs sporta deju festivāls, jūnijā – mūsdienu deju, vasarā Elejā sadziedāsies un sadejos senioru kolektīvi no visas Latvijas. Citādi būs gadskārtējie bērnu svētki – esam tos iecerējuši kā mazus dziesmu un deju svētkus, un, tā kā mūsu rajona kolektīvi Elejas muižas parka estrādi vieni nevar aizpildīt, nolēmām – kāpēc neaicināt draugus no kaimiņu rajoniem?
